„Pulcēšanās Ohaio štatā”, Stāsti no grāmatas „Mācība un Derības” (2024. g.)
„Pulcēšanās Ohaio štatā”, Stāsti no grāmatas „Mācība un Derības”
1830. g. decembris – 1831. g. maijs
Pulcēšanās Ohaio štatā
Lūsijas Smitas ticība un brīnums
Ohaio štatā baznīcai pievienojās arvien vairāk cilvēku. Tas Kungs teica Džozefam Smitam, ka svētajiem, kas dzīvo citās vietās, ir jāpulcējas Ohaio štatā. Viņiem priekšā bija garš ceļš. Taču Tas Kungs apsolīja, ka pēc tam, kad viņi būs sapulcējušies, Viņš mācīs svētajiem Savu likumu un svētīs tos ar spēku darīt Viņa darbu.
Mācības un Derību 37. nodaļa, 38:32; Svētie, 1:109–110
Džozefa māte Lūsija un aptuveni 80 Baznīcas locekļu grupa atstāja savas mājas Ņujorkas štatā un pārcēlās uz Ohaio štatu. Viņi sakāpa laivā, kurā viņi mēroja daļu sava ceļa. Pēc dažu dienu brauciena laivai nācās apstāties. Biezs ledus liedza ceļot tālāk.
Svētie, 1:121–122
Svētajiem bija jāgaida, līdz ledus salūzīs mazākos gabalos. Viņi bija noguruši, izsalkuši, izmirkuši un nosaluši.
Svētie, 1:122
Bija grūti gaidīt. Daži svētie savā starpā sāka strīdēties.
Svētie, 1:122
Lūsijai nepatika klausīties svēto strīdos. Viņa zināja, ka viņai ir kaut kas jāsaka. „Kur ir jūsu ticība?” viņa jautāja. Lūsija teica svētajiem: ja viņi lūgs Dievu, Viņš salauzīs ledu, lai viņi varētu turpināt savu ceļojumu.
Svētie, 1:122–123
Pēkšņi viņi izdzirdēja troksni — kā pērkona dārdus, ko radīja lūstošais ledus. Ledū pavērās ceļš, kas bija tieši tik plats, lai viņu laiva varētu izbraukt cauri.
Svētie, 1:123
Svētie bija pārsteigti un pateicīgi. Viņi sapulcējās, lai lūgtu un pateiktos Debesu Tēvam. Viņu laiva droši devās Ohaio štata virzienā.
Svētie, 1:123
Kad svētie ieradās Ohaio, tur esošie Baznīcas locekļi viņus laipni uzņēma un palīdzēja atrast vietu, kur dzīvot. Tas Kungs turēja Savu solījumu — mācīt viņiem Savu likumu un dot viņiem spēku darīt Viņa darbu.
Mācības un Derību 42. nodaļa; Svētie, 1:126