„Svētie uzzina par kristīšanos mirušo labā”, Stāsti no grāmatas „Mācība un Derības” (2024)
„Svētie uzzina par kristīšanos mirušo labā”, Stāsti no grāmatas „Mācība un Derības”
1840. g. augusts – oktobris
Svētie uzzina par kristīšanos mirušo labā
Cerība ģimenes locekļiem, kuri nebija kristīti
Džeina Neimana dzīvoja Navū. Viņa devās uz bērēm, kurās runāja Džozefs Smits. Bēres lika Džeinai aizdomāties par viņas dēlu Kīru. Viņš bija miris un nebija kristīts. Džeina raizējās par Kīru. Viņa zināja, ka mums ir jābūt kristītiem, lai dzīvotu kopā ar Debesu Tēvu.
Svētie, 1:421
Džozefs zināja, kā viņa jūtas. Viņš mēdza pārdomāt to pašu jautājumu par savu brāli Alvinu, kurš arī bija miris nekristīts.
Svētie, 1:421
Bērēs Džozefs pastāstīja par to, ko Tas Kungs viņam bija mācījis. Viņš teica: ja kāds ir miris nekristīts, mēs varam kristīties viņa labā.
Svētie, 1:421
Džeina bija ļoti priecīga to dzirdēt! Drīz pēc bērēm viņa kopā ar kādu Baznīcas elderu devās uz upi. Viņš kristīja viņu Kīra labā.
Svētie, 1:421
Pēc dažām nedēļām Džozefs mācīja svētajiem vairāk par kristīšanos mirušo labā. Viņš teica, ka daudzi mirušie cilvēki vēlas tikt kristīti. Viņi vēlas sekot Jēzum Kristum. Viņi gaida un cer, ka viņu dzīvie ģimenes locekļi tiks kristīti viņu labā.
Mācības un Derību 128:15–19; Svētie, 1:423
Svētie nekavējoties steidzās uz upi. Viņi tika kristīti to cilvēku labā, kurus mīlēja. Hairams Smits tika kristīts Alvina labā. Vēlāk Tas Kungs mācīja, ka kristīšana mirušo labā jāveic templī, kādam ir jāreģistrē katras kristības un vīriešiem jātiek kristītiem vīriešu labā, bet sievietēm — sieviešu labā.
Mācības un Derību 124:29–32, 127:5–12, 128:1–9; Svētie, 1:424