„Daudzsievība”, Stāsti no grāmatas „Mācība un Derības” (2024. g.)
„Daudzsievība”, Stāsti no grāmatas „Mācība un Derības”
1831–1890
Daudzsievība
Bauslis uz noteiktu laiku
Kad pravietis Džozefs studēja Bībeli, viņš lasīja par praviešiem, kā Ābrahāmu un Mozu, kuri bija precējušies ar vairāk nekā vienu sievu. Džozefam radās daudz jautājumu. Tāpēc viņš nolēma lūgt un jautāt Tam Kungam.
Mācības un Derību 132:1; Svētie, 1:121, 503
Tas Kungs teica, ka parasti vīrietim jābūt tikai vienai sievai. Taču dažkārt Tas Kungs pavēl kādam vīrietim apprecēt vairāk nekā vienu sievu. To sauc par daudzsievību. Tas Kungs teica Džozefam, ka Viņa ļaudīm vajadzētu piekopt daudzsievību tikai tad, ja Viņš to pavēl.
Jēkaba 2:27–30; Mācības un Derību 132:34–39; Svētie, 1:121, 290–291, 489–490, 503
Pēc vairākiem gadiem Tas Kungs lika Džozefam un dažiem svētajiem piekopt daudzsievību. Dzīvot saskaņā ar šo bausli nebija viegli.
Svētie, 1:290–291, 444–446
Valdība izdeva likumus, kas aizliedza daudzsievību. Daži svētie — tostarp Baznīcas vadītāji — tika ieslodzīti cietumā.
Svētie, 2:501–504
1890. gadā Tas Kungs pateica Vilfordam Vudrafam, Baznīcas prezidentam, ka vīrieši nedrīkst precēt vairāk nekā vienu sievu. Baznīcas vadītāji dalījās šajā bauslī ar svētajiem. Tas joprojām ir Tā Kunga bauslis šodien — vīrietim jābūt precētam tikai ar vienu sievu.
1. oficiālā deklarācija; Svētie, 2:598–601, 607–609