Vēstījums par ģimeni — vārdi no Dieva

Šī 2025. gada oktobra vispārējā konference iezīmē 30. gadadienu kopš „Ģimene — vēstījums pasaulei” publicēšanas. Ar dievišķu nolūku un atklāsmē balstītiem vārdiem šis vēstījums tika izveidots, lai „atbalstīt[u] ģimenes kā sabiedrības pamatvienības stiprināšanu un saglabāšanu”.

Ikviens ir daļa no ģimenes, neatkarīgi no tā, vai esat māte, tēvs, meita, dēls, mazbērns, vecvecāks, tante, onkulis, brālis, māsa vai brālēns. Vissvarīgākais ir tas, ka katrs no mums, kā teikts vēstījumā, ir „Debesu vecāku mīlēts gara dēls vai meita … ar dievišķu dabu un sūtību”.

Kad 2015. gadā tiku aicināts svētajā apustuļa amatā, man norādīja: „Šis vēstījums tagad ir tavs. Tavs vārds [norādot virsrakstā uz vārdiem „Divpadsmit apustuļu padome”] ir tieši šeit. Sajūti to un māci to tā, it kā tas piederētu tev.”

Man ļoti patīk vēstījums par ģimeni. Esmu liecinājis visā pasaulē, no Āfrikas līdz Austrālijai un visur citur, par ģimenes lomu Dieva mūžīgajā iecerē. Šim vēstījumam ir dievišķa izcelsme, tāpēc mums pret to ir jāizturas ar cieņu, kāda pienākas Dieva vārdiem.

Brāļi un māsas, atcerieties, kā es pagājušajā vispārējā konferencē no šīs pašas kanceles sacīju: „Vārdiem ir nozīme.”

Ļaujiet man sniegt jums nelielu ieskatu šajā paziņojumā, kas ir mūsu ticības galvenais vēstījums.

1994. gadā, pirms šis vēstījums tika publicēts, Divpadsmit apustuļu kvorums apsprieda to, kā sabiedrība un valstu pārvaldes attālinās no Dieva likumiem attiecībā uz ģimeni, laulību un dzimumu. „Taču tas nebija viss, ko mēs redzējām,” prezidents Rasels M. Nelsons vēlāk paskaidroja. „Mēs varējām redzēt dažādu kopienu centienus atbrīvoties no visiem seksuālo attiecību standartiem un ierobežojumiem. Mēs redzējām apjukumu saistībā ar dzimumiem. Mēs redzējām, ka tas viss tuvojas.”

Divpadsmit apustuļi nolēma sagatavot dokumentu, oficiālu vēstījumu, kurā būtu apkopota Baznīcas nostāja par ģimeni. Tajā gadā šie apustuļi, Dieva aicinātie gaišreģi, sagatavoja vēstījumu par ģimeni. Prezidents Dalins H. Oukss atsauca atmiņā — viņi lūgšanā vērsās pie Tā Kunga, lai uzzinātu, „ko [viņiem] vajadzētu teikt un kā [viņiem] to vajadzētu teikt”. Viņi to iesniedza izskatīšanai Augstākajam prezidijam — prezidentiem Hovardam V. Hanteram, Gordonam B. Hinklijam un Tomasam S. Monsonam.

Vien dažus mēnešus vēlāk, 1995. gada martā, prezidents Hanters nomira un prezidents Hinklijs kļuva par Baznīcas 15. prezidentu. Tagad vēstījums bija viņa rokās. Kad būtu īstais laiks dalīties šajā vēstījumā ar visu Baznīcu? Šis laiks pienāca pēc sešiem mēnešiem.

Dažas dienas pirms 23. septembra Palīdzības biedrības vispārējās sanāksmes, kas notika pirms vispārējās konferences, prezidents Hinklijs un viņa padomnieki satikās ar Palīdzības biedrības vispārējo prezidiju. Māsas, tāpat kā apustuļi, bija nobažījušās par sievietēm un ģimenēm. Viņas bija koncentrējušas gaidāmo sanāksmi uz ģimenēm.

Prezidentam Hinklijam bija paredzēts uzrunāt sievietes šajā sanāksmē. Viņš bija domājis par to, ko teiks. Diskusijas gaitā viņš pieminēja jaunizveidoto, bet vēl nepublicēto dokumentu „Ģimene — vēstījums pasaulei”. Vai šī sieviešu sanāksme bija īstā vieta, lai nāktu klajā ar tik nozīmīgu paziņojumu par ģimeni?

Palīdzības biedrības vispārējā prezidente Elēna Džeka pēcāk skaidroja: „Toreiz mēs vēl nezinājām, kas ir šis vēstījums par ģimeni. Mēs varējām noprast pēc nosaukuma, bet jutām, ka jebkas, kas ir saistīts ar ģimeni …, būtu pozitīvi. … Jutos pacilāta, ka mums ir Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļi, kas saņem atklāsmes.”

Palīdzības biedrības sanāksme tajā sestdienā bija vēsturiska. Prezidents Hinklijs iepazīstināja ar vēstījumu par ģimeni, sakot šādus svarīgus vārdus: „Ņemot vērā maldinošās filozofijas, kas tiek pieņemtas par patiesību, un maldināšanu attiecībā uz standartiem un vērtībām, kā arī vilinājumu un kārdinājumu tikt pasaules aptraipītiem, mēs vēlamies jūs savlaicīgi brīdināt … par standart[iem], doktrīn[ām] un dzīvesveidu attiecībā uz ģimeni, par ko šīs Baznīcas pravieši, gaišreģi un atklājēji ir atkārtoti runājuši visā tās pastāvēšanas vēsturē.”

Tad viņš nolasīja visu vēstījumu. Kā Tas Kungs ir teicis: „Vai ar Manu paša balsi, vai ar Manu kalpu balsi, tas ir viens un tas pats.”

Vēstījumā ir teikts: „Ģimene ir Dieva iedibināta.” Man patīk šī apgalvojuma skaidrība. Šis vēstījums ir aicinājums mums dzīvot mirstībā, vienmēr apzinoties dievišķību mūsos un mūžīgo nākotni, kas mūs sagaida. Prezidents Nelsons mācīja: „Jūs gluži burtiski esat Dieva gara bērni. … Nešaubieties ne mirkli — jums piemīt dievišķs potenciāls. Ja jūs pēc tā cītīgi tieksieties, Dievs dāvās jums nelielu ieskatu tajā, kādi jūs varat kļūt.”

Kad vēstījums tika publiskots, tas nesaskanēja ar daudzu pasaules iedzīvotāju uzskatiem. Ne tad. Ne arī tagad. Ir tādi, kas iebilst pret šo paziņojumu par ģimeni, laulību un dzimumu. Daži iesaka Baznīcai būt pielaidīgākai, pārskatīt vai pat atlikt malā šo vēstījumu.

Dārgie brāļi un māsas, vēstījums par ģimeni, kā teica prezidents Hinklijs, ir doktrīna. Šie principi nav pretrunā, bet pilnīgā saskaņā ar Tā Kunga ceļiem un Viņa derību taku. Vēstījuma mācības mūsu Kungs Jēzus Kristus atklāja Saviem apustuļiem gan tolaik, gan tagad. Šī ir Viņa Baznīca; Viņš ir noteicis patiesības, pēc kurām mēs dzīvojam.

Daži no jums, domājot par šo vēstījumu, teiks: „Man tas neder. Tas šķiet neiejūtīgs. Mana ģimene tā neizskatās. Es neiederos.”

Tiem, kam ir bažas, ziniet — jūs esat Debesu vecāku bērns, Debesu Tēva ģimenes daļa. Neviens jūs nepazīst labāk un nevienam jūs neesat tik svarīgi, kā Viņam. Vērsieties pie Viņa; izlejiet Viņam savu sirdi, uzticieties Viņam un Viņa apsolījumiem. Jums ir ģimene jūsu Glābējā Jēzū Kristū, kurš jūs mīl. Viņš ieradās uz Zemes, lai izpirktu mūsu grēkus un uzņemtos mūsu kļūdu un mūsu ļoti slikto dienu nastu. Viņš saprot, ar ko jums ir jāsaskaras un ko jūs jūtat. Vērsieties pie Viņa un uzticieties, ka Viņš sūtīs Svēto Garu, lai Tas būtu ar jums un pacilātu un vadītu jūs. Sajūtiet Viņu mīlestību, „kas izstaro cilvēku bērnu sirdīs, … tā ir pati kārojamākā no visām lietām … un pats lielākais prieks dvēselei”.

Visi Tā Kunga apustuļi jūs ļoti mīl. Mēs lūdzam par jums un meklējam Tā Kunga vadību attiecībā uz jums. Palieciet ar mums. Jūs dzīvojat sarežģītā laikā, kad pretinieks cenšas jūs pakļaut sev. Neļaujieties tikt aizvilināti. Un, ja esat aizvilināti, atgriezieties. Mūsu rokas sniedzas pretī jums, tāpat kā to rokas, kuri jūs mīl.

Vēstījumā ir teikts: „Vecākiem ir svēts pienākums audzināt savus bērnus mīlestībā un taisnīgumā.” Mormona Grāmata sniedz otru liecību šai patiesībai. Pirmās nodaļas pirmajā pantā mēs lasām: „Es, Nefijs, dzimis no krietniem vecākiem.” Cik daudzi no mums ir iesākuši lasīt Mormona Grāmatu atkal un atkal un šajā procesā iegaumējuši šos vārdus? Paturiet tos savā sirdī.

Viens no maniem mīļākajiem paziņojumiem šajā vēstījumā ir šāds: „Vislielākā iespēja izveidot laimīgu ģimenes dzīvi ir tad, ja tā ir balstīta uz Tā Kunga, Jēzus Kristus, mācībām.

Kurš nevēlas būt laimīgs?

Un kādas ir Kristus mācības? Atkal vēstījumā: „Ticība, lūgšana, grēku nožēlošana, piedošana, cieņa, mīlestība, līdzjūtība, darbs un veselīga atpūta.”

Kam dzīve nekļūs labāka, piemērojot šos galvenos principus? Neviens no mums nevar darīt visu perfekti, bet mēs varam sekot prezidenta Hinklija viedajiem vārdiem: „Dariet pašu labāko, ko jūs varat.”

Vēstījumā mēs lasām: „Tēvam ir jāvada … mīlestībā un taisnīgumā,” un „mātes primārā atbildība ir savu bērnu audzināšana”. Vadīt nenozīmē dominēt, un audzināt nenozīmē otršķirīgu lomu. Dievs vīriešiem un sievietēm ir devis atšķirīgas, bet vienlīdzīgas un būtiskas lomas, kas viena otru papildina.

Ļaujiet man padalīties personīgā stāstā.

Mēs ar sievu iemācījāmies labāk strādāt kā vienlīdzīgi partneri pēc tam, kad es nolēmu pieņemt svarīgu lēmumu, neapspriedies ar viņu. Mana rīcība viņu pārsteidza, samulsināja un nostādīja ļoti sarežģītā situācijā. Pēc tam viņa uzlika man rokas uz pleciem un stingri noteica: „Ron, lūdzu, nekad vairs tā ar mani nerīkojies.” Kopš tā laika mēs esam bijuši diezgan vienisprātis.

Vēstījumā par ģimeni mēs atrodam, ka „tēvam un mātei ir savstarpēji jāpalīdz kā līdzvērtīgiem partneriem”.

Līdzvērtīgi ir ļoti svarīgs vārds. Gadu gaitā, kopā strādājot pie tā, kas vēstījumā raksturots kā mūsu „svēt[ie] pienākum[i]”, mēs ar māsu Rasbandu esam izveidojuši laulību, kas ir balstīta vienlīdzībā. Tā kā visi mūsu bērni pašlaik ir precējušies, mēs ar māsu Rasbandu turpinām dot viņiem un viņu dzīvesbiedriem padomus par to, kā būt līdzvērtīgiem partneriem.

Kad mēs dzīvojam tā, ka mūsu acs ir vērsta vienīgi uz Dieva godību, mēs cienām un atbalstām viens otru. Šie dievišķie taisnīguma paraugi nodrošina stabilitāti mūsu personīgajā dzīvē, ģimenē un sabiedrībā.

Mūsu Debesu Tēvs mums ir devis vēstījumu par ģimeni, lai palīdzētu mums atgriezties mājās pie Viņa, lai palīdzētu mums mācīties un būt piepildītiem ar mīlestību, spēku, mērķi un mūžīgu sapratni. Es no visas sirds lūdzu jūs dzīvot tuvu Viņam un Viņa mīļajam Dēlam. Es apsolu, ka, to darot, Gars jūs iedvesmos un vadīs, palīdzot jums sirdī sajust Viņu apsolīto mieru, kas „ir augstāks par visu saprašanu”. Jēzus Kristus Vārdā, āmen.