Rūdīti un stiprināti Kristū

Mani dārgie brāļi un māsas, es jūtu Tā Kunga mīlestību, kad mēs sanākam kopā. Es izjūtu dziļu pazemību par iespēju jūs uzrunāt. Es lūdzu, lai Gars ienes jūsu sirdīs to, ko Tas Kungs vēlas, lai jūs dzirdētu, daudz vairāk par to, ko sacīšu es.

Sen atpakaļ, studiju gados, es centos apgūt fiziku un matemātiku. Es biju ārkārtīgi satraukts. Man bija tāda sajūta, ka cenšos apgūt kaut ko tādu, kas ir pāri maniem spēkiem. Jo lielāks bija mans satraukums, jo mazāk man bija spēka censties. Mazdūšības dēļ man bija tāda sajūta, it kā mani centieni būtu veltīgi. Es sāku domāt par padošanos, ka varētu apgūt kaut ko vieglāku.

Es jutos vājš. Lūdzot es sajutu klusu iedrošinājumu no Tā Kunga. Sajutu prātā, kā Viņš man saka: „Es tevi norūdu, bet Es arī esmu ar tevi.”

Toreiz es vēl nezināju, ko šie vārdi nozīmē. Bet es zināju, kas ir jādara — es ķēros pie darba.

Turpmākajos gados pārdomājot un strādājot, es sapratu šo Svēto Rakstu iedrošinājuma vēstījumu: „Es visu spēju Tā spēkā, kas mani dara stipru.”

Es sapratu, ka manas grūtības ar fiziku patiesībā bija dāvana no Tā Kunga. Viņš mani mācīja, ka ar Viņa palīdzību es varu paveikt to, kas šķiet neiespējamas, un, ja man būs ticība, Viņš man palīdzēs. Ar šo dāvanu Tas Kungs mani rūdīja un stiprināja.

Vārdam rūdīt ir vairākas nozīmes. Kaut ko rūdīt nenozīmē to vienkārši pārbaudīt. To dara, lai paaugstinātu izturību. Rūdot tērauda gabalu, tas tiek pakļauts slodzei. Tiek paaugstināta temperatūra, slodze un spiediens, līdz uzlabojas un atklājas tā patiesā daba. Tērauds rūdot nepaliek vājāks. Patiesībā tas kļūst par kaut ko tādu, kam var uzticēties, kaut ko tik spēcīgu, ka tas var izturēt lielas slodzes.

Tas Kungs mūs rūda līdzīgā veidā, lai mēs kļūtu izturīgāki. Šī rūdīšana nenotiek vieglā vai ērtā laikā. Tā notiek brīžos, kad šķiet, ka uz mums ir uzkrauts vairāk, kā varam panest. Tas Kungs māca, ka mums ir jāturpina augt un nav jāpagurst, ka mēs nedrīkstam padoties un ir jāturpina censties.

Kad mēs turpinām ticēt Jēzum Kristum — pat tad, kad mums šķiet, ka kaut kas nav iespējams, — mēs kļūstam garīgi spēcīgāki. Svētie Raksti uzsver šo patiesību.

Piemēram, pravietis Moronijs tika rūdīts un stiprināts šādā veidā. Savus pēdējos dzīves gadus viņš nodzīvoja vienatnē. Viņš rakstīja, ka viņam nav draugu, ka viņa tēvs ir nogalināts un ka viņa tauta ir iznīcināta. Viņu vajāja tie, kas vēlējās atņemt viņam dzīvību.

Tomēr Moronijs nekrita izmisumā. Tā vietā viņš iegravēja savu liecību par Jēzu Kristu uz plāksnēm, kas bija domātas cilvēkiem, kurus viņš nekad nesatiks, tostarp to cilvēku, kuri vēlējās viņu nogalināt, pēcnācējiem. Viņš rakstīja mums. Viņš zināja, ka daži izsmies viņa vārdus. Viņš zināja, ka daži tos noraidīs. Tomēr viņš turpināja rakstīt.

Šajā rūdījumā Moronija ticība tika attīrīta un stiprināta. Tā kļuva šķīstāka. Viņa vārdiem piemīt spēks — tāds, kas piemīt tam, kurš ir uzticīgi izturējis līdz galam. Mēs varam sajust šo spēku, kad lasām viņa liecību:

„Tagad es, Moronijs, rakstu nedaudz to, kas man šķiet labs; un es rakstu saviem brāļiem lamaniešiem; un es gribu, lai viņi zinātu, ka vairāk nekā četri simti un divdesmit gadu bija pagājuši, kopš tika dota zīme par Kristus atnākšanu.

Un es aizzīmogoju šos pierakstus pēc tam, kad es esmu runājis dažus vārdus jūsu pārliecināšanai.

Lūk, es gribētu jūs pārliecināt, lai tad, kad jūs lasīsit šos pierakstus, ja tā būs gudrība Dievā, ka jūs tos lasīsit, jūs atcerētos, cik žēlīgs Tas Kungs ir bijis pret cilvēku bērniem kopš Ādama radīšanas un līdz pat tam laikam, kad jūs saņemsit šos pierakstus un pārdomāsit to savās sirdīs.

Un, kad jūs saņemsit šos pierakstus, es gribētu pārliecināt jūs, lai jūs vaicātu Dievam, Mūžīgajam Tēvam, Kristus Vārdā, vai šie pieraksti ir patiesi; un, ja jūs vaicāsit sirsnīgi, ar patiesu nolūku, būdami ar ticību Kristū, Viņš pasludinās jums patiesību par tiem ar Svētā Gara spēku.

Un ar Svētā Gara spēku jūs varēsit zināt patiesību par visu.”

Moronija liecība tika šķīstīta vientulībā, taču tā izstaro gaismu, lai iedvesmotu paaudžu paaudzes meklēt mūsu Debesu Tēvu un Glābēju Jēzu Kristu.

Cits Mormona Grāmatas pravietis, Jēkabs, bērnībā tika rūdīts un stiprināts caur piedzīvotajām ciešanām un daudzām bēdām. Viņa tēvs Lehijs mācīja viņam, ka Dievs viņu svētīs viņa pārbaudījumos.

„Un redzi, savā bērnībā tu esi izjutis ciešanas un daudz bēdu savu brāļu rupjības dēļ.

Tomēr, Jēkab, mans pirmdzimtais tuksnesī, tu zini Dieva diženumu; un Viņš iesvētīs tavas bēdas tev par labumu.

Tāpēc tava dvēsele tiks svētīta un tu dzīvosi drošībā ar savu brāli Nefiju; un tavas dienas tiks vadītas kalpošanā tavam Dievam. Tāpēc es zinu, ka tu esi atpestīts sava Pestītāja taisnīguma dēļ; jo tu esi redzējis, ka laika pilnībā Viņš nāks, lai atnestu pestīšanu cilvēkiem.”

Pravietis Džozefs Smits piedzīvoja šādu rūdījumu un stiprinājumu, kad atradās Libertī cietumā. Pravietis Džozefs savu ciešanu dziļumos izsaucās:

„Ak Dievs, kur Tu esi? …

Cik ilgi Tava roka būs apturēta?”

Tas Kungs redzēja Džozefa ciešanās labās izturēšanas svētījošo ietekmi, kad Viņš atbildēja:

„Mans dēls, miers tavai dvēselei; tavas likstas un tavas ciešanas būs tikai mazu brītiņu;

un tad, ja tu tās labi izturēsi, Dievs tevi paaugstinās augstumos; tu triumfēsi pār visiem saviem nelabvēļiem.”

Vislielākais rūdīšanas un stiprināšanas piemērs ir redzams Glābēja veiktajā Izpirkšanā. Viņš uzņēmās pasaules grēkus. Viņš uzņēmās mūsu sāpes un bēdas. Viņš izdzēra rūgto biķeri. Viņš pierādīja uzticību katrā mirklī.

Pateicoties Viņa diženajai Izpirkšanai, Jēzus Kristus var mums palīdzēt mūsu pārbaudījumos. Viņš zina, kā mums palīdzēt, jo Viņš ir izjutis visus izaicinājumus, ko mēs jebkad piedzīvosim laicīgajā dzīvē. „Viņš uzņemsies Savas tautas sāpes un slimības … lai Viņš zinātu miesā, kā palīdzēt Saviem ļaudīm viņu vājībās.”

Mēs uzzinām, ka Ģetzemanes dārzā Glābējs lūdza Tēvam, lai šis pārbaudījums ietu Viņam secen, taču Viņš arī teica: ja tā ir Tēva griba, Viņš to paveiks. Citiem vārdiem sakot, Glābējs uzņēmās arī šaubas un nenoteiktību, taču Viņam bija ticība Savam Debesu Tēvam.

Brāļi un māsas, jūsu rūdīšana un stiprināšana var nelīdzināties Moronija, Jēkaba vai pravieša Džozefa pieredzēm. Taču tā notiks. Tā var notikt klusi — ģimenes dzīves pārbaudījumos. Tā var notikt slimības, vilšanās, bēdu vai vientulības dēļ.

Es liecinu, ka šie brīži nav pierādījums tam, ka Tas Kungs jūs ir pametis. Drīzāk, tas ir pierādījums tam, ka Viņš jūs mīl pietiekami, lai jūs šķīstītu un stiprinātu. Viņš jūs dara pietiekami stiprus, lai jūs varētu izturēt mūžīgās dzīves svaru.

Ja mēs paliksim uzticīgi savā kalpošanā, Tas Kungs mūs šķīstīs. Viņš mūs stiprinās. Un kādu dienu mēs atskatīsimies un redzēsim, ka tieši šie pārbaudījumi bija Viņa mīlestības pierādījums. Mēs redzēsim, ka Viņš mūs sagatavoja, lai mēs varētu stāvēt līdzās Viņam godībā. Tā Kunga apustulis Pāvils savas dzīves beigās paziņoja: „Labo cīņu es esmu izcīnījis, skrējienu esmu pabeidzis, ticību esmu turējis.”

Es liecinu, ka Dievs jūs pazīst. Viņš zina par jūsu pārbaudījumiem. Viņš ir ar jums. Viņš jūs neatstās. Es liecinu, ka Jēzus Kristus ir Dieva Dēls. Viņš ir mūsu spēks, mūsu Pestītājs un mūsu cerība. Ja mēs Viņam uzticēsimies, Viņš padarīs mūsu garīgo spēku līdzvērtīgu pārbaudījumiem, kurus esam aicināti panest. Par to es liecinu Jēzus Kristus svētajā Vārdā, āmen.