„Honsmilas notikumi”, Stāsti no grāmatas „Mācība un Derības” (2024. g.)
„Honsmilas notikumi”, Stāsti no grāmatas „Mācība un Derības”
1838. g. oktobris – 1839. g. februāris
Honsmilas notikumi
Uzbrukums un brīnums
Vilardam bija 11 gadi. Viņa ģimene kopā ar citiem svētajiem dzīvoja Honsmilā, Misūri štatā. Viņi vēlējās drīzumā pievienoties svētajiem Fārvestā.
Mācības un Derību 115:7–8; Svētie, 1:347–348
Kādu dienu Vilards bija kopā ar savu tēvu un brāļiem Sardiusu un Almu. Pēkšņi viņi izdzirdēja šāvienus un kliedzienus. Ļaudis bija ieradušies, lai uzbruktu svētajiem.
Svētie, 1:348–349
Ikviens skrienot meklēja patvērumu. Daudzi vīrieši un bērni paslēpās kaltuvē. Turp devās arī Vilarda tēvs un brāļi, taču Vilards nošķīrās no tiem. Viņš paslēpās aiz malkas grēdas. Viņš sev apkārt dzirdēja šāvienus.
Svētie, 1:349, 353
Vilards skrēja no vienas vietas uz otru, lai paslēptos. Visbeidzot šaušana mitējās. Uzbrucēji bija pametuši Honsmilu.
Svētie, 1:353
Vilards devās uz kaltuvi, lai uzmeklētu savu ģimeni. Viņa tēvs un Sardiuss bija nogalināti. Taču Vilarda mazais brālītis Alma vēl bija dzīvs.
Svētie, 1:353
Almas gurns bija sašauts. Viņš bija smagi ievainots. Vilards pacēla Almu un aiznesa uz savas ģimenes telti.
Svētie, 1:353–354
Vilarda māte Amanda nezināja, kā palīdzēt Almas gurnam. Taču viņa zināja, ka Dievs to zina. Viņa lūdza un dzirdēja balsi, kas viņai precīzi pateica, ko darīt.
Svētie, 1:354
Amanda apmazgāja Almas brūci ar pelniem. Tad viņa samala kāda koka sakni un uzlika to uz viņa brūces. Viņa aptina viņa gurnu ar drānu. „Guli tā un nekusties,” viņa teica, „un Tas Kungs tev izveidos jaunu gurnu.”
Svētie, 1:354–355
Vēlāk Misūri gubernators paziņoja, ka svētajiem ir jāpamet štats, vai arī viņi tiks nogalināti. Taču Almas gurnam joprojām nebija labāk. Amanda lūdza, vaicājot pēc Tā Kunga palīdzības. Kāda balss viņai teica, ka Jēzus nekad nepametīs viņas ģimeni. Amanda jutās tā, it kā nekas nevarētu viņai kaitēt.
Mācības un Derību 88:83; Svētie, 1:372, 378–379
Drīz pēc lūgšanas Amanda izdzirdēja savus bērnus klaigājam. Viņa skrēja viņus meklēt, un, kad viņa tos atrada, Alma skraidīja apkārt. „Es jūtos labi, mammu, es jūtos labi!” viņš sauca. Viņa gurns bija sadzijis! Tas bija Tā Kunga brīnums. Amanda ar saviem bērniem pameta Misūri, lai kopā ar pārējiem svētajiem atrastu drošu dzīvesvietu.
Svētie, 1:379