Marija un Karolīna Rolinsas

Marija Rolinsa bija 12 gadus veca, kad misionāri pirmo reizi apmeklēja Kērtlandi Ohaio štatā. Viņa dzirdēja viņus stāstām par Mormona Grāmatu. Tajā laikā Kērtlandē bija tikai viens šīs grāmatas eksemplārs, un tas bija pieejams kādam Baznīcas vadītājam — vārdā Īzāks Morlejs.

Marija devās uz brāļa Morleja mājām un lūdza iespēju apskatīt grāmatu. Brālis Morlejs ļāva viņai to paturēt rokās. Marija jautāja, vai varētu to paņemt mājās.

Brālis Morlejs nevēlējās Marijai dot savu grāmatas eksemplāru. Viņš vēl nebija to izlasījis. Marija lūdzās, lai brālis Morlejs ļauj viņai to aizņemties.

Brālis Morlejs piekrita. Viņš teica, ka Marija var paņemt grāmatu mājās, ja nākamajā rītā to agri atnesīs atpakaļ. Marija pret to izturējās kā pret dārgumu. Lasot viņa palika nomodā gandrīz visu nakti.

Kad Marija atdeva grāmatu atpakaļ, brālis Morlejs bija pārsteigts par to, cik daudz viņa bija izlasījusi. „Bērns,” viņš teica, „paņem šo grāmatu mājās un pabeidz to. Es varu pagaidīt.”

Marija bija pirmais cilvēks Kērtlandē, kas izlasīja visu Mormona Grāmatu līdz galam. Drīz pēc tam viņa satika pravieti Džozefu Smitu. Kad viņš uzzināja, cik ļoti Marija mīl Mormona Grāmatu, viņš teica, ka viņa var paturēt brāļa Morleja eksemplāru. Viņš iedos brālim Morlejam citu.

Vēlāk, tajā pat gadā, Marija un viņas ģimene pārcēlās uz Independenci, Misūri. Viņa ar sajūsmu vēroja, kā Baznīcas vadītāji sāk veidot jaunu grāmatu ar nosaukumu „Pavēļu Grāmata”. Tajā būs daudzas no atklāsmēm, ko Jēzus Kristus ir devis Džozefam Smitam.

Mācības un Derību 67. nodaļa; 70:1–4; Svētie, 1:178

Taču dažiem cilvēkiem Independencē nepatika Baznīca. Viņi vēlējās, lai svētie dotos prom. Kādu dienu ēkā, kur tika drukāta Pavēļu Grāmata, ielauzās vīri. Viņi izmeta iespiedmašīnu pa logu un izmētāja Pavēļu Grāmatas lapas uz ielas.

Svētie, 1:177–178

Marija un viņas māsa Karolīna aiz žoga vēroja notiekošo. Marija pateica Karolīnai, ka vēlas saglābt lapas, pirms tās tiek iznīcinātas. Karolīna baidījās no dusmīgajiem vīriešiem. „Viņi mūs nogalinās,” viņa teica. Taču Marija un Karolīna zināja, ka uz šīm lappusēm ir Dieva vārds.

Svētie, 1:178

Māsas nogaidīja, kamēr vīrieši neskatās. Māsas izskrēja uz ielas un paķēra, cik vien daudz lapu varēja. Viņām bēgot prom, daži vīri viņas pamanīja un kliedza, lai viņas apstājas. Marija un Karolīna ciešāk piespieda lapas un ieskrēja tuvējā kukurūzas laukā.

Svētie, 1:178–179

Divi vīrieši dzinās pakaļ māsām kukurūzas laukā. Kukurūza bija tik gara, ka Marija un Karolīna nevarēja redzēt, kurp viņas dodas. Marija un Karolīna pieplaka pie zemes un paslēpa lapas zem sevis. Viņas klusi klausījās, kamēr abi vīrieši staigā pa kukurūzas lauku, viņas meklējot.

Svētie, 1:179

Drīz vien vīri padevās. Marija un Karolīna bija drošībā! Viņas bija izglābušas lappuses ar Tā Kunga atklāsmēm Pavēļu Grāmatai. Mūsdienās šīs atklāsmes ir iespiestas Mācības un Derību grāmatā.

Svētie, 1:179