Dieva mīlestība

Kādu vasaru, apceļojot nomaļu apvidu, mūsu ģimene pavadīja vakaru, guļot zem klajas debess. Virs mums bija skaidri saskatāms krāšņais Piena ceļš ar neskaitāmām zvaigznēm, un laiku pa laikam mēs redzējām arī pa kādai krītošai zvaigznei. Apbrīnojot Dieva radītā varenību, mēs sajutām godbijības pilnu saikni ar Viņu. Mūsu mazie bērni, kuri bija uzauguši Honkongā, nekad iepriekš neko tādu nebija pieredzējuši. Viņi nevainīgi jautāja, vai mēs mājās dzīvojam zem tām pašām debesīm. Es mēģināju viņiem paskaidrot, ka tās ir tās pašas debesis, taču gaisa un mākslīgā apgaismojuma radītā piesārņojuma dēļ vietā, kur dzīvojam, mēs nevaram šīs zvaigznes saredzēt, lai gan tās tur ir.

Svētie Raksti mums māca: „Ticība ir stipra paļaušanās uz to, kas cerams, pārliecība par neredzamām lietām.” Kamēr neskaidrību radošie traucēkļi un laicīgie kārdinājumi aptumšo mūsu garīgo redzējumu, izrādot ticību Dievam un Viņa Dēlam Jēzum Kristum, mēs saņemam skaidru pārliecību par to, ka Viņi dzīvo un par mums rūpējas.

Mormona Grāmatā pravietis Lehijs redzēja „koku, kura augļi bija iekārojami, lai padarītu kādu laimīgu”, un „bija vissaldāk[ie] no visiem”. Kad viņš nobaudīja šo augli, viņa dvēseli piepildīja liels prieks un viņš vēlējās, lai arī viņa ģimene to nobaudītu. Mēs zinām, ka šis koks simbolizē „Dieva mīlestību”, un, līdzīgi Lehijam, arī mēs varam saņemt priekpilnu liecību par Dievu, ja Viņu ieaicinām savā dzīvē.

Jēzus Kristus iemieso mīlestību, ko pret mums jūt Debesu Tēvs. Ar Savu Izpirkšanas upuri Viņš uzņēmās uz Sevis mūsu grēkus un tika ievainots mūsu pārkāpumu dēļ. Viņš izcieta mūsu bēdas, nesa mūsu ciešanas un uzņēmās uz Sevis mūsu sāpes un slimības. Viņš sūta Svēto Garu, lai mūs mierinātu, un šie Gara augļi ir prieks, miers un ticība, kas mūs piepilda ar cerību un mīlestību.

Lai gan Dieva mīlestība ir pieejama visiem, daudzi to joprojām dedzīgi meklē, savukārt citi to vēlas sajust, bet netic, ka ir to pelnījuši. Vēl citi izmisumā cenšas pie tās cieši turēties. Svētie Raksti un Tā Kunga pravietis mums māca, ka mēs varam pastāvīgi sajust Dieva mīlestību, ja caur Jēzus Kristus labvēlību pastāvīgi nožēlojam grēkus, no sirds piedodam, cenšamies ievērot Viņa baušļus un pašaizliedzīgi kalpojam citiem. Mēs sajūtam Dieva mīlestību, kad darām to, kas mūs Viņam tuvina — katru dienu ar Viņu sarunājamies, lūdzam un studējam Svētos Rakstus, un pārtraucam darīt to, kas mūs no Viņa attālina, — pārstājam būt lepni, dumpīgi un neiesaistāmies strīdos.

Prezidents Rasels M. Nelsons mūs aicina „atbrīvoties, ar Glābēja palīdzību, no veciem gružiem savā dzīvē” un „[atmest] sarūgtinājumu”. Viņš mūs ir mudinājis „stiprināt mūsu garīgos pamatus, balstot savu dzīvi uz [Glābēju] un uz Viņa tempļa priekšrakstiem un derībām”. Viņš apsolīja, ka, „ievērojot savas tempļa derības, mēs gūstam lielāku piekļuvi Tā Kunga stiprinošajam spēkam. … Mēs lielā pārpilnībā piedzīvojam Jēzus Kristus un mūsu Debesu Tēva tīro mīlestību!”

Man ir draugs, kurš bija svētīts ar skaistu ģimeni un daudzsološu karjeru. Tas mainījās, kad slimības dēļ viņš vairs nevarēja strādāt, kam sekoja šķiršanās. Pēdējie gadi ir bijuši grūti, taču viņa mīlestība pret bērniem un ar Dievu noslēgtās derības viņu ir stiprinājušas. Kādu dienu viņš uzzināja, ka viņa bijusī sieva ir vēlreiz apprecējusies un ir lūgusi anulēt viņu templī saistīto laulību. Viņš jutās nomākts un apjucis. Viņš meklēja mieru un izpratni Tā Kunga namā. Nākamajā dienā pēc tempļa apmeklējuma es no viņa saņēmu šādu ziņu:

„Vakar vakarā es templī guvu brīnumainu pieredzi. Es domāju, bija acīmredzams, ka manī joprojām bija diezgan liels aizvainojums. … Es zināju, ka man ir jāmainās, un es visu nedēļu lūdzos, lai tas notiktu. … Vakar vakarā es templī burtiski sajutu, kā Gars no manas sirds izdzēš aizvainojumu. … Tas bija tāds atvieglojums — tikt atbrīvotam no tā. … Smagā nasta no maniem pleciem tika noņemta.”

Lai gan manam draugam joprojām ir grūtības, viņš augstu vērtē Tā Kunga namā gūto pieredzi — kā Dieva mīlestības atbrīvojošais spēks viņam palīdzēja sajusties tuvāk Dievam, ar lielāku optimismu paraudzīties uz dzīvi un mazāk raizēties par savu nākotni.

Sajūtot Dieva mīlestību, mēs daudz vieglāk varam panest savas nastas un ar pacietību un prieku pakļauties Viņa gribai. Mums rodas pārliecība, ka Dievs atcerēsies Savas derības ar mums, apmeklēs mūs mūsu ciešanās un atbrīvos mūs no gūsta. Mēs arī sākam vēlēties dalīties šajā priekā ar savu ģimeni un mīļajiem. Gluži tāpat kā Lehija ģimenē, arī katram no mums ir iespēja izvēlēties, vai nobaudīt šo augli vai nē, taču mums ir iespēja mīlēt, dalīties un aicināt tā, lai tie, kurus mēs mīlam, varētu sajust Dieva mīlestību.

Lai palīdzētu citiem sajust Dieva mīlestību, mums sevī ir jāattīsta tādas Kristum piemītošās īpašības kā pazemība, žēlsirdība, līdzjūtība un pacietība, kā arī jāpalīdz citiem pievērsties Glābējam, ievērojot divus augstākos baušļus — mīlēt Dievu un mīlēt savus līdzcilvēkus.

Vienam no mūsu dēliem pusaudža gados bija grūti kaut kur iekļauties, un viņam bija zems pašvērtējums. Mēs ar sievu lūdzām, lai zinātu, kā viņam palīdzēt, un bijām gatavi darīt visu, ko Tas Kungs mums liktu darīt. Kādu dienu es sajutu pamudinājumu pajautāt savam elderu kvoruma prezidentam, vai viņš zina kādu cilvēku, kuram būtu vajadzīga palīdzība un kuru es ar dēlu varētu apmeklēt. Pēc nelielām pārdomām viņš mūs lūdza apciemot kādu sievieti ar lielām veselības problēmām un ar draudzes prezidenta atļauju katru nedēļu viņai pasniegt Svēto Vakarēdienu. Es biju sajūsmā, taču arī bažījos, kā mans dēls attieksies pret šo iknedēļas pienākumu.

Pirmajā apmeklējuma reizē mūsu sirdis iežēlojās par šo dārgo sievieti, kura pastāvīgi cieta sāpes. Viņa bija ļoti pateicīga par Svēto Vakarēdienu, un mums ļoti patika apciemot viņu un viņas vīru. Kādu svētdienu es biju izbraukumā un nevarēju turp doties kopā ar dēlu, bet atgādināju viņam par mūsu pienākumu. Kad es atgriezos mājās, es nevarēju vien sagaidīt, lai uzzinātu, kā viņam bija gājis. Mans dēls atbildēja, ka viņš neuzskata, ka viņa klasesbiedri varētu paveikt kaut ko tikpat foršu. Un paskaidroja, ka bija paņēmis līdzi brāli un ka Svētā Vakarēdiena pasniegšana bija noritējusi gludi, taču šī dārgā māsa visu nedēļu bija bēdājusies, jo bija uzaicinājusi pie sevis draugus skatīties filmas, bet viņas videoatskaņotājs nedarbojās. Dēls pastāstīja, ka viņš, pameklējot informāciju internetā, bija sapratis problēmu un uz vietas to novērsis. Viņš bija laimīgs un sajuta, ka ir noderīgs un ka viņam var uzticēties, jo viņš spēja paveikt ko tādu, kas padarīja viņas dienu jaukāku. Viņš sajuta Dieva mīlestību pret sevi.

Ja, neraugoties uz jūsu vislabākajiem pūliņiem, jūsu dzīve ir drūma, ja jums šķiet, ka jūsu lūgšanas netiek uzklausītas, vai ja jūs nejūtat Dieva mīlestību, tad ziniet, ka tikpat droši kā zvaigznes debesīs, arī ikvienām jūsu pūlēm ir nozīme un ka Debesu Tēvs un Jēzus Kristus jūs pazīst, dzird un mīl.

Reiz, kad Viņa mācekļi bija laivā un „viļņi to mētāja”, Glābējs gāja viņiem pretī pa ūdeni un pārliecināja viņus, sacīdams: „Turiet drošu prātu, Es tas esmu! Nebīstieties!” Kad Pēteris gribēja iet pie Glābēja pa ūdens virsu, Jēzus viņu aicināja, sacīdams: „Nāc!” Kad Pēteris zaudēja savu modrību un sāka grimt, Glābējs nekavējoties izstiepa savu roku, lai viņu satvertu, un, nogādājot viņu drošībā, sacīja: „Mazticīgais, kādēļ tu šaubījies?”

Vai mēs esam spējīgi būt dzīvespriecīgi un drosmīgi, kad dzīvē sajūtam pretvēju? Vai mēs atceramies, ka Glābējs mūs neatstāj un ka Viņš ir mūsu tuvumā, ja pat mēs, iespējams, to neapzināmies? Vai mēs esam gatavi ticībā doties pie Viņa, jo īpaši tad, kad priekšā esošais ceļš liekas nepieveicams? Un kā Viņš mums palīdz pārvarēt šķēršļus, kad mēs paklūpam? Kā mēs varam ar ticību vērsties pie Viņa katrā domā, nešauboties un nebaidoties?

Ja jūs vēlaties savā dzīvē vēl bagātīgāk sajust Dieva mīlestību, es jūs aicinu apsvērt šo:

• Pirmkārt, bieži gremdējieties pārdomās, lai atcerētos, ka esat Dieva bērni, un apdomātu to, par ko esat pateicīgi.

• Otrkārt, lūdziet katru dienu Debesu Tēvu, vaicājot, kuram jūsu apkārtnē ir nepieciešams sajust Viņa mīlestību.

• Treškārt, sirsnīgi jautājiet, ko jūs varat darīt, lai viņam palīdzētu šo mīlestību sajust.

• Un, ceturtkārt, nekavējoties rīkojieties saskaņā ar saņemto iedvesmu.

Ja mēs, pastāvīgi vaicājot, lūgsim par citiem, Dievs mums parādīs tos, kuriem mēs varam palīdzēt. Un, ja mēs rīkosimies nevilcinoties, mēs kļūsim par darbarīku, ar kura palīdzību Viņš atbildēs uz viņu lūgšanām. Šādi rīkojoties, arī mēs ar laiku saņemsim atbildes uz savām lūgšanām un sajutīsim Dieva mīlestību savā dzīvē.

Pirms dažiem mēnešiem, ceļojot pa Vjetnamu, mēs ar sievu atradāmies lidmašīnā, kas pacēlās gaisā spēcīgas vētras laikā. Mēs piedzīvojām nopietnu turbulenci, un pa logu varēja redzēt tumšus mākoņus, stipru lietu un zibeņošanu. Pēc ilgās un nestabilās pacelšanās mūsu lidmašīna beidzot uzlidoja virs vētras mākoņiem, un mūsu priekšā pavērās brīnišķīga ainava. Mums kārtējo reizi tika atgādināts par mūsu Debesu Tēvu un Jēzu Kristu, un mēs sajutām Viņu mīlestību.

Dārgie draugi, pieredzējis Dieva mīlestību, es ar prieku apliecinu, ka Glābējs Jēzus Kristus ir Dieva mīlestības apliecinājums. Viņa mīlestība pret mums ir pilnīga, personīga un nemainīga. Kaut mēs, Viņam uzticīgi sekojot, tiktu piepildīti ar Viņa mīlestību un kaut mēs līdzinātos bākai, kas citus ved pie Viņa mīlestības. Jēzus Kristus Vārdā, āmen.