„Kērtlandes templis tiek iesvētīts”, Stāsti no grāmatas „Mācība un Derības” (2024. g.)
„Kērtlandes templis tiek iesvētīts”, Stāsti no grāmatas „Mācība un Derības”
1836. g. marts
Kērtlandes templis tiek iesvētīts
Sajust Tā Kunga Garu Viņa namā
Pēc gandrīz trīs gadu smaga darba Kērtlandes tempļa celtniecība beidzot bija pabeigta. Pravietis Džozefs uzaicināja svētos uz īpašu sanāksmi, lai iesvētītu templi. Sanāksmē viņš plānoja noskaitīt īpašu lūgšanu un nodot templi Tam Kungam. Tam bija jākļūst par Tā Kunga svēto namu.
Svētie, 1:235
Jau agri no rīta, sanāksmes dienā, templī drūzmējās simtiem svēto. Kad visas vietas bija aizņemtas, cilvēki stāvēja durvīs un ārpusē, skatoties caur logiem. Visi bija sajūsmināti redzēt, kā templis tiek iesvētīts.
Svētie, 1:235–236
Džozefs nolasīja lūgšanu, lai iesvētītu templi. Viņš teica Tam Kungam, ka svētie ir bijuši Viņam paklausīgi. Viņš lūdza, lai Tas Kungs pieņem templi kā Savu namu.
Džozefs lūdza par to, lai ikviens, kurš nāks uz templi, sajustu Tā Kunga spēku un zinātu, ka tas ir Viņa nams.
Džozefs lūdza arī par to, lai svētie nekavējoties varētu nožēlot grēkus. Viņš lūdza To Kungu dot viņiem spēku dalīties Viņa evaņģēlijā visā pasaulē. Pēc lūgšanas koris dziedāja jaunu garīgo dziesmu ar nosaukumu „Dievišķais Gars”. Cilvēkus pārņēma prieks. Viņi piecēlās un slavēja To Kungu.
Mācības un Derību 109:21–32; Garīgās dziesmas, Nr. 2; Svētie, 1:237
Daudzi cilvēki todien templī redzēja eņģeļus. Viņi redzēja spožu gaismu, kas no debesīm pārņēma templi. Daži cilvēki teica, ka tā izskatījās pēc mākoņa; citi teica, ka tā izskatījās pēc uguns. Viņi visi sajuta, ka templis ir svēta vieta. Tas patiesi tagad bija Tā Kunga nams.
Svētie, 1:237