„Liecinieki redz Mormona Grāmatas plāksnes”, Stāsti no grāmatas „Mācība un Derības” (2024)
„Liecinieki redz Mormona Grāmatas plāksnes”, Stāsti no grāmatas „Mācība un Derības”
1829. g. marts – septembris
Liecinieki redz Mormona Grāmatas plāksnes
Liecības sniegšana pasaulei
Džozefs, Emma un Olivers turpināja tulkot zelta plāksnes Smitu mājās Pensilvānijā. Taču pilsētas iedzīvotāji gribēja viņus apturēt. Oliveram bija draugs, vārdā Deivids Vitmers, kurš dzīvoja Ņujorkā. Olivers jautāja Deividam, vai viņi varētu pārcelties pie Vitmeru ģimenes, lai pabeigtu tulkošanu.
Svētie, 1:68
Deivids un viņa ģimene tam piekrita. Viņi uzņēma Džozefu, Emmu un Oliveru savās mājās. Tagad viņi varēja mierīgi strādāt pie tulkojuma. Vitmeru mājā dzīvoja daudz cilvēku. Tas nozīmēja, ka bija daudz darāmā, it īpaši Deivida mātei Mērijai.
Svētie, 1:68–70
Kādu dienu, kamēr Mērija strādāja, viņu apciemoja eņģelis Moronijs. Viņš teica, ka zina: visi papildu darbi viņu nogurdina. Viņš vēlējās stiprināt viņas ticību. Viņš atvēra somu un izņēma zelta plāksnes. Viņš šķirstīja lapas un parādīja Mērijai rakstīto. Viņš apsolīja Mērijai, ka viņa tiks svētīta.
Svētie, 1:70–71
Daži cilvēki neticēja, ka plāksnes ir īstas. Džozefs bija paklausīgs Tā Kunga pavēlei — nevienam nerādīt plāksnes. Tas Kungs teica, ka Viņš ļaus vēl trim lieciniekiem redzēt plāksnes. Deivids Vitmers, Martins Heriss un Olivers Kauderijs vaicāja, vai viņi varētu būt šie liecinieki. Tas Kungs teica, ka var.
Mācības un Derību 5:11–12, 17. nod.; Svētie, 1:73
Džozefs, Martins, Olivers un Deivids devās uz mežu. Viņi nometās ceļos un pēc kārtas vaicāja Dievam, vai viņi var redzēt plāksnes, taču nekas nenotika.
Svētie, 1:73
Martins Heriss juta, ka tieši viņš ir par iemeslu tam, kāpēc viņu lūgšana netiek atbildēta. Martins devās nostāk, bet pārējie turpināja lūgt.
Svētie, 1:73
Tad spožā gaismā parādījās eņģelis. Viņš parādīja Oliveram un Deividam zelta plāksnes un uz tām rakstīto. Viņi dzirdēja Dieva balsi sakām, ka Džozefs pārtulkoja plāksnes ar Dieva spēku un ka tulkojums ir pareizs. Dievs arī teica, ka viņiem ir jāizstāsta visiem, ko viņi ir redzējuši un dzirdējuši.
„Trīs liecinieku liecība”; Svētie, 1:73–74
Džozefs devās uzmeklēt Martinu. Viņš joprojām lūdza Dievu. Džozefs pievienojās viņam lūgšanā. Tad ieradās eņģelis un parādīja plāksnes Martinam, tieši tāpat kā viņš tās bija parādījis Oliveram un Deividam.
Svētie, 1:74
Pēc tam Džozefs devās meklēt savus vecākus, kuri apciemoja Mēriju Vitmeri. Viņš pastāstīja, cik ļoti viņš priecājas, ka citi cilvēki ir redzējuši plāksnes. Tagad liecinieki varēja pavēstīt cilvēkiem, ka Džozefs ir stāstījis patiesību. Martins visiem stāstīja, cik viņš ir laimīgs, jo Dievs ir ļāvis viņam būt par vienu no lieciniekiem.
Svētie, 1:74–75
Pēc dažām dienām Tas Kungs lika Džozefam parādīt zelta plāksnes vēl astoņiem cilvēkiem — savam tēvam, diviem saviem brāļiem, četriem Deivida brāļiem un Deivida sievas brālim. Viņi turēja plāksnes rokās un šķirstīja lapas. Viņi zināja, ka plāksnes ir īstas.
„Astoņu liecinieku liecība”; Svētie, 1:75
Mormona Grāmatas tulkojums tagad ir pabeigts. Džozefs atdeva zelta plāksnes eņģelim Moronijam. Bija pienācis laiks izdrukāt grāmatas eksemplārus, lai ikviens varētu to izlasīt un vairāk uzzināt par Jēzu Kristu.
Svētie, 1:75–76
Mormona Grāmatas iespiešana maksāja daudz naudas. Martins Heriss atteicās no daļas savas saimniecības, lai par to samaksātu. Viņš to darīja, jo zināja, ka Mormona Grāmata ir patiesa. Katrā grāmatas eksemplārā ir Martina un citu liecinieku liecības, ko ikviens var izlasīt. Liecinieki nekad nav nolieguši savu liecību.
Mācības un Derību 19:26–27, 34–35; Svētie, 1:76–78