Mūsu acu priekšā

Brāļi un māsas, es esmu tik pateicīgs, ka varu būt ar jums. Mēs jūs mīlam, esam par jums pateicīgi un jūtam, kā mūs svētī jūsu lūgšanas.

Prezidents Rasels M. Nelsons mūsu pēdējā konferencē teica: „Vai jūs redzat to, kas notiek mūsu acu priekšā? Es lūdzu, kaut mēs nepalaistu garām šī brīža varenību! Tas Kungs nudien pasteidzina Savu darbu.”

Pasteidzina Savu darbu. „Pasteidzina” ir ļoti būtisks vārds. Tas liecina par ātru darbošanos, paātrinājumu un pat steidzamību. Baznīcas izaugsme un Kristus iecere tiek pasteidzināta. Un mēs visi tajā esam iesaistīti.

1834. gada aprīlī Kērtlandē, Ohaio štatā, pravietis Džozefs Smits sapulcināja visus priesterības nesējus apmēram 17 kvadrātmetrus lielā skolas ēkā. Šajā konferenču centrā mēs varētu izvietot desmitiem šādu skolu, un tajā tik un tā vēl būtu gana daudz vietas. Džozefs Smits teica: „Šovakar jūs redzat tikai riekšavu priesterības, bet šī Baznīca piepildīs Ziemeļameriku un Dienvidameriku — tā piepildīs pasauli.”

Šis pravietojums tiek piepildīts „mūsu acu priekšā”. Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcā pieaug tās locekļu un ģimeņu, misiju un misionāru, sanāksmju namu un tempļu skaits, kā arī studentu skaits mūsu semināros, institūtos un universitātēs visā pasaulē.

Mēs esam pateicīgi, ka atrodamies uz Zemes laikā, kad Baznīcai pievienojas arvien vairāk cilvēku un tā gūst arvien lielāku ietekmi, taču pats svarīgākais ir tas, ka tā gūst arvien lielāku ietekmi tās locekļu sirdīs un dzīvēs. Mūs pazīst kā Jēzus Kristus mācekļus. Mēs liecinām par Viņu, Viņa Baznīcu, Viņa mācībām un Viņa derību ceļu. Mēs esam Viņa ļaudis, un Viņš ir mūsu Glābējs.

Es apbrīnoju to, ko prezidents Nelsons sauc par „šī brīža varenību”, un paužu dziļu pateicību Tam Kungam par Viņa darbu. Es mūs mudinu būt stipriem Viņa mācekļiem un būt par seno un mūsdienu pravietojumu piepildīšanās aculieciniekiem.

Mums apkārt ir nelabvēļi, kas kliedz: „„Lūk, šeit!” un „Lūk, turp!”” — tieši tāpat, kā viņi to darīja pravieša Džozefa Smita laikā. Tomēr viņi ir un paliks tikai zemsvītras piezīmes šajā dižajā darbā. Atcerieties pravieša Džozefa Smita vārdus: „Neviena grēcīga roka nevar apturēt šī darba virzīšanos uz priekšu; vajāšanas var plosīties, … taču Dieva patiesība dosies uz priekšu drosmīgi, cēli un neatkarīgi, līdz tā būs katrā kontinentā, katrā apvidū, ieplūdīs katrā valstī un aizsniegs katru ausi, līdz Dieva mērķi būs sasniegti un Diženais Jehova teiks, ka darbs ir padarīts.”

Šogad, pildot savus uzdevumus, man ir bijusi iespēja redzēt, kā Tas Kungs pasteidzina Savu darbu. Baznīca vēl nebijušā ātrumā ceļ tempļus, dodot arvien vairāk baznīcas locekļiem iespēju pielūgt Dievu Tā Kunga namā. Otrkārt, misionāru darbs sapulcina rekordlielu skaitu cilvēku Labā Gana, Jēzus Kristus, ganāmpulkā. Un, treškārt, Baznīcas izglītība daudzējādi ir sasniegusi jaunas virsotnes, mācot tos, kuri „meklē šo Jēzu”.

Šodien Baznīcai ir 367 tempļi, kas atrodas dažādās projektēšanas, celtniecības vai darbības stadijās. Un kāds ir to nolūks? Atbilde ir pasludināta uz katra tempļa: „Svēts Tam Kungam.” Templis paver ceļu uz visaugstākajām svētībām, ko mūsu Tēvs Debesīs ir sagatavojis katram no mums. Brāļi un māsas, mēs pasteidzinām savu iespēju būt svēti, dzīvojot tempļa cienīgi, pielūdzot Tā Kunga namā un slēdzot derības ar Dievu par sevi, kā arī par saviem senčiem, kuri atrodas priekškara otrā pusē.

Prezidents Nelsons teica: „Pretinieka uzbrukumi strauji kļūst arvien intensīvāki un daudzpusīgāki. Mums nekad nav bijusi vēl lielāka nepieciešamība pēc regulāras uzturēšanās templī. Es aicinu jūs ar lūgšanu apdomāt, kā jūs pavadāt savu laiku.” Viņa namā mēs varam sajust Tā Kunga svēto klātbūtni un pārpasaulīgo mieru.

Pagājušajā gadā man bija tas gods vadīt Mendozas Argentīnas tempļa iesvētīšanu. Savā vēstījumā es atsaucos uz eldera Melvina Dž. Balarda 1926. gada pravietojumu par to, ka kādu laiku Tā Kunga darbs Dienvidamerikā virzīsies lēni, „gluži kā ozols, kurš lēnām aug no ozolzīles. Tas neizstiepsies vienā dienā”, bet tūkstošiem cilvēku pievienosies Baznīcai, un Dienvidamerikas tautas kļūs par „spēku Baznīcā”. Es redzēju acu priekšā šī pravietojuma piepildījumu.

Mendoza, kas reiz bija maza ozolzīle, ir kļuvusi par diženu ozolu. Šī izaugsme notiek visos kontinentos un jūras salās.

Mēs redzam, ka Tas Kungs pasteidzina Savu darbu misijās. 2024. gadā 80 000 misionāru kalpoja 450 misijās. Trīsdesmit sešas no tām ir jaunas misijas. Pateicoties misionāru darbam, pagājušajā gadā uz Baznīcu tika atvesti 308 000 jaunu cilvēku. Taču vēl svarīgāks par skaitļiem ir šīs sapulcināšanas nolūks — vest dvēseles pie Jēzus Kristus un Viņa evaņģēlija.

Es domāju par apustuļiem Brigamu Jangu un Heberu K. Kimbalu, kuri 1839. gadā kā misionāri devās uz Britu salām. Viņi bija slimi; viņi atstāja savas ģimenes, un arī viņu ģimenes locekļi bija slimi un dzīvoja trūkumā. Tomēr viņi abi iekāpa ratos, un, kamēr vēl atradās savu tuvinieku redzeslokā, Hebers teica: „Piecelsimies un uzgavilēsim viņiem.” Abi ar pūlēm piecēlās kājās un sauca: „Urrā, urrā Israēlam!”

To pašu entuziasmu attiecībā uz Tā Kunga darbu es redzēju arī Limā, Peru, kad tikos ar misionāriem no Misionāru mācību centra un misijām Limā. Kas tas bija par skatu! Es redzēju pasteidzināšanu savu acu priekšā. Pašlaik tikai Limas pilsētā vien ir septiņas misijas.

Mūsu tikšanās noslēgumā misionāri man bija sagādājuši īpašu pārsteigumu. Viņi piecēlās un sauca: „Urrā Israēlam!” Es nekad neaizmirsīšu to brīdi. Kaut jūs visi tur būtu bijuši! Manu acu priekšā bija misionāri, kuri bija nolikuši malā „šīs pasaules lietas”, lai kalpotu Tam Kungam un pasteidzinātu Viņa atnākšanu.

Mēs redzam, ka Tas Kungs pasteidzina iespēju iegūt izglītību visā pasaulē gan mūsu Baznīcas locekļiem, gan tiem, kuri nav no mūsu ticības. Viena no lietām, kas mūsu Baznīcu padara atšķirīgu no citām, ir izglītības uzsvars. Agrīnajās Atjaunošanas dienās Tas Kungs mums pavēlēja meklēt „zināšanas, patiesi studējot, un arī ar ticību”. Tas tagad notiek un ir pelnījis skaļu „urrā!”.

Pašlaik semināros un institūtos mācās vairāk nekā 800 000 audzēkņu visā pasaulē, kas ir lielākais uzņemto audzēkņu skaits Baznīcas vēsturē. Mūsu jaunieši pulcējas dažādos veidos — kā agro rītu, dienas un vakara nodarbībās, tā arī mācībās tiešsaistē un mājās. Viņi ir varens taisnīgo bataljons, kas cits no cita gūst spēku, mācoties par Jēzu Kristu, sekojot Viņam un liecinot par Viņu kā par Dieva Dēlu.

Pagājušajā rudenī es teicu uzrunu svētbrīdī Jūtas Universitātes arēnā, kas bija pilna ar semināra un institūta audzēkņiem un viņu vecākiem. Viņu klātbūtne apliecināja viņu vēlmi iepazīt Jēzu Kristu un Viņam sekot. Mans vēstījums šiem studentiem bija skaidrs: veltīt Tam Kungam līdzvērtīgu laiku. Es ieteicu viņiem līdzsvarot viņu studijas ar patieso, augstāko mācīšanos — ar studijām par „dzīvā Dieva Dēlu”.

To pašu es šodien lūdzu ikvienam no jums: lai arī kas būtu jūsu „darāmo darbu” sarakstā, veltiet vienlīdz daudz laika, nevis tikai to, kas paliek pāri, Tam Kungam, personīgi studējot Svētos Rakstus, studējot Nāciet, sekojiet Man! ģimenes lokā, lūdzot, pildot aicinājumus Baznīcā, kalpojot, pieņemot Svēto Vakarēdienu, pielūdzot templī un gremdējoties pārdomās par Dieva lietām. Mūsu Kungs un Glābējs ir teicis: „Mācaities no Manis, … tad jūs atradīsit atvieglojumu savām dvēselēm.” Turiet Viņu pie vārda. Un veltiet Viņam vienlīdz daudz laika.

Prezidents Rasels M. Nelsons ir teicis: „Es dedzīgi lūdzu, lai jūs ļautu Dievam savā dzīvē gūt virsroku. Veltiet Viņam pienācīgu sava laika daļu. To darot, pievērsiet uzmanību tam, kā tas iespaido jūsu pozitīvo, garīgo inerci.”

Mēs redzam, kā šī garīgā inerce pieņemas spēkā semināros, institūtos un Baznīcas universitātēs. Šajās vietās Tas Kungs ir prioritāte. Tāpat tam vajadzētu būt mūsu dzīvē.

Vēl viena joma, kas liecina par pieaugošo izglītības ietekmi Baznīcā, ir „BYU-Pathway” — pasaules mēroga izglītības programma. Visā pasaulē uzņemto studentu skaits ir gandrīz sasniedzis 75 000 un turpina strauji pieaugt. Lielākā daļa no tiem ir Baznīcas locekļi, un vairāk nekā trešdaļa no viņiem dzīvo Āfrikā. „Pathway” mērķis ir nodrošināt piekļuvi izglītībai. Šo kursu pabeigšana paver iespēju iegūt darbu, savukārt darbs paver iespēju nodrošināt labāku dzīvi ģimenei un vairāk iespēju kalpot Tam Kungam.

Kad es Ugandā tikos ar staba vadītājiem, es uzzināju, ka viss staba prezidijs ir iestājies „BYU–Pathway” programmā. Jo labāk mēs būsim sagatavojušies gan laicīgā, gan garīgā ziņā, jo labāk mēs spēsim atvairīt pretinieka viltīgos uzbrukumus. Atcerieties Pētera vārdus: „Velns staigā apkārt kā lauva rūkdams un meklē, ko tas varētu aprīt.”

Es apzinos, ka, neskatoties uz evaņģēlija labo vēsti, ir cilvēki, kuri cīnās ar grūtībām, kuriem ir ticības izaicinājumi, šaubas un jautājumi, uz kuriem, šķiet, nav atbilžu. Brāļi un māsas, Jēzus Kristus ir atbilde. Sāciet ar Viņu. Meklējiet Viņa roku savā dzīvē. Ieklausieties Viņā. „Lai jūsu sirdis neiztrūkstas,” Viņš teica mācekļiem Savās pēdējās stundās pirms Ģetzemanes, pirms Viņš nesa Savu krustu pa Jeruzalemes ielām, pirms Golgātas, kur noslēdzās Viņa nestais Izpirkšanas upuris, ko tikai Viņš, Dieva Vienpiedzimušais Dēls, varēja pienest.

Ziniet, ka Viņš saprot. Viņš uzņēmās uz Sevis visus mūsu grēkus, kļūdas, bēdas un ļoti sliktās dienas, lai mēs atkal varētu dzīvot kopā ar Debesu Tēvu mūžībā. Viņš ir teicis: „Griezieties pie Manis katrā domā, nešaubieties, nebaidieties.” Ticība Jēzum Kristum var jūs vērst augšup un dziedināt jūsu ievainoto dvēseli. Paļaujieties uz Viņu, un jūs pasteidzināsiet savu atgriešanos „Viņa mīlestības rokās”.

Es vēlreiz uzsveru mūsu tagadējā pravieša vārdus: „Vai jūs redzat to, kas notiek mūsu acu priekšā? Es lūdzu, kaut mēs nepalaistu garām šī brīža varenību! Tas Kungs nudien pasteidzina Savu darbu.” Būdami mūsdienu mācekļi, sauksim „urrā Israēlam!”, gatavojoties mūsu Kunga un Glābēja atgriešanās laikam. Jēzus Kristus Vārdā, āmen.