Toms: ticības ceļojums

Mišela Denisa Kristensena

Baznīcas žurnāli

Toma stāsts mums parāda, ka jautājumi, pacietība un liecības iegūšana ir daļa no mūsu pieaugšanas ticībā un pārliecībā.

Kas jums nāk prātā, izdzirdot Glābēja mācekļa Toma vārdu? Bieži vien mēs saistām viņa vārdu ar vārdiem „neticīgais” vai „šaubīgais”.

Taču Toms ir kas daudz vairāk par to. Jāņa evaņģēlijā mēs redzam Toma ticības ceļojumu, kas, iespējams, atspoguļo mūsu pašu ceļu: ticība var tikt stiprināta laika gaitā, ticot un rīkojoties, vairojot savu ticību.

Ir tikai normāli, ja mums rodas jautājumi

Jēzus Kristus aicināja Tomu par vienu no Saviem Divpadsmit apustuļiem, un Toms sekoja Glābējam visā Viņa trīs gadu ilgajā kalpošanas laikā. Viņš izjuta nodošanās pilnu mīlestību pret Glābēju. Baidoties par Tā Kunga dzīvību, Toms mudināja pārējos apustuļus: „Iesim arī mēs, lai kopā ar Viņu mirtu!” (Jāņa 11:16).

Būdams uzticīgs, viņš joprojām uzdeva jautājumus. Pirms notikumiem Ģetzemanē Jēzus mācīja Saviem mācekļiem, ka Viņš dosies projām. Toms jautāja: „Kungs, mēs nezinām, kurp Tu ej; kā lai mēs zinātu ceļu?”

Jēzus atbildēja: „Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība; neviens netiek pie Tēva kā vien caur Mani” (Jāņa 14:5–6).

Tāpat kā Toms, mēs, iespējams, nesaprotam visas Dieva mācības vai katru glābšanas ieceres aspektu. Taču taisnīgu jautājumu uzdošana var atklāt patiesību no Tā Kunga. Mums ir nepieciešams vairot savu ticību.

Prezidents Rasels M. Nelsons ir mācījis:

„Ja jums ir jautājumi (un es ceru, ka jums tādi ir), meklējiet atbildes ar dedzīgu vēlmi ticēt. …

… Jūsu sirsnīgie jautājumi, uzdoti ticībā, allaž vedinās pie stiprākas ticības un lielākām zināšanām.”

Ticība un bailes

Kad apustuļi dzirdēja, ka Jēzus ir augšāmcēlies no nāves, „šie vārdi tiem izlikās kā pasaka un tie viņām neticēja” (Lūkas 24:11). Toma šaubu periods varētu turpināties ilgāk nekā citiem, jo viņš nebija klāt, kad viņiem pirmo reizi parādījās augšāmceltais Kungs (skat. Jāņa 20:24).

Pēc tam, kad viņi pateica Tomam, ka ir redzējuši Glābēju, viņš atbildēja: „Ja es neredzu naglu zīmes Viņa rokās un savu pirkstu nelieku naglu rētās, un savu roku nelieku Viņa sānos, es neticēšu” (Jāņa 20:25).

Pēc astoņām dienām Tas Kungs atkal parādījās un lika Tomam pataustīt Viņa rētas. Toms atbildot izsaucās: „Mans Kungs un Mans Dievs!” (Jāņa 20:28). Tad Glābējs mācīja svarīgu patiesību: „Svētīgi tie, kas neredz un tomēr tic!” (Jāņa 20:29).

Atbildes tiek dotas. Elders Deivids A. Bednārs no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācīja: „Mūsu Debesu Tēvs uzklausa katru sirsnīgo lūgšanu un uz to atbild, taču atbildes, ko mēs saņemam, var nebūt tādas, kādas mēs paredzam, vai nesaņemam tad, kad vēlamies, vai tādā veidā, kā mēs tās sagaidām.”

Noturīga pārliecība

Kad mēs saņemam atbildes caur izturību, lūgšanu un atklāsmi, mēs arī varam iegūt pārliecību — liecību. Ja mēs turpināsim izkopt savu ticību, šī liecība paliks ar mums visas dzīves garumā. Prezidents Nelsons mācīja: „Pacietīgi godājot Tā Kunga noteikto laiku, jums tiks dotas zināšanas un izpratne, pēc kuras jūs tiecaties. Tādējādi tiks īstenota katra svētība, ko Tas Kungs ir iecerējis jums sniegt, — pat brīnumi. To visu jums nodrošinās personīgās atklāsmes saņemšana.”

Toma pieredze mums rāda, ka ticība nav galamērķis, bet gan process. Dievs ciena šo procesu un svētī mūs, ja mēs paliekam atvērti Viņa vadībai un tiecamies pēc liecības, kas iedveš mieru mūsu sirdī (skat. Mācības un Derību 88:63).