„Nemieri Misūri štatā”, Stāsti no grāmatas „Mācība un Derības” (2024. g.)
„Nemieri Misūri štatā”, Stāsti no grāmatas „Mācība un Derības”
1831. g. jūlijs – 1833. g. jūlijs
Nemieri Misūri štatā
Stipras ticības saglabāšana bīstamos laikos
Daudzi svētie pārcēlās dzīvot uz Independenci Misūri štatā. Tas Kungs vēlējās, lai viņi tur celtu Ciānas pilsētu. Taču svētie un cilvēki, kas jau dzīvoja Independencē, kopā labi nesadzīvoja. Viņiem nebija vienprātības par daudziem jautājumiem. Daži pilsētas iedzīvotāji bija dusmīgi un vēlējās likt svētajiem doties prom.
Mācības un Derību 57:1–3; Svētie, 1:171–174
Edvards Pārtridžs bija Independences bīskaps. Viņš ieradās uz tikšanos ar pilsētas vadītājiem. Viņi teica, ka svētajiem ir jāpamet Independence. Bīskaps Pārtridžs zināja, ka Dievs vēlas, lai svētie Independencē uzceltu Ciānu. Viņš teica, ka svētie nevar doties prom.
Svētie, 1:176
Dusmīgi vīri izposta mājas un ēkas, ko svētie bija uzcēluši.
Svētie, 1:177–178, 182
Vīri sagūstīja bīskapu Pārtridžu un vēl vienu vīru, vārdā Čārlzs Alens, un aizveda prom no mājām. Viņi aizvilka abus vīrus uz pilsētas centru.
Svētie, 1:179
Bīskaps Pārtridžs teica: „Ja man ir jācieš manas reliģijas dēļ, tad tas nav vairāk, kā tas, ko citi ir veikuši pirms manis.” Vīri nogrūda pie zemes bīskapu Pārtridžu un Čārlzu. Viņi apsmērēja viņu ķermeņus ar karstu darvu un uzbēra virsū spalvas.
Svētie, 1:179–180
Viljams Maklelins, Baznīcas loceklis Independencē, dzirdēja par to, ko darīja sadusmotie cilvēki. Viņš nobijās un ieskrēja mežā, lai paslēptos.
Svētie, 1:182
Viljams prātoja, kas notiktu, ja dusmīgie vīri viņu atrastu. Vai viņš joprojām teiktu, ka Mormona Grāmata ir patiesa, pat ja viņi mēģinātu viņu par to nogalināt?
Svētie, 1:182–183
Viljama draugi Olivers Kauderijs un Deivids Vitmers atrada viņu mežā. Viljams zināja, ka Olivers un Deivids tic Mormona Grāmatai. Eņģelis bija parādījis viņiem zelta plāksnes. „Sakiet man,” Viljams viņiem jautāja, „vai tā Mormona Grāmata ir patiesa?”
Svētie, 1:183
Olivers un Deivids pateica Viljamam, ka Mormona Grāmata ir patiesa. Viņi teica, ka pat tad, ja sadusmotie vīri mēģinās viņus nogalināt, viņi nekad nepārstās dalīties savā liecībā ar cilvēkiem. „Es jums ticu,” Viljams teica.
Mācības un Derību 17:3–6; Svētie, 1:183