Ievads
Tagad mēs turpinām šo pusgada vispārējo konferenci, rīkojoties, kā plānots, — ar runātājiem un mūziku, ko pēc mēnešiem ilgas gatavošanās ir norīkojis prezidents Nelsons.
Mani dārgie brāļi un māsas, mēs esam sapulcējušies laikā, kad sērojam par mūsu mīļotā prezidenta Rasela M. Nelsona nāvi. Es jūs uzrunāju kā Divpadsmit apustuļu kvoruma prezidents, šajā amatā esmu jau ticis atbalstīts katrā mūsu bīskapijas, staba un vispārējā konferencē — pēdējos septiņus ar pusi gadus.
Mēs turpinām šo pusgada vispārējo konferenci, rīkojoties, kā plānots, — ar runātājiem un mūziku, ko pēc mēnešiem ilgas gatavošanās ir norīkojis prezidents Nelsons. Vienīgais papildinājums ir mans ievada paskaidrojums un mana uzstāšanās prezidenta Nelsona vietā svētdienas pēcpusdienas noslēguma sesijā.
Šī ir pirmā reize apmēram 75 gadu laikā, kad Baznīcas prezidents mirst dažas dienas pirms vispārējās konferences. Tas lika mums plānot, kā rīkot svarīgās vadītāju sanāksmes saistībā ar vispārējo konferenci, kā arī konferences vispārējās sesijas, vienlaikus iespējami drīz plānojot viņa bēres. Prezidents Nelsons saprata vispārējās konferences nozīmi, lai sniegtu norādījumus svētajiem turpmākajos mēnešos. Mēs godājam viņu, ievērojot plānoto konferences norisi, kuru viņš apstiprināja.
Šajā skumjajā laikā mēs jau esam rīkojuši sanāksmi, lai godinātu prezidentu Raselu M. Nelsonu pirms mūsu vispārējās konferences sanāksmēm, un pēc konferences iespējami drīz plānojam rīkot viņa bēres. Tas viss ir darīts ar prezidenta Nelsona ģimenes un Divpadsmit apustuļu kvoruma piekrišanu.
Tā kā mēs visi, kam ir uzdots runāt vispārējā konferencē, vēlētos veltīt savu atvēlēto laiku, lai personīgi apliecinātu cieņu prezidentam Nelsonam, tāpēc mēs esam lūguši visiem konferences runātājiem šādus cieņas apliecinājumus ierobežot līdz minimumam, atliekot rūpīgi sagatavotus apliecinājumus līdz bēru ceremonijai, kuras plānošanu jau esam sākuši.
Mans īsais cieņas apliecinājums — kas ir piemērots šai konferencei un jau izrādītajai cieņai — ir tāds, ka es mīlēju prezidentu Raselu M. Nelsonu un ka no savas ilgās draudzības un sadarbības ar viņu esmu uzzinājis vairāk par evaņģēliju un evaņģēlija vadību nekā no jebkura cita vadītāja, ko esmu pazinis personīgi. Viņš ir mūsu paraugs kā Tā Kunga Jēzus Kristus kalps un sekotājs. Par to es liecinu Jēzus Kristus Vārdā, āmen.