Uz ģimeni vērsts Jēzus Kristus evaņģēlijs

Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas mācība ir vērsta uz ģimeni. Mūsu doktrīnā par ģimeni būtiska nozīme ir templim. Tur saņemtās svētības ļauj mums kā mūžīgām ģimenēm atgriezties mūsu Debesu Tēva klātbūtnē.

Līdz ar 2025. gada aprīļa vispārējo konferenci prezidents Rasels M. Nelsons ir paziņojis par 200 jaunu tempļu celtniecību. Viņam patika katras vispārējās konferences noslēgumā paziņot par jauniem tempļiem, un mēs visi kopā ar viņu priecājāmies. Tomēr, ņemot vērā to, ka daudzi tempļi pašlaik atrodas plānošanas un būvniecības sākuma posmā, ir lietderīgi samazināt jauno tempļu paziņošanas tempu. Tāpēc ar Divpadsmit apustuļu kvoruma apstiprinājumu mēs šajā konferencē neizziņosim jaunus tempļus. Tagad mēs turpināsim nodrošināt Baznīcas locekļiem visā pasaulē tempļa priekšrakstus, tostarp paziņojot par jaunu tempļu celtniecību un to atrašanās vietu.

Daļa no manas runas, ko es tikko sniedzu, tika uzrakstīta pēc mūsu mīļā prezidenta Rasela M. Nelsona nāves. Turpmāk minētais tika uzrakstīts un apstiprināts jau pirms vairākām nedēļām, bet tas joprojām atspoguļo manas mācības, ko iedvesmojis Tas Kungs.

Vēstījums par ģimeni, kas tika paziņots pirms 30 gadiem, apliecina, ka ģimene „ir Dieva iedibināta” un tai „ir centrālā loma Radītāja iecerē attiecībā uz Viņa bērnu mūžīgo sūtību”. Tajā arī pasludināts, „ka bauslis, ko Dievs deva Saviem bērniem — vairoties un piepildīt Zemi — vēl arvien ir spēkā”. Un „turklāt mēs paziņojam, ka Dievs ir pavēlējis, ka svēto dzīvības radīšanas spēku drīkst izmantot vienīgi vīrietis un sieviete, kuri ir likumīgi laulāti kā vīrs un sieva”. Tolaik vēl elders Rasels M. Nelsons Brigama Janga Universitātes auditorijai mācīja, ka „ģimenei ir izšķiroša loma Dieva iecerē. Faktiski šīs ieceres nolūks ir — paaugstināt ģimeni.”

Jēzus Kristus Baznīca dažkārt tiek dēvēta par baznīcu, kas vērsta uz ģimeni. Tā tas ir! Mūsu attiecības ar Dievu un mūsu mirstīgās dzīves mērķis tiek izskaidrots, izmantojot ģimenes jēdzienu. Jēzus Kristus evaņģēlijs ir mūsu Debesu Tēva plāns Viņa garīgo bērnu labā. Mēs varam patiesi teikt, ka evaņģēlija plāns mums vispirms tika mācīts mūžīgās ģimenes padomē, tas tiek īstenots caur mūsu mirstīgo ģimeni, un tā paredzētais mērķis ir paaugstināt Dieva bērnus mūžīgās ģimenēs.

Neskatoties uz šo doktrināro kontekstu, pastāv pretestība. Amerikas Savienotajās Valstīs mēs saskaramies ar noslēgto laulību un jaundzimušo skaita samazināšanos. Gandrīz simts gadu garumā ir samazinājusies precētu pāru vadīto mājsaimniecību proporcija, kā arī dzimstības rādītāji. Mūsu Baznīcas locekļu noslēgto laulību skaits un dzimstības rādītāji ir daudz pozitīvāki, taču arī tie ir ievērojami samazinājušies. Ir ļoti svarīgi, lai pēdējo dienu svētie nezaudētu izpratni par laulības nozīmi un bērnu vērtību. Tā ir nākotne, uz kādu mēs tiecamies. „Paaugstināšana ir visas ģimenes lieta,” prezidents Nelsons mums mācīja. „Ģimenes var tikt paaugstinātas tikai caur Jēzus Kristus evaņģēlija glābšanas priekšrakstiem.”

Valsts mēroga noslēgto laulību un bērnu dzimšanas skaita samazināšanās ir saprotama vēsturisku iemeslu dēļ, bet pēdējo dienu svēto vērtībām un paražām vajadzētu uzlabot šīs tendences, nevis tām sekot.

Pirms 80 gadiem, manā bērnībā, es dzīvoju vecvecāku saimniecībā, kur gandrīz viss, kas notika dienas laikā, bija ģimenes pārziņā. Nebija televīzijas vai citu elektronisku ierīču, kas novērstu uzmanību no ģimenes aktivitātēm. Turpretī mūsdienu pilsētvides sabiedrībā tikai nedaudz cilvēku regulāri iesaistās ģimenes aktivitātēs. Pilsētas dzīve un modernie transporta līdzekļi, organizēta izklaide un ātrgaitas komunikācijas līdzekļi ir veicinājuši to, ka jaunieši savas mājas uztver kā kopmītnes, kurās viņi guļ un reizēm ietur maltīti, bet kur vecāki daudz mazāk uzrauga viņu darbības.

Vecāku ietekme ir vājinājusies arī sakarā ar to, kā lielākā daļa pašreizējo Baznīcas locekļu pelna iztiku. Agrāk viena no būtiskajām vienojošajām ietekmēm ģimenēs bija kopīgi pūliņi kopīga mērķa sasniegšanā — līdumu līšana vai iztikas pelnīšana. Ģimene bija organizēta un vadīta ekonomiskās ražošanas vienība. Mūsdienās lielākā daļa ģimeņu ir ekonomiskas patēriņa vienības, kas neprasa augstu ģimenes organizācijas un sadarbības līmeni.

Lai gan vecāku ietekme mazinās, pēdējo dienu svētajiem joprojām ir Dieva dota atbildība mācīt savus bērnus sagatavoties mūsu ģimenes nākotnei mūžībā (skat. Mācības un Derību 68:25). Daudziem no mums tas ir jāpaveic par spīti tam, ka ne visas mūsu ģimenes ir uzskatāmas par tradicionālām. Šķiršanās, nāve un atšķirtība ir realitāte. Es to pieredzēju ģimenē, kurā uzaugu.

Mans tēvs nomira, kad man bija septiņi gadi, tāpēc mani, manu jaunāko brāli un māsu audzināja māte — atraitne. Visgrūtākajās situācijās viņa turpināja iesākto. Viņa bija viena un salauzta, taču ar Tā Kunga palīdzību viņas spēcīgā mācība par atjaunotās Baznīcas doktrīnu mūs vadīja. Viņa lūdza debesu palīdzību savu bērnu audzināšanā — un viņa tika svētīta! Mēs augām laimīgā ģimenē, kurā likās, ka mūsu mirušais tēvs vienmēr ir klātesošs. Viņa mums mācīja, ka mums ir tēvs un viņai ir vīrs, un ka mēs vienmēr būsim ģimene, pateicoties viņu templī noslēgtajai laulībai. Mūsu tēvs bija tikai īslaicīgi devies prom, jo Tas Kungs bija aicinājis viņu citam darbam.

Es zinu, ka daudzas citas ģimenes nav tik laimīgas, taču katra vientuļā māte var mācīt par Debesu Tēva mīlestību un svētībām, ko galu galā sniedz tempļa laulība. Arī jūs to varat! Debesu Tēva plāns nodrošina šo iespēju ikvienam. Mēs visi esam pateicīgi par templī noslēgtajām laulībām un par gaidāmajām svētībām, ko sniedz ģimenes sasaistīšana uz mūžību. Tāpat kā manai mātei, mums patīk citēt Lehija apsolījumu savam dēlam Jēkabam, ka Dievs „iesvētīs tavas bēdas tev par labumu” (2. Nefija 2:2). Tas attiecas uz katru pēdējo dienu svēto ģimeni — gan pilnīgu, gan pagaidām nepilnīgu. Mēs esam uz ģimeni vērsta baznīca.

Mūsu mācība un ticība mūžīgām ģimenēm stiprina un vieno mūs. Es nekad neaizmirsīšu sava vectēva Herisa solījumu, kad mēs, bērni, dzīvojām viņa fermā netālu no Peisonas Jūtas štatā. Viņš man paziņoja traģisko ziņu, ka mans tēvs ir miris tālu prom Denverā, Kolorādo štatā. Es aizskrēju uz guļamistabu, nometos pie gultas ceļos un raudāju no visas sirds. Vectēvs sekoja man un nometās ceļos man blakus, sakot: „Es būšu tavs tēvs.” Šis maigais solījums ir iespaidīgs piemērs tam, ko vecvecāki var paveikt, lai aizpildītu tukšumu, kad ģimene zaudē vai tajā iztrūkst kāds tās loceklis.

Vecāki, gan vientuļie, gan precētie, — kā arī citi, piemēram, vecvecāki, kuri pilda šo lomu bērnu dzīvē, — ir prasmīgi skolotāji. Visefektīvākā mācīšana ir — būt paraugam. Ģimenes vide ir ideāla vieta, kur demonstrēt un apgūt mūžīgas vērtības — laulības un bērnu nozīmi, dzīves mērķi un patieso prieka avotu. Tā ir arī labākā vieta, kur apgūt citas svarīgas dzīves mācības — laipnību, piedošanu, paškontroli, izglītības un godīga darba vērtību.

Protams, daudziem Baznīcā ir mīļi ģimenes locekļi, kuri nepieņem evaņģēlija vērtības un gaidas. Šiem Baznīcas locekļiem ir nepieciešama mūsu mīlestība un pacietība. Savstarpējās attiecībās mums jāatceras, ka pilnība, ko mēs meklējam, neaprobežojas ar mirstības radītajiem stresa apstākļiem. Lieliska mācība, kas atrodama Mācības un Derību 138:57–59, mums apliecina, ka grēku nožēla un garīgā izaugsme var turpināties garu pasaulē, kas seko mirstīgajai dzīvei. Vēl svarīgāk, kad ģimenes locekļi saliedējas, lai stiprinātu viens otru, mums visiem jāatceras, ka grēki un neizbēgamie trūkumi, ar kuriem mēs visi sastopamies šajā mirstīgajā dzīvē, var tikt piedoti, pateicoties Jēzus Kristus brīnišķīgajai un pestījošajai Izpirkšanai.

Mūsu Glābējs Jēzus Kristus ir mūsu pilnīgais paraugs. Mēs būsim svētīti, ja veidosim savu dzīvi saskaņā ar Viņa mācībām un pašaizliedzības piemēru. Sekošana Kristum un kalpošana viens otram ir labākais līdzeklis pret egoismu un individuālismu, kas šodien šķiet tik izplatīti.

Vecākiem ir pienākums mācīt saviem bērniem ne tikai evaņģēlija principus, bet arī praktiskas zināšanas. Ģimenes saliedējas, kad kopīgi jēgpilni darbojas. Ģimenes dārzos veidojas ģimeniskas attiecības. Laimīgas ģimenes pieredzes stiprina ģimeniskās saites. Došanās pārgājienā, sporta aktivitātes un citas atpūtas iespējas ir īpaši vērtīgas, lai stiprinātu ģimenes saites. Ģimenēm vajadzētu organizēt ģimenes saietus, lai pieminētu senčus, kas palīdzētu pievērsties tempļa priekšrakstiem.

Vecākiem jāiemāca bērniem dzīves pamata prasmes — ieskaitot dārza un mājas darbi. Valodu apguve ir noderīga sagatavošanās kalpošanai misijā un dzīvei mūsdienu sabiedrībā. Šo priekšmetu skolotāji var būt vecāki, vecvecāki vai citi radinieki. Ģimenes plaukst, kad tās kopīgi mācās un apspriež visus jautājumus, kas skar ģimeni un tās locekļus.

Daži varētu teikt: „Bet mums tam visam nav laika.” Lai atrastu laiku tam, kas patiešām ir vērtīgi, daudzi vecāki atklās, ka var iesaistīt ģimeni, ja visi izslēdz savas tehnoloģijas. Un, vecāki, atcerieties, ka bērni patiesībā vakariņu laikā vēlas pavadīt laiku kopā ar jums.

Lielas svētības saņem ģimenes, kas, kopā nometušās ceļos, lūdz no rītiem un vakaros, lai pateiktos par svētībām un aizlūgtu par kopējām problēmām. Ģimenes tiek svētītas arī tad, kad kopā apmeklē Baznīcas dievkalpojumus un citas dievbijīgas sanāksmes. Ģimenes saites stiprina arī dzimtas stāstu vākšana, ģimenes tradīciju veidošana un dalīšanās svētās pieredzēs. Prezidents Spensers V. Kimbals mums atgādināja, ka „iedvesmojoši stāsti no mūsu pašu dzīves un mūsu senču dzīves … ir spēcīgi mācību līdzekļi”. Tie bieži vien ir labākais iedvesmas avots mums un mūsu pēcnācējiem.

Es liecinu par To Kungu Jēzu Kristu, kurš ir Dieva, Mūžīgā Tēva, Vienpiedzimušais Dēls. Viņš aicina mūs sekot derību takai, kas ved uz debesu ģimenes atkalapvienošanos. Priesterības saistīšanas spēks, kas tiek vadīts ar Kērtlandes templī atjaunotajām atslēgām, savieno ģimenes uz mūžību (skat. Mācības un Derību 110:13–16). Pašlaik tas tiek izmantots arvien lielākā skaitā Tā Kunga tempļu visā pasaulē. Tā ir patiesība. Būsim par daļu no tā — par to es lūdzu Jēzus Kristus Vārdā, āmen.