Svētījot visas Zemes ģimenes

Elderam Brūsam K. Heifenam, goda Septiņdesmito loceklim, reiz piezvanīja kāda valsts mēroga ziņu žurnāla redaktors. Redaktors vēlējās aprunāties par nesen iznākušu grāmatu, kurā pētīta dažādu reliģiju uzskatu par debesīm vēsture.

„Autori atklāja, ka sabiedrībā ir plaši izplatīts izsalkums pēc debesīm — un ģimenēm debesīs,” rakstīja elders Heifens. Kaut arī lielākā daļa cilvēku tomēr tic, ka pastāv dzīve pēc nāves, mūžīgā mīlestība un ģimeņu atkalapvienošanās debesīs, „lielākā daļa kristīgo baznīcu sniedz maz iespēju apmierināt šo iekšējo izsalkumu” — izņemot vienu: Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcu.

Glābēja atjaunotajā Baznīcā mums ir svēti tempļi. Mums ir mūžīgā laulība ar saistīšanas pilnvarām, kuras svētības sniedzas aiz fiziskās nāves robežām. Mums ir apsolīta mūžīga nākotne ar saviem mīļajiem Tēva un Dēla klātbūtnē. Ņemot to visu vērā, autori secināja, ka pēdējo dienu svēto priekšstats par debesīm ir vispilnīgākais un, es gribētu piebilst, vislaimīgākais.

„Kāds atklājums!” atzina elders Heifens. „Lielākā daļa cilvēku mūsdienās ilgojas pēc mūžīgām ģimenēm, un [atjaunotais Jēzus Kristus evaņģēlijs] piepilda šīs ilgas labāk par jebkuru citu zināmu ideju kopumu [vai reliģisku pārliecību]. Es vēlos, kaut visa pasaule dzirdētu [mūsu] bērnus dziedam priecīgo vēsti: „Mūžīgi varu dzīvot es kopā ar savu ģimeni.””

Ģimenes nav tikai ērts sociāls veidojums. Tās ir debesu modelis mūžībai. Tām ir „būtiska loma Radītāja iecerē attiecībā uz Viņa bērnu mūžīgo sūtību”. Prezidents Rasels M. Nelsons mums ir mācījis: „[Tas Kungs] radīja Zemi, [lai] mēs varētu iegūt fizisku ķermeni un veidot ģimenes. Viņš nodibināja Savu Baznīcu, lai paaugstinātu ģimenes. Viņš nodrošina tempļus, lai ģimenes varētu būt kopā mūžīgi.”

Taču mūsu interese par stiprām ģimenēm nav saistīta tikai ar mūžīgo likteni. Ģimenei ir būtiska loma arī mūsu laicīgās laimes nodrošināšanā. Mūsu Debesu Tēvs, kurš pilnīgi pārzina to, kas sniedz laimi tagad un mūžīgi, sūta Savus bērnus pie ģimenēm —, lai arī cik tās būtu nepilnīgas —, un aicina mūs veidot un lolot stipras ģimenes. Protams, „nespējas, nāves vai citu apstākļu gadījumā var būt nepieciešama individuāla pielāgošanās”. Taču nekas nevar aizstāt vīra un sievas, tēva un mātes ļoti svarīgos, dievišķi noteiktos pienākumus.

Pētījumi par „bioloģiskām, saistītām, divu vecāku ģimenēm” turpina liecināt, ka ģimene ir neaizstājama, lai saglabātu „dziļas mīlestības un pieķeršanās saites”. Tā ir „primārais inkubators stabiliem, labi pielāgotiem un sociāli apzinīgiem indivīdiem”.

Protams, mums nevajadzētu būt pārsteigtiem, ka kaut kas tik svarīgs Dieva iecerē sastopas ar pretestību. Sātans nekad nav bijis labvēlīgs attiecībā uz ģimenēm, un viņa pūliņi kļūst arvien neatlaidīgāki, „[apzinoties], ka tam maz laika atlicis” (Jāņa atkl. 12:12). Kā teicis Divpadsmit apustuļu kvoruma prezidenta vietas izpildītājs, prezidents M. Rasels Balards (1928–2023): „Sātans zina, ka pats drošākais un efektīvākais veids, kā izjaukt Tā Kunga darbu, ir mazināt ģimenes efektivitāti un mājas svētumu.”

Zinot to, ko mēs zinām par Dieva mūžīgo ģimeni, Viņa plānu Saviem bērniem un ģimenes attiecību mūžīgo nozīmi, mums vajadzētu būt vieniem no visuzcītīgākajiem ģimenes aizstāvjiem pasaulē.

Kā mums būtu jārīkojas?

Prezidents Dalins H. Oukss, pirmais padomnieks Augstākajā prezidijā, sniedza šādu padomu: „Ģimenes vēstījumā Tas Kungs atkārtoti uzsver patiesos evaņģēlija principus, kas nepieciešami, lai tiktu galā ar šī brīža izaicinājumiem ģimenes dzīvē.”

Savā personīgajā dzīvē mēs varam darīt „mazā[s] un vienkāršā[s] liet[as]” (Almas 37:6), kas stiprina ģimenes attiecības. Tas nozīmē arī tādu veiksmīgas ģimenes un laulības principu ievērošanu, kas izklāstīti ģimenes vēstījumā: „ticība, lūgšana, grēku nožēlošana, piedošana, cieņa, mīlestība, līdzjūtība, darbs un veselīga atpūta”. Neatkarīgi no mūsu pašreizējās ģimenes situācijas, mēs ar savu rīcību varam parādīt, ka ģimenes attiecībām mēs piešķiram mūžīgu nozīmi.

Būdami „atbildīg[i] pilsoņ[i]” savās kopienās, mēs varam „sekmēt ģimenes kā sabiedrības pamatvienības saglabāšanu un stiprināšanu”.

Mēs esam Tā Kunga pēdējo dienu derības ļaudis. Mēs esam mantinieki solījumiem, kas doti Ābrahāmam, Īzākam un Jēkabam, — solījumiem, kas ir saistīti ar ģimenēm. Šie apsolījumi nāk līdz ar svētu aicinājumu svētīt „visas zemes ģimenes”. Un viens svarīgs veids, kā mēs to paveicam, ir dzīvojot, aizstāvot un daloties mūžīgajā patiesībā, ka „[ģimene] ir Dieva iedibināta” un ka „svētajos tempļos pieejamie svētie priekšraksti un derības dod cilvēkiem iespēju atgriezties Dieva klātbūtnē un būt mūžīgi vienotiem ar savu ģimeni”.

Kad mēs ar māsu Uhtdorfu vērojam, kā mūsu ģimenes locekļi noslēdz svētas derības ar mūsu mīlošo un mūžīgo Debesu Tēvu, mūsu sirdis piepildās ar prieku un pateicību. Mēs priecājamies ne tikai par saviem bērniem un viņu bērniem, bet arī par saviem vecākiem un viņu vecākiem. Mēs dziļā mīlestībā apdomājam, kā evaņģēlija derības mūs saista cauri paaudzēm. Šo pieredzi var pielīdzināt [sapnim, kurā] redz „uz zemes … kāpnes uzslietas, bet to augšgals sniedzās debesīs, un redzi, Dieva eņģeļi kāpa pa tām augšup un lejup” (1. Mozus 28:12).

Svētības, ko Tas Kungs apsolīja Jēkabam sapnī, attiecas uz visiem Viņa derības bērniem — tai skaitā jums un mani. Tāpat kā Tas Kungs atbildēja Jēkabam, Viņš atbildēs mums „[mūsu] posta dienās” (1. Mozus 35:3), ja mēs izvēlēsimies Viņu.

„Redzi,” sacīja Tas Kungs, „Es esmu ar tevi, un Es tevi pasargāšu it visur, kur tu ej, … jo Es tevi neatstāšu.” (1. Mozus 28:15.)

Tāpat kā Jēkabam, arī mums visiem ir jāšķērso tuksnesis. Dažreiz apsolītās svētības šķiet tālas. Kad rodas nopietnas problēmas vai izaicinājumi, mēs varam apšaubīt Tā Kunga mīlestību. Mums pat var rasties sajūta, ka Dievs mūs ir atstājis. Neskatoties uz mūsu labākajiem māceklības centieniem, mums var šķist, ka nesaņemam cerētās svētības.

Brāļi un māsas, dārgie draugi, derību ceļš ir līksms ceļš, lai gan dažkārt to var notraipīt asaras. Ja jums šķiet, ka daļa no laimes ieceres pašlaik jūsu dzīvē netiek piepildīta, lūdzu, paļaujieties uz to, ka Tas Kungs rūpējas par jums un svētīs jūs Sevis noliktajā laikā, saskaņā ar Savu gudrību.

Ticība Jēzum Kristum un Viņa solījumiem iedvesmo mūs raudzīties uz priekšu, nevis atpakaļ. Pateicoties Viņam, mūsu nākotne nav jāpakļauj nekam, kas ir noticis pagātnē vai šobrīd traucē mūsu skatījumu. Jā, mēs visi esam vai būsim ievainoti vienā vai otrā veidā. Taču mēs ticam Dižajam Dziedinātājam. Patiesībā mēs tik ļoti uzticamies Viņam, ka pieņemam Viņa solījumus, būdami pārliecināti par tiem pat tad, ja tie pagaidām ir skatāmi „no tālienes” (Ebrejiem 11:13).

„Mums visiem jāatceras, ka Tā Kunga veidā un noliktajā laikā neviena svētība netiks atturēta no Viņa uzticīgajiem svētajiem,” sacīja prezidents Nelsons. „Tas Kungs tiesās un atalgos katru cilvēku atbilstoši viņa patiesajām vēlmēm un arī darbiem.”

Es apsolu — ja mēs sekosim mūsu Debesu Tēva plānam ģimenēm un dalīsimies tajā, Viņš būs ar mums, atbalstīs mūs un pievienosies mums mūsu ceļojumā. Viņš nekad neatstās mūs vienus, īpaši tad, kad mūs vai mūsu mīļos cilvēkus piemeklēs pārbaudījumi. Viņš mūs nesīs, pacels un aizvedīs uz apsolīto zemi, kurā mēs kopā ar Viņu, Viņa Dēlu Jēzu Kristu un mūsu ģimenēm baudīsim pilnīgu prieku — mūžīgi.