Atcerēties avis

Kristus ir Labais Gans. Dievam ir dārga katra dvēsele. Viņš rādīja ganīšanas piemēru un mācīja mums gan vārdos, gan darbos laba gana īpašības, tostarp pazīt savas avis pēc vārda, mīlēt tās, atrast tās, kas ir pazudušas, pabarot un galu galā atvest tās atpakaļ mājās. Viņš sagaida, ka mēs darīsim tāpat, būdami Viņa gani-mācekļi.

Mēs varam daudz mācīties par kalpošanu Tā Kunga veidā no senā pravieša — un izcilā gana — Moronija. Viņš dzīvoja ļoti grūtos laikos, bez mobilo tālruņu, datoru un interneta priekšrocībām. Bet viņam izdevās sekot līdzi avīm. Kā tas tika paveikts? Mēs varam gūt ieskatu viņa metodoloģijā, lasot Moronija 6. nodaļu. Tur mēs lasām, ka Baznīcas locekļi „tika ieskaitīti starp Kristus baznīcas ļaudīm; un viņu vārdi tika pierakstīti, lai viņi tiktu pieminēti un baroti ar labo Dieva vārdu, lai turētu tos uz pareizā ceļa. … Baznīca sanāca kopā bieži, lai gavētu un lūgtu, un runātu cits ar citu par savu dvēseļu labklājību” (Moronija 6:4–5, uzsvars pievienots).

Moronijam viss bija saistīts ar cilvēkiem — vārdiem! Viņš pielietoja skaitīšanas un uzskaites principu, lai par visiem atcerētos. Ikviens, kam bija grūtības vai kas bija noklīdis, tika pamanīts, ļaujot svētajiem apspriest viņu labklājību padomēs. Tāpat kā gans, kurš atstāja deviņdesmit deviņas (esmu pārliecināts, ka drošībā) un devās pakaļ vienai pazudušajai (skat. Lūkas 15:4–7), arī mums ir lūgts būt tikpat uzmanīgiem pret saviem ganāmpulkiem — pamanīt, atcerēties un iet, un darīt arī tāpat.

Kā misijas vadītājs Indijā, es atceros, kā es jautāju kādam jaunam draudzes prezidentam par dažiem viņa mērķiem nākamajam gadam: „Cik vīriešus jūs sagatavosiet Melhisedeka priesterības saņemšanai?” Viņa tūlītēja atbilde bija: „Septiņus!”

Es brīnījos, no kurām iztēles dzīlēm viņš bija izvilcis šo ļoti konkrēto skaitli! Vēl pirms manas atbildes viņš izvilka papīra lapiņu, uz kuras malā bija uzrakstīti skaitļi no viens līdz septiņi. Pirmajās piecās rindās bija vārdi — reāli cilvēki, kurus viņš un viņa elderu kvorums grasījās aicināt un mudināt saņemt priesterības svētību savā dzīvē. Protams, man bija jājautā par tukšo sesto un septīto rindu. „Ak, prezident,” viņš teica, līdzjūtīgi mājot ar galvu, „mēs noteikti gada sākumā kristīsim vismaz divus vīriešus, kuri līdz gada beigām varētu iegūt priesterību.” Šis izcilais vadītājs saprata skaitīšanas un uzskaites principu.

Kristus ir organizējis Savu Baznīcu tā, lai būtu grūti aizmirst kādu dvēseli, jo katra Viņam ir dārga. Katram indivīdam bīskapijā, neatkarīgi no vecuma vai dzimuma, ir daudz pārvaldnieku — ganu —, kuru uzdevums ir par viņiem rūpēties, viņus atcerēties. Piemēram, jaunam vīrietim viņa labklājības nodrošināšanai ir piesaistīta bīskapība, kalpojošie brāļi, pieaugušie jauniešu padomdevēji, semināra skolotāji, kvorumu prezidiji un vēl daži, kas kopīgi kalpo par drošības tīkliem, stingri nostiepti zem šī jaunieša, lai notvertu viņu, ja viņš pakrīt. Pat ja tikai viens tīkls būs pareizi novietots, šis jauneklis būs drošībā, pamanīts un par viņu atcerēsies. Un tomēr bieži vien mēs neatrodam nevienu pareizi novietotu tīklu. Cilvēki ikdienišķi noklīst miglā — un neviens to nepamana. Kā mēs varam būt labāki gani? Mēs varam mācīties skaitīt un uzskaitīt.

Baznīca mums sniedz atskaites un rīkus tieši tam — lai atcerētos. Ceturkšņa atskaite ir galvenais piemērs. Tas ļauj mums vairākas reizes saskaitīt un atskaitīties par katru Baznīcas locekli un pamanīt tos, kas pazūd vai kuriem nepieciešama mūsu palīdzība un mīlestība. Rīcību un interviju sarakstā ir norādīti tie, kuriem šobrīd nepieciešama mūsu uzmanība, tāpat kā tempļa rekomendācijas statusa ziņojumā un citur. Šie skaitīšanas un uzskaites rīki ļauj mums koncentrēties uz cilvēkiem. Kam ir nepieciešams aicinājums, paaugstinājums priesterībā vai palīdzība, lai dotos ar ģimenes vārdu uz templi? Kam mēs varētu palīdzēt sagatavoties pilna laika misijai? Kuru šomēnes nemanījām? Šie rīki palīdz mums atcerēties cilvēkus.

Es pazinu ģimeni no ASV, kas devās uz Āfriku, lai kalpotu norīkojumā. Savā pirmajā svētdienā viņi iegāja vienīgajā Baznīcas vienībā valstī, kur viņus uzņēma ar lielu entuziasmu. Tās dienas rītā vīrieša sieva tika aicināta par Palīdzības biedrības prezidenti, bet viņš — par Jauno vīriešu vadītāju! Viņš jautāja noguruša paskata draudzes prezidentam, cik daudz jauno vīriešu ir. Šis uzticīgais pirmās paaudzes vadītājs norādīja uz Svētā Vakarēdiena zāles aizmuguri un teica: „Tie divi tur.” Vīrietis bija noskaņots skeptiski, tāpēc paņēma mājās draudzes locekļu sarakstu, ātri konstatējot, ka sarakstā patiesībā ir 20 jauni vīrieši. Viņš atgriezās pie draudzes prezidenta un lūdza divus dinamiskus, divvalodīgus jaunos pieaugušos kalpot par viņa padomniekiem, un tad apsēdās kopā ar viņiem un abiem puišiem, lai pārskatītu vārdus.

Tad šie centīgie jaunie cilvēki ķērās pie darba. Nākamajos mēnešos viņi atrada visus sarakstā minētos zēnus. Vārds pēc vārda — šīs pazudušās avis atgriezās pie saviem vienaudžiem un tika pabarotas gan garīgi, gan fiziski! Gada ietvaros jebkurā svētdienā sapulci apmeklēja vidēji 21 jaunais vīrietis. Paldies Dievam par jaunajiem vīriešiem, kuri skaitīja un uzskaitīja.

Kāds mans dārgs draugs, būdams jauns maģistrants, kopā ar ģimeni pārcēlās uz lielu Amerikas pilsētu, lai turpinātu izglītoties. Viņš nekavējoties tika aicināts prezidēt elderu kvorumā. Nedaudz nervozs par savu pirmo interviju ar staba prezidentu, viņš bija apņēmies doties uz to sagatavojies. Viņš teica staba prezidentam, ka viņam ir trīs mērķi nākamajam gadam: (1) 90 procenti kalpošanas, (2) saturīga evaņģēlija stunda katru nedēļu un (3) labi plānota kvoruma aktivitāte katru mēnesi.

Uzsmaidot manam draugam, šis gudrais staba prezidents jautāja: „Vai vari nosaukt kādu mazāk aktīvu kvoruma locekli, kuram tu varētu palīdzēt šogad kopā ar ģimeni nokļūt templī?” Tas pārsteidza manu draugu. Viņš rūpīgi pārdomāja un nosauca vārdu. „Pieraksti to,” norādīja staba prezidents. Tad šis pieredzējušais vadītājs vēl trīs reizes uzdeva to pašu jautājumu — un intervija bija beigusies. Šis jaunais vīrietis izgāja no intervijas, apguvis vienu no savām lielākajām mācībām par vadību un kalpošanu. Viņš uzsāka interviju ar programmām, nodarbībām un aktivitātēm. Viņš to pabeidza ar vārdiem! Šie četri vārdi vēlāk kļuva par galveno uzmanības objektu viņa kalpošanā un viņa kvoruma darbībā.

Kā misijas vadītājs es kādu svētdienas rītu apmeklēju vienu no savām draudzēm. Es pamanīju, ka draudzes prezidents visu laiku ņem no kabatas laukā kartīti un raksta uz tās. Es nolēmu viņam par to pajautāt pēc noslēguma lūgšanas. Kad sanāksme bija beigusies un pirms es varēju pajautāt par papīra kartīti, draudzes misijas vadītājs atsteidzās uz paaugstinājuma, kur viņam pasniedza šo kartīti. Es ātri sekoju šim entuziasma pilnajam vadītājam uz viņa iknedēļas draudzes misionāru koordinācijas sapulci. Pirms sākt, viņš izņēma no kabatas papīra kartīti. Uz tās bija uzrakstīti to draudzes locekļu vārdi, kuri nebija apmeklējuši Svētā Vakarēdiena sanāksmi. Dažu minūšu laikā katrs padomes loceklis bija izvēlējies vienu vai divus vārdus, apņemoties šos cilvēkus apmeklēt tajā pašā dienā, lai pārliecinātos, ka ar viņiem viss ir kārtībā, un pateiktu, ka viņu pietrūka dievkalpojumā. Lūk, tā ir skaitīšana un uzskaite.

Es atceros apgabalu, kas atradās vairāku stundu lidmašīnas lidojuma attālumā no tuvākā tempļa, kur spēkā esošas rekomendācijas saglabāšana bija augsta prioritāte, neskatoties uz to, ka tā, visticamāk, nekad netiktu izmantota. Katra mēneša pirmajā svētdienā vadītāji izmantoja savus skaitīšanas rīkus, lai uzskaitītu savus draudzes locekļus, kuri bija saņēmuši endaumentu. Ja atklātos, ka kāda tempļa rekomendācijas derīguma termiņš drīz beigsies, izpildsekretārs ieplānotu rekomendācijas atjaunošanas interviju. Par cilvēkiem, kuru tempļa rekomendācijas termiņš bija beidzies, tika veiktas apspriedes, un pēc tam viņi tika uzmeklēti, lai viņiem palīdzētu atgriezties uz derību ceļa. Es jautāju, cik no viņu draudzes locekļiem, kuri bija saņēmuši endaumentu, ir spēkā esoša tempļa rekomendācija. Atbilde bija pārsteidzoši 98,6 procenti. Kad jautāju par sešiem, kuru tempļa rekomendāciju termiņš bija beidzies, vadītāji spēja viņus nosaukt vārdā un izklāstīja man pūles, kas tiek pieliktas, lai viņus atgūtu!

Pirms dažiem gadiem mana ģimene pārcēlās atpakaļ uz ASV. Mēs bijām sajūsmā par iespēju apmeklēt Baznīcu šeit pēc 26 brīnišķīgiem gadiem, kas pavadīti mazākās, izolētākās Baznīcas vienībās. Mani aicināja par bīskapijas misionāru. Mums bija lielisks bīskapijas misijas vadītājs, un mēs darījām aizraujošas lietas un mācījām brīnišķīgus cilvēkus. Es lūdzu atļauju apmeklēt bīskapijas padomes sanāksmi, lai vērotu notiekošo un saņemtu viņu palīdzību attiecībā uz draugiem, ar kuriem mēs strādājām. Es biju pārsteigts, kad viss, kas tika apspriests, bija gaidāmais bīskapijas pasākums. Pēc sanāksmes es vērsos pie bīskapijas misijas vadītāja un paudu viedokli, ka viņam nebija iespējas pastāstīt par mūsu cilvēkiem. Viņa atbilde? „Ak, man nekad nav iespēju pastāstīt.”

Es to salīdzināju ar draudzes padomes sanāksmi Lahorā, Pakistānā, kuru biju apmeklējis vien dažas nedēļas iepriekš. Šī mazā grupiņa sēdēja kopā ap nelielu galdiņu, un viss, par ko viņi runāja, bija cilvēki. Vārdi. Katrs vadītājs ziņoja par savu pienākumu pildīšanu un indivīdiem un ģimenēm, par kurām viņš rūpējās. Visiem bija iespēja piebilst savas domas par labākajiem veidiem, kā viņi varētu svētīt tos, par kuriem apspriedās. Tika izstrādāti plāni un doti uzdevumi. Kāda lieliska mācība par skaitīšanu un uzskaiti pēc vārda no mūsu pirmās paaudzes brāļiem un māsām.

Jēzus Kristus Baznīcā mūs ir mācījuši gan bijušie, gan esošie pravieši, kā arī mūsu Glābēja noteiktais paraugs par to, kā kalpot. Mēs pierakstām vārdus, atceramies un apspriežam dvēseļu labklājību. Vadītājiem, kas tā rīkojas, nekad nepietrūks darba kārtības punktu padomes sanāksmēs! Skaitīšanas un uzskaites princips darbojas. Tas ir Tā Kunga ceļš. Mēs varam labāk. Dievam, kurš radīja Visumu un valda pār visu, šis darbs — Viņa darbs un godība — ir ļoti personisks. Un tā tam vajadzētu būt arī katram no mums, kas esam instrumenti Viņa rokās Viņa apbrīnojamajā glābšanas un paaugstināšanas darbā. Rezultātā reālu cilvēku dzīvē notiks brīnumi. Jēzus Kristus Vārdā, āmen.