Vecās Derības ceļvedis dievišķās identitātes pieņemšanai

In the Beginning Was the Word, [Iesākumā bija Vārds], Eva Timoteja, atļauts pavairot tikai Baznīcas lietošanai

Es melotu, ja teiktu, ka nekad neesmu apšaubījusi savu lomu Dieva plānā.

Kā es, būdama tik nepilnīga, varētu iekļauties Viņa nevainojamajā plānā? Kā gan es varētu būt otro iespēju cienīga, ko Debesu Tēvs man laiku pa laikam dod? Kā man var uzticēt dalīties Viņa mīlestībā ar citiem, ja man pašai dažkārt ir grūtības to sajust?

Ja šī nolemtības spirāle šķiet pazīstama, jūs neesat viens.

Viena no pretinieka dižākajām taktikām ir uzbrukt mūsu izpratnei par dievišķo identitāti. Elders Braiens K. Teilors no Septiņdesmitajiem mācīja: „Šis lielais karš par dievišķo identitāti nikni plosās, sātanam ar savu pieaugošo ieroču arsenālu cenšoties iznīcināt mūsu ticību un zināšanas par mūsu saikni ar Dievu.”

Par laimi, Debesu Tēvs ir mācījis un turpina mācīt Saviem bērniem par viņu vērtību. Jau no paša iesākuma Svētajos Rakstos minētie cilvēki varētu būt saskārušies ar dažiem no tiem pašiem jautājumiem, kas var rasties arī jums un man šodien.

Šogad studējot Veco Derību, jūs varat mācīties par savu dievišķo identitāti, attiecinot Svētajos Rakstos minētās cilvēku pieredzes uz savu dzīvi. Un, iespējams, šajā procesā jūs atradīsiet atbildes uz kādu ļoti svarīgu jautājumu:

Kas es esmu?

Ādams un Ieva iezīmē pašu sākumu cilvēces nepieciešamībai izprast dievišķo identitāti. Debesu Tēvs radīja viņus pēc Sava tēla, deva viņiem pārvaldību pār Zemi un visām radībām uz tās un pavēlēja viņiem vairoties un piepildīt Zemi (skat. Mozus 2:26–28).

Kā Ādama un Ievas pēcnācēji jūs varat attiecināt šos pašus identitātes principus arī uz sevi. Jūs esat burtiski Dieva garīgais bērns ar dievišķo atbildību rīkoties kā gudram pārvaldniekam un veidot mūžīgu ģimeni.

Kad Ādams un Ieva bija ēduši augli no laba un ļauna atziņas koka, Tas Kungs izraidīja viņus no Ēdenes dārza. Lai gan viņi bija nošķirti no Debesu Tēva klātbūtnes gan laicīgā, gan garīgā ziņā, Viņš nodrošināja Glābēju, lai caur Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu palīdzētu viņiem pārvarēt gan fizisko, gan garīgo nāvi.

Tāpat kā Ādama un Ievas, arī jūsu vērtība ir „liela Dieva acīs” (Mācības un Derību 18:10).

Ābrahāma stāsts ir tieši saistīts ar dievišķo identitāti. Tas Kungs Ābrahāmam deva solījumu ar mūžīgām sekām:

„Es tevi darīšu par lielu tautu, Es tevi svētīšu un darīšu lielu tavu vārdu, un tu būsi par svētību.

Es svētīšu tos, kas tevi svētī, un nolādēšu tos, kas tevi nolād, un tevī būs svētītas visas zemes ciltis.” (1. Mozus 12:2–3.)

Pēc daudzu gadu ilgas gaidīšanas ticībā Ābrahāms un Sāra tika svētīti ar dēla Īzāka piedzimšanu. Tad Dievs pavēlēja Ābrahāmam upurēt Īzāku kā „līdzīb[u] ar Dievu un Viņa Vienpiedzimušo Dēlu” (Jēkaba gr. 4:5). Kad Ābrahāms parādīja, ka vēlas nest šādu upuri, viņu apturēja Tā Kunga eņģelis.

Mēs lasām:

„Es esmu zvērējis, saka Tas Kungs, ka tāpēc, ka tu to esi darījis un neesi taupījis savu vienīgo dēlu,

Es tevi svētīdams svētīšu un vairodams vairošu tavus pēcnācējus kā debesu zvaigznes, kā smiltis jūras malā. Un tavi pēcnācēji iekaros tavu ienaidnieku vārtus.

Un tavos pēcnācējos tiks svētītas visas zemes tautas, tāpēc ka tu esi paklausījis Manai balsij.” (1. Mozus 22:16–18.)

Šis spēcīgais stāsts māca, ka visi, kas noslēdz un tur derības ar Debesu Tēvu, var piekļūt svētībām, kas ir apsolītas Ābrahāma pēctečiem. Kā derības bērns jūs varat saņemt apsolītās Ābrahāma derības svētības, turoties pie solījumiem, kurus jūs dodat Tam Kungam kristībās vai noslēdzot tempļa derības.

Hagara — Sāras kalpone un Ismaēla māte — māca par mūsu iespaidīgo izturības spēju. Pēc Ābrahāma un Sāras dēla Īzāka piedzimšanas, Hagara un Ismaēls tika izsūtīti tuksnesī (skat. 1. Mozus 21:9–14).

Redzot viņas ciešanas un sirsnīgās lūgšanas par Ismaēla dzīvību, Tas Kungs sūtīja eņģeli, lai mierinātu viņu: „Nebīsties; jo Dievs ir dzirdējis zēna balsi no tās vietas, kur viņš atrodas. Celies, paņem zēnu un turi to stingri pie rokas, jo Es to gribu darīt par lielu tautu.” (1. Mozus 21:17–18.)

Pat tad, kad Hagara tuksnesī jutās pilnīgi viena, Debesu Tēvs viņu nepameta. Viņa tika pasargāta un atalgota par savu ticību un uzcītību.

Tāpat kā Hagara, arī jums var šķist, ka viens pats klīstat pa tuksnesi. Taču jūs Debesu Tēvam esat ļoti vērtīgs. Var gadīties, ka kādu laiku klejosiet pa tuksnesi, taču Viņš nav par jums aizmirsis. Viņš jūs gatavo paveikt lielas lietas Viņa valstības celšanai.

Debesu Tēvs aicināja Mozu atbrīvot israēliešus no verdzības Ēģiptē. Viņš paveica vairākus varenus brīnumus, kas galu galā ļāva tiem izglābties (skat. 2. Mozus 7. nodaļu; 14. nodaļu).

Lai gan Mozum izdevās izpildīt savu aicinājumu, viņš ne vienmēr bija pārliecināts par savām spējām — darīt tā, kā Debesu Tēvs no viņa prasa. Kad Mozus sacīja, ka nejūtas piemērots, Tas Kungs atbildēja: „Es būšu ar tevi, un šī būs tā zīme, ka Es tevi esmu sūtījis, lai tu izvestu tautu no Ēģiptes: jūs kalposit Dievam šinī kalnā.” (2. Mozus 3:12.)

Mozus pieņēma savu Dieva bērna identitāti un piekļuva Debesu Tēva spēkam, lai paveiktu Viņa brīnumus. Tāpat kā Mozus, arī jūs varat piekļūt spēkam, lai darītu Dieva darbu, ja pieņemsiet savas mūžīgās attiecības ar Debesu Tēvu.

Tātad, kas jūs esat?

Tagad ir pienācis laiks jums pašiem atklāt atbildi uz šo jautājumu.

Meklējiet Svētajos Rakstos atbildes uz saviem jautājumiem, un jūs tās atradīsiet. Debesu Tēvs vēlas, lai jūs saprastu, kas tieši jūs esat, lai jūs varētu mīlēt sevi tā, kā Viņš jūs mīl.

Zināšanas par jūsu mūžīgo, dievišķo identitāti ir tepat aiz stūra — ko tad jūs gaidāt?