„Libertī cietums”, Stāsti no grāmatas „Mācība un Derības” (2024. g.)
„Libertī cietums”, Stāsti no grāmatas „Mācība un Derības”
1838. g. oktobris – 1839. g. marts
Libertī cietums
Atrast To Kungu grūtību brīžos
Daudziem Misūri iedzīvotājiem nepatika svētie. Gubernators nosūtīja kareivjus, lai liktu viņiem doties prom. Kareivji izdzina svētos no viņu mājām, nozaga viņu mantas un daudzus no viņiem ievainoja.
Svētie, 1:355–356, 362, 364
Kareivji arestēja pravieti Džozefu Smitu un citus Baznīcas vadītājus.
Svētie, 1:357–358
Džozefs jautāja, vai viņš varētu kādu laiku pabūt vienatnē ar savu ģimeni. Kareivji atteica. Viņi aizveda Džozefu un citus ieslodzītos.
Svētie, 1:366
Kādu vakaru Džozefs un citi ieslodzītie klausījās, kā viņu sargi smejas par visu, ko bija nodarījuši svētajiem. Džozefs tajā vairs nevarēja klausīties. Viņš piecēlās kājās un kliedza: „Klusu!” Viņš runāja ar Dieva spēku. Sargi bija nobijušies. Viņi atvainojās un pārstāja runāt.
Svētie, 1:367–368
Vēlāk Džozefs un viņa draugi tika ieslodzīti cietumā — pilsētā, ko dēvēja par Libertī. Cietums bija ļoti auksts, mazs un tumšs. Viņiem bija tikai daži netīri salmu stiebri, uz kā gulēt. Bija maz ēdiena, un no tā viņiem palika slikti.
Svētie, 1:369–370, 374, 384–385
Džozefs daudz domāja par svētajiem. Viņš tos mīlēja. Viņš uztraucās par tiem. Taču viņš nevarēja neko darīt, lai viņiem palīdzētu.
Svētie, 1:385–386
Džozefs daudz lūdza. Viņš vaicāja Dievam, kur Viņš ir un kāpēc Viņš nepalīdz svētajiem. Vai Dievs bija aizmirsis par viņu un Baznīcu?
Dievs atbildēja uz Džozefa lūgšanu. Viņš teica: „Mans dēls, miers tavai dvēselei.” Viņš pateica Džozefam, ka viņa izaicinājumi neturpināsies mūžīgi un nāks viņam par labu. Dievs atgādināja Džozefam, ka Jēzus Kristus ir piedzīvojis vēl grūtākus pārbaudījumus. Viņš apsolīja, ka būs ar Džozefu „mūžīgi mūžos”.