Sargieties no otrā kārdinājuma
Neslēpieties no tiem, kas jūs mīl un atbalsta, bet gan steidzieties pie viņiem.
Pirms dažiem gadiem, kad man apritēja 12 gadi, mani uzaicināja piedalīties manā pirmajā Ārona priesterības kvoruma nometnē ar nakšņošanu. Tas bija ilgi gaidīts uzaicinājums, jo mans tēvs bija kvoruma vadītājs un bieži devās pārgājienos ar bīskapijas zēniem, kamēr man bija jāpaliek mājās.
Kad pienāca noliktā diena, es biju sajūsmā. Un man jāatzīst, ka es izmisīgi vēlējos iederēties starp vecākajiem zēniem. Es biju apņēmies to pierādīt. Pēc neilga laika mani pārbaudīja, lai noskaidrotu, vai iekļaušos un būšu daļa no grupas.
Mans uzdevums bija paņemt tēva automašīnas atslēgas, lai varētu izspēlēt kādu joku ar vadītājiem. Es neatceros, ko tieši teicu, lai pārliecinātu tēti, bet drīz vien ar atslēgām rokā, lepojoties par savu sasniegumu, skrēju pie zēniem.
Tad sekoja nākamais uzdevums. Man bija jāatslēdz automašīnas durvis un starp vadītāja sēdekļa atzveltni un automašīnas tauri jāiespiež nūja. Un man vajadzēja aizslēgt durvis, lai taures signāls skanētu līdz pat vakaram bez iespējas vadītājiem iekļūt automašīnā, lai izņemtu ārā šo vienkāršo rīku.
Šajā brīdī stāsts kļūst man ļoti apkaunojošs. Es nostiprināju nūju vietā, aizslēdzu durvis un skrēju, cik ātri vien spēju, lai paslēptos tuvējā krūmājā. Notupjoties zemē, es sajutu dedzinošas sāpes. Tumsā un steigā es biju uzsēdies uz savvaļas kaktusa.
Manus sāpju pilnos kliedzienus apslāpēja taures skaņas signāls, un man neatlika nekas cits, kā tikai piesardzīgi aizklibot atpakaļ pie automašīnas, atzīties savos „grēkos” un meklēt pēc vienkāršas un kaunpilnas medicīniskās palīdzības.
Atlikušo vakara daļu es gulēju teltī uz vēdera, kamēr tēvs ar knaiblēm vilka ārā kaktusa dzelkšņus no mana … nu, teiksim tā, ka pēc tam vairākas dienas es nevarēju ērti sēdēt.
Esmu daudzkārt pārdomājis šo pieredzi. Tagad es varu pasmieties par savām jaunībā pastrādātajām muļķībām, pat ja daži svarīgākie principi man ir kļuvuši skaidri.
Šķiet, ka miesīgajam cilvēkam ir raksturīgi daudzi cilvēka uzvedības modeļi — vēlme iekļauties, vēlme pierādīt sevi, bailes palaist kaut ko garām un nepārvarama vajadzība slēpties, lai izvairītos no sekām. Es šodien pievērsīšu uzmanību tieši šai pēdējai uzvedībai — vēlmei slēpties pēc tam, kad esam izdarījuši kaut ko tādu, ko nevajadzētu darīt.
Es nepielīdzinu savu bērnišķīgo izgājienu smagam grēkam, taču mēs varam vilkt dažas paralēles, kas var izrādīties noderīgas, kad tiekam pārbaudīti laicīgajā dzīvē.
Ādamam un Ievai Ēdenes dārzā bija idilliski apstākļi — papilnam pārtikas, neaprakstāms dārza skaistums — tas bija ne tikai skaists, bet arī tāds dārzs, kurā nebija ne nezāļu, ne durstīgu kaktusu.
Taču mēs arī zinām, ka dzīve dārzā ierobežoja viņiem nepieciešamo progresu. Dārzs nebija galamērķis, bet gan pārbaudījums, pirmais no daudziem, ar ko viņi tika pārbaudīti, sagatavoti un kas ļāva viņiem virzīties uz galamērķi — atgriešanos Tēva un Dēla klātbūtnē.
Atcerieties, ka dārzā bija pretestība. Luciferam bija ļauts pārbaudīt Ādamu un Ievu. Viņš vispirms kārdināja Ādamu, lai viņš nobaudītu laba un ļauna atziņas koka augli. Atcerēdamies pavēli neēst no tā, Ādams pretojās. Tad nāca svētītā Ieva, kura izvēlējās baudīt augli, pārliecinot Ādamu darīt to pašu.
Vēlāk Ādams un Ieva atzina, ka šis lēmums bija nepieciešams, lai piepildītu Debesu Tēva ieceri. Bet, nobaudot augli, viņi pārkāpa likumu — likumu, kas viņiem tika dots tieši no Tēva. No tā izrietošā un satricinošā izpratne par labo un ļauno droši vien viņos izraisīja moku sajūtu, kad viņi izdzirdēja Tēva balsi, sakot, ka Viņš atgriezīsies dārzā. Viņi saprata, ka ir kaili, jo viņi patiesi bija bez apģērba, dzīvodami nevainības stāvoklī. Bet, iespējams, vēl sāpīgāk par to, ka viņi tobrīd bija bez apģērba, bija tas, ka tagad viņu pārkāpums bija atklāts. Viņi bija neaizsargāti un ievainojami. Viņi bija kaili katrā šī vārda nozīmē.
Mūžīgais oportūnists Lucifers, zinot viņu atmaskojošo un novājināto stāvokli, atkal kārdināja viņus — šoreiz noslēpties no Dieva.
Šis kārdinājums, kuru es nosaukšu par „otro kārdinājumu”, ir tas kārdinājums, kas var radīt visnopietnākās sekas, ja mēs tam pakļausimies. Protams, vislabāk būtu izvairīties no visiem pirmajiem kārdinājumiem pārkāpt Dieva likumu, taču mēs zinām, ka ikviens šeit, uz Zemes, ir pakļauts dažādiem pirmajiem kārdinājumiem. Mēs ceram, ka, pieaugot mūsu briedumam un izpratnei, mūsu spēks izvairīties no pirmajiem kārdinājumiem arvien pieaugs, jo mēs centīsimies vairāk līdzināties mūsu Glābējam Jēzum Kristum.
Daži, iespējams, mēģina slēpties no Dieva, jo nevēlas, lai viņi tiktu atklāti vai atmaskoti, un viņi izjūt kaunu vai vainu. Tomēr daudzās rakstvietās ir norādīts, ka nav iespējams noslēpties no Dieva. Es dalīšos tikai ar dažām:
Tas Kungs māca Jeremiju, uzdodot šādus jautājumus: „Vai var kur kas paslēpties kādā slepenā vietā, ka Es to neredzētu, saka Tas Kungs. Vai ne Es tas esmu, kas piepilda debesis un zemi?”
Savukārt Ījabam tiek mācīts:
„Viņa acis taču ir nomodā pār cilvēku gaitām, un Viņš allaž redz visus viņu soļus.
Un nav tādas krēslas, nedz tik biezas tumsības, lai ļauno darbu darītāji spētu tanī paslēpties.”
Psalmists Dāvids ļoti poētiski izsaucas:
„Kungs, Tu izproti mani visos sīkumos un mani pazīsti.
Tu zini — vai es sēdu vai ceļos — Tev ir skaidras manas domas jau no tālienes. …
Jo nav vārda uz manas mēles, kas Tev, Kungs, nebūtu zināms. …
Kurp lai es aizeju no Tava Gara, un kurp lai es bēgu no Tava vaiga?
Ja es kāptu debesīs, Tu tur esi, ja es nokāptu ellē, Tu esi arī tur.”
Jaunpievērstie
Tiem, kas ir nesen pievienojušies Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcai, otrais kārdinājums var šķist īpaši izaicinošs. Topot kristīti, jūs esat noslēguši derību uzņemties Jēzus Kristus Vārdu, kas daudziem nozīmē arī dzīvesveida maiņu. Mainīt dzīvesveidu nav vienkārši. Bieži vien, lai virzītos pretī savam mīlošajam Debesu Tēvam, ir jāmaina ieradumi un paradumi, un pat līdzgaitnieki.
Pretinieks zina, ka jūs varat būt neaizsargāti pret viņa veiklajiem uzbrukumiem. Viņš liks jūsu iepriekšējai dzīvei, kas jūs daudzējādā ziņā neapmierināja, tagad šķist neticami pievilcīgai. Apsūdzētājs, kā viņš tiek saukts Jāņa atklāsmes grāmatā, kārdinās jūs ar šādām domām: „Tu neesi pietiekami spēcīgs, lai mainītu savu dzīvi; tu to nespēj; tu neiederies starp šiem cilvēkiem; viņi tevi nekad nepieņems; tu esi pārāk vājš.”
Ja šīs domas jums, kas esat tikko nostājušies uz derību ceļa, skan gluži kā patiesība, mēs lūdzam jūs nepievērst vērību apsūdzētāja balsij. Mēs jūs mīlam, jums tas ir pa spēkam, mēs jūs pieņemam, un kopā ar Glābēju jums būs spēks paveikt visu. Laikā, kad jums visvairāk nepieciešama mūsu mīlestība un atbalsts, neļaujiet sevi maldināt, domājot, ka mēs jūs atraidīsim, ja spersiet soli atpakaļ savā iepriekšējā dzīvesveidā. Pateicoties nepārspējamajam Jēzus Kristus Izpirkšanas spēkam, jūs no jauna varat tikt darīti veseli. Bet, ja jūs slēpsieties no Viņa un attālināsieties no savas jauniegūtās ticības kopienas, jūs attālināsiet sevi no tā avota, kas var dot un dos jums spēku pārvarēt grūtības.
Kāds man dārgs draugs, jaunpievērstais, pastāstīja, cik grūti ir saglabāt ticību izolētībā. Kļūstot par daļu no atbalstošas kopienas un paliekot tajā, ir rodams liels spēks — visi paklūp, taču turpina pilnveidoties, būdami Jēzus Kristus mīlestības svētīti.
Prezidents Rasels M. Nelsons mācīja, ka „pasaules uzvarēšana nav kaut kas tāds, kas notiek vienas vai pāris dienu laikā. Tas noris visa mūsu mūža garumā, atkārtoti pieņemot Kristus mācību. Mēs izkopjam ticību Jēzum Kristum, ik dienas nožēlojot grēkus un ievērojot derības, kas apveltī mūs ar spēku. Mēs turamies uz derību ceļa un tiekam svētīti ar garīgo spēku, personīgu atklāsmi, pieaugošu ticību un eņģeļu kalpošanu.”
Ja gūstat miesas bojājumus, jūsu stāvoklis pasliktināsies un var kļūt dzīvībai bīstams, ja nevērsīsieties pēc pienācīgas medicīniskās palīdzības. Tas pats attiecas arī uz garīgām brūcēm. Taču neizārstētas garīgās brūces var apdraudēt jūsu mūžīgo glābšanu. Neslēpieties no tiem, kas jūs mīl un atbalsta, bet gan steidzieties pie viņiem. Labs bīskaps, draudzes prezidents un vadītāji var palīdzēt jums piekļūt Jēzus Kristus dziedinošajam Izpirkšanas spēkam.
Tos, kuri, iespējams, slēpjas, mēs lūdzam atgriezties. Jums ir nepieciešams tas, ko piedāvā Jēzus Kristus evaņģēlijs un īstenotā Izpirkšana, un mums ir vajadzīgs tas, ko piedāvājat jūs. Dievs zina jūsu grēkus, jūs nevarat no Viņa noslēpties. Izlīgstiet ar Viņu.
Kā Viņa svētajiem ikvienam no mums Baznīcā ir jāveicina piederības kultūra, kas ir mīloša, pieņemoša un iedrošinoša visiem, kuri vēlas virzīties uz priekšu pa Viņa ceļu.
Sargieties no šī otrā kārdinājuma! Sekojiet gan seno, gan mūsdienu praviešu padomiem un ziniet, ka jūs nevarat noslēpties no mīlošā Tēva.
Tā vietā izmantojiet Jēzus Kristus īstenotās Izpirkšanas brīnumaino dziedināšanas spēku. Tāds ir mūsu esamības mērķis — iegūt nespēcīgu un mirstīgu ķermeni, kas ir „pakļauts visādām … vājībām” un kas, diemžēl, ļausies daudziem pirmajiem kārdinājumiem; progresēt pat tad, kad krītam šajos kārdinājumos; un pēc tam meklēt dievišķu palīdzību, lai kļūtu līdzīgāki mūsu Glābējam un mūsu Tēvam Debesīs. Tas ir Viņa ceļš. Tas ir vienīgais ceļš. Par šo patiesību es liecinu Jēzus Kristus Vārdā, āmen.