2025
Tas Kungs pasteidzina Savu darbu
2025. gada novembris


14:55

Tas Kungs pasteidzina Savu darbu

Tam Kungam pasteidzinot Savu darbu, mums vajadzētu mīlēt, izrādīt rūpes un kalpot tiem, kuri pieņem Viņa evaņģēliju.

Čārlzs Dikenss savu klasisko romānu „Stāsts par divām pilsētām” sāka ar plaši pazīstamu apgalvojumu: „Tie bija labākie laiki; tie bija sliktākie laiki.” Savā ziņā tas pats ir spēkā arī mūsdienās.

Mēs dzīvojam nemierpilnā laikā, kad „visa zeme [ir] satraukta”. Šorīt elders Gerijs E. Stīvensons skaisti uzsvēra prezidenta Rasela M. Nelsona aicinājumu — kā Jēzus Kristus sekotājiem būt par miera nesējiem. Tam ir būtiska nozīme vienotības, miera un dziedināšanas sekmēšanā „sliktākajos laikos”.

Mēs arī dzīvojam „labākajos laikos”, ko es vēlos īpaši uzsvērt. Tas Kungs Mācības un Derību 1. nodaļas priekšvārdā paziņoja, ka evaņģēlija pilnība tiks „pasludināta … uz pasaules galiem”. Tas Kungs patiesi pasteidzina Savu darbu mūsu dienās. Mums vajadzētu būt ļoti pateicīgiem par šo pasteidzināšanu, kas ir notikusi un kas joprojām notiek, neskatoties uz šiem izaicinājumu pilnajiem laikiem. Mēs dzīvojam laikā, kad Tā Kunga sekotājiem ir privilēģija uzklausīt Viņa balsi un atbildēt ar atvērtu sirdi un prātu. Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas locekļi, kuri ir uzticīgi Glābējam un Viņa baušļiem, rod dzīves jēgu un pilnīgu personīgo mieru.

Dažādos laikos Baznīcas vēsturē ir bijis ievērojams to cilvēku skaita pieaugums, kuri ir uzsākuši derību ceļu. Viens no šādiem periodiem bija starp 1837. un 1850. gadu. Daži no Tā Kunga atjaunotās Baznīcas pirmajiem apustuļiem kalpoja misijā Apvienotajā Karalistē. Šo misiju dēļ tūkstošiem cilvēku pievienojās Baznīcai un 1850. gadā Apvienotajā Karalistē dzīvoja vairāk Baznīcas locekļu nekā Amerikas Savienotajās Valstīs. Tajā laikā Tas Kungs norādīja šiem svētajiem pulcēties Jūtas štatā. Notika masveida emigrācija, ko daļēji atbalstīja aizdevumi, ko sniedza Pastāvīgais emigrācijas fonds.

Man ļoti patīk stāsts par to, kā 1852. gadā Soltleikas ielejā ieradās liels skaits pievērsto no Anglijas un Velsas. Šo grupu Emigrācijas kanjona ietekā sagaidīja Augstākais prezidijs kapteiņa Pita mūzikas grupas pavadībā. Laikraksts Deseret News to aprakstīja kā „svētceļnieku grupu, [tostarp] māsas un bērnus, kas gāja kājām, bija saulē apdeguši un laikapstākļu norūdīti, taču nezaudējuši cerību; viņu sirdis bija atvieglotas un dzīvespriecīgas, par ko skaidri liecināja viņu laimīgā un priecīgā sejas izteiksme”.

Kad viņi „gāja garām tempļa kvartālam, … tūkstošiem vīriešu, sieviešu un bērnu bija sapulcējušies no dažādām pilsētas daļām, lai kopīgi piedalītos krāšņajā un līksmajā sagaidīšanā”. Prezidents Brigams Jangs viņus uzrunāja: „Lai Tas Kungs, Israēla Dievs, jūs svētī! … Mēs esam nepārtraukti par jums lūguši; dienu no dienas par jums ir izteikts tūkstošiem lūgšanu Viņam, kurš mums ir pavēlējis sapulcināt Israēlu, glābt cilvēku bērnus, sludinot evaņģēliju, un sagatavot viņus Mesijas atnākšanai.”

Šī priecīgā notikuma garā ļaujiet man vēlreiz apliecināt visiem jaunpievērstajiem un tiem, kas atgriežas Tā Kunga Baznīcā: mēs jūs mīlam; jūs mums esat vajadzīgi; Tam Kungam jūs esat vajadzīgi. Mēs, iespējams, jūs nesagaidīsim ar maršējošiem orķestriem, taču mēs lūdzam, lai debesu svētības pavadītu jūsu centienus virzīties uz priekšu pa derību ceļu, kas ved pie Dieva Tēva un Jēzus Kristus celestiālajā valstībā.

Ir acīmredzams, ka mūsdienās pieaug ticība Jēzum Kristum. Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcā ir novērots iespaidīgs pievērsto cilvēku skaita pieaugums un pievērsto iesaiste. Pēdējo 36 mēnešu laikā Baznīcai pievienojušies gandrīz 900 000 pievērsto. Šie pievērstie veido aptuveni 5 procentus no kopējā Baznīcas locekļu kopskaita. Mēs sirsnīgi sveicinām jaunos Baznīcas locekļus un dziļi novērtējam viņu izvēlēto ceļu.

Šie 900 000, kas ir pievērsušies pēdējo 36 mēnešu laikā, pārsniedz Baznīcas locekļu kopskaitu Baznīcas dibināšanas 110. gadadienā 1940. gadā, kas bija nedaudz vairāk par 860 000 Baznīcas locekļu. Tajā gadā piedzima elders Džefrijs R. Holands, elders Dīters F. Uhtdorfs un es.

Šie brīnišķīgie jaunpievērstie ir no visām pasaules malām. Šī gada pirmajos sešos mēnešos pievērsto skaits Eiropā, Āfrikā, Āzijā, Klusā okeāna reģionā un Latīņamerikā ir pieaudzis par vairāk nekā 20 procentiem salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Ziemeļamerikā mēs esam novērojuši 17 procentu pieaugumu. Tā Kunga darbs turpina virzīties uz priekšu spēcīgos veidos. Šie pieaugošie skaitļi ir skaidra liecība tam, ka evaņģēlijs aizkustina sirdis un maina dzīves it visur.

Mūsdienās šie dārgie pievērstie vairs nepulcējas vienā centrālā vietā. Pateicoties Baznīcas locekļu ticībai un spējai ziedoties, visā pasaulē ir pieejami resursi draudžu atbalstam — dievnamu un tempļu būvniecībai. Ar nepieciešamajām priesterības atslēgām un pieejamajiem resursiem glābšanas priekšraksti tagad ir pieejami lielākajā daļā pasaules.

Neatkarīgi no tā, kur mēs dzīvojam, esošajiem Baznīcas locekļiem ir jāuzņem simtiem tūkstošu jauno Baznīcas locekļu, tāpat kā mēs to darījām ar Anglijas un Velsas svētajiem, kurus es aprakstīju stāstā no mūsu agrīnās vēstures. Man ļoti patika eldera Gerita V. Gonga uzruna šajā sesijā, kurā viņš mums mācīja, ka nevienam nevajadzētu sēdēt vienam ne emocionālā, ne garīgā ziņā.

Mūsu svēts pienākums ir pieņemt un laipni uzņemt jaunos un atgriezušos Baznīcas locekļus. Tam Kungam pasteidzinot Savu darbu, mums vajadzētu mīlēt, izrādīt rūpes un kalpot tiem, kuri pieņem Viņa evaņģēliju. Mēs varam palīdzēt veidot Ciānas tautu, kurā mēs esam „vienas sirds un viena prāta un dzīvoja[m] taisnībā”. Lai mēs būtu vienoti ar To Kungu, mums ir jābūt vienotībā Tā Kunga priekšā. Visiem Baznīcas locekļiem, neatkarīgi no kristību datuma, ir kopīga atbildība — laipni uzņemt pārējos.

Mans padoms Baznīcas locekļiem ir — ieskaut savās rokās šos dārgos, izredzētos cilvēkus, kuri ir pieņēmuši Jēzus Kristus evaņģēliju.

Prezidents Gordons B. Hinklijs mums mācīja, ka jaunpievērstajam ir nepieciešams „draugs, atbildība un barošana ar „labo Dieva vārdu” (Moronija 6:4)”. Mēs varam būt starp tiem draugiem, kuri šiem jaunpievērstajiem apliecina, ka viņi pieder šai kopienai un nav tikai viesi. Mēs varam viņiem palīdzēt saprast, ka viņi ir Jēzus Kristus mācekļi, kas var kalpot apkārtējiem un pieņemt aicinājumus kalpot. Pievērstajiem jaunajiem pieaugušajiem vajadzētu apsvērt iespēju kalpot pilna laika misijā. Visiem vajadzētu būt apņēmības pilniem savos centienos dzīvot Kristum līdzīgu dzīvi.

Daudzi pievienojas Baznīcai, uzņemoties lielu personīgo upuri, un viņiem ir ļoti nepieciešama citu svēto mīlestība un atbalsts.

Tiem no jums, kas esat jauni vai atgriezušies ticībā, var būt jāpārvar kādi izaicinājumi. Esiet pacietīgi pret sevi. Misionāri jums ir mācījuši svarīgāko mācību un izskaidrojuši valstības derības un priekšrakstus, kas ir izklāstīti Svētajos Rakstos un rokasgrāmatā Sludini Manu evaņģēliju.

Priekšrakstu un derību saņemšana un dzīvošana saskaņā ar baušļiem ir ļoti būtiska. Koncentrējieties uz derībām, kas ir nepieciešamas, lai iegūtu paaugstināšanu. Evaņģēlijs padara paaugstināšanu iespējamu, kas, savukārt, prasa noslēgt un ievērot svētas derības ar Dievu. Neskaitot kristības, konfirmāciju un Melhisedeka priesterības piešķiršanu vīriešiem, derības, kuras mēs noslēdzam, tiek izpildītas templī. Mirušajiem katrs no šiem glābšanas priekšrakstiem tiek veikts vienīgi templī. Attiecīgi tūlītējam mērķim vajadzētu būt sevis sagatavošanai templim.

Dažkārt jūs jutīsieties nepiemēroti attiecībā uz to, ko zināt. Zināšanas par evaņģēliju ir liela svētība, kas tiek iegūta pakāpeniski laika gaitā, taču tās nav glābjošais priekšraksts. Evaņģēlijs nav zināšanu pārbaude. Tomēr, kā prezidents Rasels M. Nelsons ir apsolījis: „Ik dienu lūdzot un studējot Mormona Grāmatu, jūs ik dienu pieņemsiet arvien labākus lēmumus. … Ja jūs gremdēsieties pārdomās par to, ko studējat, debesu logi tiks atvērti, un jūs saņemsiet atbildes uz saviem personīgajiem jautājumiem, kā arī norādījumus savai personīgajai dzīvei.”

Turklāt katru gadu svētdienas sanāksmēs Baznīcas mācību programma secīgi aptver Veco Derību, Jauno Derību, Mormona Grāmatu un Mācību un Derības. Laika gaitā, pieaugot jūsu zināšanām par evaņģēliju, jūs jutīsieties pārliecinātāki. Regulāra Svēto Rakstu studēšana svētīs un bagātinās jūsu dzīvi, padziļinot jūsu pievēršanos Jēzus Kristus evaņģēlijam.

Jēzus Kristus tīrās doktrīnas apguve ilgst visa mūža garumā — gan doktrīnas izpratnes ziņā, gan dzīvojot Kristum līdzīgu dzīvi. Būtiskās derības nodrošina ietvaru, ko mēs raksturojam kā derību ceļu. Prezidents Nelsons ir pārliecinoši mācījis par šiem principiem. Visiem Baznīcas locekļiem, īpaši jaunajiem un tiem, kas atgriežas, nāktu par labu, ja viņi studētu un pieņemtu viņa pravietiskos vēstījumus par derībām un derību ceļu.

Ja jūs nospraudīsiet mērķi cienīgi noslēgt katru paaugstināšanai nepieciešamo derību, jūs būsiet uz ceļa, kas ved uz celestiālo valstību. Mūsu uzmanības centrā ir jābūt templim un tempļa priekšrakstiem. Lielākā daļa derību ir pieejamas ikvienam cilvēkam. Viena derība, mūžīgā laulība, ietver jūsu centienu apvienošanu ar dzīvesbiedru. Mūsu mērķim vajadzētu būt atrast šo mūžīgo dzīvesbiedru.

Tomēr nezaudējiet drosmi, ja mūžīgā laulība šobrīd nav iespējama. Pravieši ir mācījuši, ka uzticīgiem Baznīcas locekļiem, kas ievēro baušļus, netiks liegta neviena svētība. Viens no Mormona Grāmatas praviešiem, ķēniņš Benjamīns, to skaisti izteica: „[Tie], kuri tur Dieva baušļus, … ir svētīti visās lietās, … un, ja viņi [ir] uzticīgi līdz galam, … viņi [var] dzīvot ar Dievu nebeidzamā laimes stāvoklī.”

Jūs atklāsiet, ja vēl neesat to konstatējuši, ka Baznīcas locekļi nav pilnīgi. Atklātā doktrīna ir skaidra attiecībā uz to, ka mūsu uzturēšanās laikā uz Zemes mēs pieļausim kļūdas. Mēs dzīvojam nepilnīgā un kritušā pasaulē, nevis celestiālajā valstībā. Šī dzīve ir pārbaudījumu laiks ar nepārtrauktām iespējām nožēlot grēkus un parādīt sevi no labākās puses.

Mēs visi jūtamies nepietiekami, cenšoties kļūt līdzīgi Jēzum Kristum. Viņa Izpirkšana mums ļauj katru dienu nožēlot grēkus, kad kļūdāmies. Kā teica Nefijs, vēl viens Mormona Grāmatas pravietis: „[Mums] ir jāvirzās uz priekšu ar nelokāmību Kristū, esot ar pilnīgu cerības spožumu un ar mīlestību uz Dievu un uz visiem cilvēkiem. Tāpēc, ja jūs virzīsities uz priekšu, baudot Kristus vārdu, un pastāvēsit līdz galam, lūk, tā saka Tēvs: Jums būs mūžīgā dzīve.”

Apdomājot mūsdienu izaicinājumus, mums jāatceras, ka Glābējs Savas kalpošanas laikā uz Zemes arī dzīvoja nemierīgos un nežēlīgos laikos. Viņa uzmanība nebija vērsta uz tā laika politiskajiem izaicinājumiem, bet gan uz svēto pilnveidošanu.

Sekot Glābējam un Viņa doktrīnai un mācībām nekad nav bijis viegli šajā nemitīgi satrauktajā pasaulē. Glābējam nebija viegli dzīvot nepastāvīgā pasaulē Savas Zemes dzīves laikā, tas nebija viegli arī mūsu agrīnajiem vadītājiem un Baznīcas locekļiem, un arī mums tas nav vienkāršs uzdevums. Par laimi, mūsdienu pravieši sniedz tieši to vadību, kas mums šodien ir nepieciešama. Prezidents Dalins H. Oukss turpinās šo garīgi spēcīgo mantojumu.

Es liecinu, ka Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas mācība ir mūžīga un patiesa. Es dalos savā nešaubīgajā un pārliecinošajā liecībā, ka Jēzus Kristus dzīvo un ka, pateicoties Viņa īstenotajai Izpirkšanai, mēs varam būt vienoti ar Viņu. Jēzus Kristus svētajā Vārdā, āmen.

Atsauces

  1. Čārlzs Dikenss, Stāsts par divām pilsētām (Rīga: Liesma, 1993. g.), 1. lpp.

  2. Viena no Dikensa tēmām bija ideja par indivīda pārvērtībām sociālo nemieru laikā.

  3. Mācības un Derību 45:26.

  4. Skat. Gerijs E. Stīvensons, „Svētīgi miera nesēji”, Liahona, 2025. g. nov., 6.–9. lpp.

  5. Mācības un Derību 1:23.

  6. Skat. Mācības un Derību 88:73.

  7. Skat. Mācības un Derību 59:23; skat. arī Jāņa 14:27.

  8. Skat. Apustuļu d. 2:41.

  9. Skat. Mācības un Derību 112. nodaļu. Šī atklāsme tika saņemta 1837. gada 23. jūlijā, dienā, kad šajā evaņģēlija atklāšanas laikmetā Anglijā pirmo reizi tika sludināts evaņģēlijs. Lai vairāk uzzinātu par šīm misijām, skat. Džeimss B. Alens, Ronalds K. Esplins un Deivids Dž. Vitakers, Men with a Mission: The Quorum of the Twelve Apostles in the British Isles, 1837–1841 (1992. g.).

  10. Lielākā daļa no šiem pievērstajiem bija no strādnieku šķiras. Čārlzs Dikenss novēroja dažus no viņiem, kad tie gatavojās ceļojumam uz Amerikas Savienotajām Valstīm ar kuģi Amazon. Viņš bija labvēlīgs savā novērtējumā. Viņš tos raksturoja kā „savas pakāpes Anglijas izlasi un ziedu” („The Uncommercial Traveller”, All the Year Round, 1863. g. 4. jūl., 446. lpp.). Skat. arī 1. korintiešiem 1:26–28.

  11. Skat. „Arrival from England, by the „Perpetual Emigrating Fund””, Deseret News, 1852. g. 18. sept., 90. lpp.

  12. Skat. Mācības un Derību 76:62, 70; skat. arī 1. korintiešiem 15:40–42.

  13. Informāciju sniegusi Baznīcas locekļu un statistisko pierakstu nodaļa un Misionāru departaments.

  14. Informāciju sniegusi Baznīcas locekļu un statistisko pierakstu nodaļa un Misionāru departaments.

  15. Informāciju sniegusi Baznīcas locekļu un statistisko pierakstu nodaļa.

  16. Informāciju sniegusi Baznīcas locekļu un statistisko pierakstu nodaļa un Misionāru departaments.

  17. 1890‑ajos gados Baznīcas vadītāji sāka mudināt Baznīcas locekļus palikt savās dzimtajās zemēs, tā vietā, lai pulcētos Jūtas štatā. Pirmie stabi ārpus Starpkalnu rietumiem tika izveidoti 20. gs. 20. gados, un pirmais stabs ārpus ASV un Kanādas tika izveidots Jaunzēlandē (skat. Brendona S. Plēva red. grāmatu Mapping Mormonism: An Atlas of Latter-day Saint History [2014], 184.–185. lpp.).

  18. Skat. Mācības un Derību 110:11–16.

  19. Skat. Gerits V. Gongs, „Nevienam nav jāsēž vienam”, Liahona, 2025. g. nov., 40.–43. lpp.

  20. Mozus 7:18.

  21. Skat. Jāņa 17:20–21; 1. korintiešiem 12:11–31.

  22. Gordons B. Hinklijs, „Converts and Young Men”, Ensign, 1997. g. maijs, 47. lpp.

  23. Skat. Jēkaba v. 2:5; skat. arī Mateja 19:29; Romiešiem 2:11; Efeziešiem 2:19; Mosijas 18:8–9.

  24. Skat. Sludini Manu evaņģēliju: ceļvedis Jēzus Kristus evaņģēlija sludināšanā (2023. g.), 17. lpp.

  25. Skat. Mācības un Derību 14:7.

  26. Rasels M. Nelsons, „Mormona Grāmata: kāda būtu jūsu dzīve bez tās?”, Evaņģēlija bibliotēka, 2017. g. okt. vispārējā konference; skat. arī Spensers V. Kimbals: „Kad liekas, ka Dievs [mūs] nedzird un ar [mums] vairs nerunā, … ja [mēs] gremdēj[amies] Svētajos Rakstos, šī atšķirtība mazinās un garīgums atgriežas.” (Teachings of Presidents of the Church: Spencer W. Kimball [2006. g.], 67. lpp.)

  27. Skat. Jāņa 5:39.

  28. Skat., piemēram, Rasels M. Nelsons, „Ļaujiet Dievam gūt virsroku”, Evaņģēlija bibliotēka, 2020. g. okt. vispārējā konference; „Garīgās inerces spēks”, Evaņģēlija bibliotēka, 2022. g. apr. vispārējā konference; „Uzvarēt pasauli un rast atelpu”, Evaņģēlija bibliotēka, 2022. g. okt. vispārējā konference.

  29. Mosijas 2:41.

  30. Skat. Almas 34:32.

  31. 2. Nefija 31:20.

  32. Skat. Efeziešiem 4:11–15.

  33. Skat. Jāņa 17:20–22.