„Israēla nometne”, Stāsti no grāmatas „Mācība un Derības” (2024. g.)
„Israēla nometne”, Stāsti no grāmatas „Mācība un Derības”
1833. g. novembris – 1835. g. februāris
Israēla nometne
Mācīšanās paļauties uz To Kungu
Svētajiem, kuri dzīvoja Independencē, Misūri štatā, bija nepieciešama palīdzība. Viņi bija cītīgi strādājuši, lai uzceltu Ciānu, kā Dievs to bija lūdzis. Taču citi pilsētas iedzīvotāji nevēlējās, lai viņi tur dzīvo. Viņi lika svētajiem pamest savas mājas.
Svētie, 1:195
Džozefs Smits dzīvoja Kērtlandē. Viņš dzirdēja to, kas notika ar svētajiem Misūri štatā, un bija bēdīgs. Viņš lūdza Dievu, lai zinātu, kā rīkoties. Tas Kungs lika Džozefam atrast cilvēkus, kuri varētu doties uz Misūri štatu kopā ar viņu. Viņi cerēja, ka valdība palīdzēs svētajiem atgūt savas mājas.
Mācības un Derību 103:1–2, 11–20, 30–34; Svētie, 1:195–196
Viņam brīvprātīgi pieteicās aptuveni 100 cilvēku. Pravietis šo grupu nosauca par „Israēla nometni”. Viņi ar sajūsmu vēlējās doties palīgā svētajiem Misūri štatā.
Svētie, 1:197–199
Šajā grupā bija arī Brigams Jangs un viņa draugs Hibers Kimbals. Kāds jauns vīrietis, vārdā Vilfords Vudrafs, ieradās no pašas Ņujorkas, lai palīdzētu.
Svētie, 1:197–198
Nometnei pievienojās vēl vairāk cilvēku. Viņi soļoja veselu mēnesi un šķērsoja plašu upi, lai nonāktu Misūri štatā. Viņi bija saguruši un nomocījušies. Garais pārgājiens dažos cilvēkos bija radījis neapmierinātību. Viņiem vēl bija tāls ceļš ejams, lai nokļūtu līdz Independences pilsētai.
Svētie, 1:200–201
Kamēr viņi turpināja soļot, viņus uzrunāja kāda sieviete. Viņa teica, ka daži vīrieši vēlas viņus nogalināt.
Svētie, 1:203
Israēla nometne uz nakti apmetās kalnā virs upes. Kamēr tika ierīkota nometne, pieci vīrieši uz zirgiem piejāja pie viņiem. Viņi lielījās, ka vēl 300 vīru ir ceļā, lai uzbruktu nometnei. Daudzi Israēla nometnes dalībnieki bija noraizējušies. Džozefs aicināja viņus ticēt tam, ka Dievs viņiem palīdzēs.
Svētie, 1:203
Drīz vien debesis aizklāja pelēki mākoņi. Sāka līt stiprs lietus. Upe kļuva dziļāka. Vējš nogāza kokus. Debesīs uzplaiksnīja zibens. Džozefs un pārējie atrada mazu baznīcu, kur viņi varēja būt drošībā. Viņi dziedāja garīgās dziesmas visu nakti. „Šajā vētrā ir Dievs!” Džozefs teica.
Svētie, 1:203–204
Vētra bija apturējusi cilvēkus, kuri vēlējās viņiem uzbrukt. Nometne bija drošībā. Taču valdība paziņoja, ka nepalīdzēs svētajiem. Tas Kungs teica Džozefam, ka Israēla nometnes dalībnieki var doties mājās. Svētajiem vajadzētu celt Ciānu, ievērojot Dieva baušļus. Viņš apsolīja, ka Viņš „izcīnī[s] Ciānas kaujas”.
Mācības un Derību 105:1–19; Svētie, 1:204–205
Daži nometnes dalībnieki, to dzirdot, bija sarūgtināti. Viņi bija bēdīgi, ka neradās iespējas cīnīties par Ciānu. Daži cilvēki domāja, ka Israēla nometne ir cietusi neveiksmi. Taču citi, piemēram, Brigams Jangs, Hibers un Vilfords, bija pateicīgi par iespēju būt kopā ar pravieti Džozefu un mācīties no Viņa.
Svētie, 1:205–206
Vēlāk Tas Kungs lika Džozefam Smitam aicināt Divpadsmit apustuļus palīdzēt vadīt Viņa Baznīcu. Apustuļiem jābūt īpašiem Jēzus Kristus vārda lieciniekiem visā pasaulē. Astoņi no Divpadsmit apustuļiem bija devušies Israēla nometnes gājienā. Kalpošana ar Džozefu palīdzēja viņiem sagatavoties šim svarīgajam aicinājumam.
Mācības un Derību 18:26–27; 107:23; Svētie, 1:214–217