Te es esmu

Tas Kungs apsolīja Ābrahāmam un Sārai lielu pēcnācēju skaitu. Šīs svētības saņemšana prasīja laiku, vai, pareizāk sakot, tā tika saņemta Tā Kunga laikā. Tomēr Tas Kungs pārbaudīja Ābrahāma ticību, kad Viņš lūdza viņu upurēt savu dēlu Īzāku, kurš bija tā īpašā svētība, kuru viņi bija lūguši un gaidījuši tik ilgi. Mēs šo Svēto Rakstu stāstu, iespējams, esam lasījuši daudzas reizes, bet cik bieži esam sevi iedomājušies Ābrahāma vietā?

Ir grūti pat iedomāties maiga tēva jūtas pirms šāda uzdevuma. Tomēr Ābrahāma apņēmība — izlemt paklausīt — nekad nebeidz mani pārsteigt, kad viņš gatavojās doties uz Morija kalnu un pienest prasīto upuri. Paužot gatavību un pakļāvību Debesu Tēva gribai, Viņš vienmēr atbildēja: „Te es esmu.” (Skat. 1. Mozus 22:1–2.)

Apmaiņā pret paklausību viņš tika svētīts ar Īzāka dzīvības saglabāšanu, kā arī ar brīnišķīgām un bezgalīgām svētībām sev, Sārai un viņu pēcnācējiem (skat. 1. Mozus 22:15–18).

Glābēja pakļaušanās

Bez šaubām, vislabākais paklausības un pakļaušanās Debesu Tēvam piemērs ir Glābējs Jēzus Kristus. Viņš parādīja Savu gatavību paklausīt, nākot uz šo Zemi, topot kristīts, esot tīrs un pilnīgs un atdodot Savu dzīvību kā upuri, un uzņemoties Savas tautas sāpes, ciešanas, vājības, grēkus un nāvi, lai Viņš varētu zināt, kā palīdzēt mums miesā (skat. Almas 7:11–13).

Šī pieredze bija tik intensīva, ka uz brīdi tā lika Viņam vaicāt, vai ir kāds veids, kā ļaut šim rūgtajam biķerim iet garām. Tad Viņš nekavējoties teica: „Tomēr ne Mans, bet Tavs prāts lai notiek!” (Lūkas 22:42) — citiem vārdiem sakot: „Te es esmu,” — tādējādi parādot Savu gatavību pildīt Tēva gribu.

Kā mēs varam izkopt šo gatavību atbildēt ar „Te es esmu” uz katru lūgumu, ko Debesu Tēvs mums izsaka kā Baznīcas locekļiem vai dažkārt personīgi?

Pāvils mācīja romiešiem: „Bauslības piepildījums ir mīlestība.” (Romiešiem 13:10.) Ja es gribētu atrast vārdu, kas būtu sinonīms frāzei „bauslības piepildījums”, es domāju, ka drīz vien ienāktu prātā vārds paklausība. Tāpēc mēs varētu teikt, ka mīlestība ir paklausība. Un tāpēc Glābēja izteikums — „ja jūs mīlat Mani, turiet Manas pavēles” (Jāņa 14:15) — ir tik ļoti nozīmīgs.

Mēs varētu atbildēt: „Te es esmu” vai, Nefija vārdiem runājot, „es iešu un darīšu” (1. Nefija 3:7). Mūsdienu valodā runājot, mēs varētu teikt: „Protams, es esmu gatavs darīt to, ko Debesu Tēvs pavēl, lai kādi būtu apstākļi.”

Tomēr es vēlos uzsvērt saistību starp mīlestību un paklausību, kas nozīmē, ka mēs paklausām Tēvam tāpēc, ka mīlam Viņu. Es uzskatu, ka izvēle paklausīt ir viens no labākajiem veidiem, kā skaidri paust savu mīlestību pret Viņu. „Nedzīva ir ticība bez darbiem” (Jēkaba v. 2:26), un personīgi es domāju, ka mīlestība pret Debesu Tēvu un Jēzu Kristu bez paklausības arī nav ļoti dzīva.

Kā lai mēs vairojam savu mīlestību pret Viņu un paklausību Viņam? Pats Glābējs sacīja: „Bet šī ir mūžīgā dzīvība, ka viņi atzīst Tevi, vienīgo patieso Dievu, un to, ko Tu esi sūtījis, Jēzu Kristu.” (Jāņa 17:3.) Pazīstot Jēzu Kristu — un caur Viņu arī Tēvu — mēs varam uzzināt par Viņu mīlestību pret mums un par visu to vārdos neaprakstāmo, ko Viņi ir darījuši un vēl darīs mūsu labā, tostarp grūtajos brīžos, ko mēs piedzīvojam šajā laicīgajā dzīvē. Viņu pazīšana izmaina mūsu sirdi, liekot mums vēlēties sekot Viņu piemēriem savos darbos un būt gataviem teikt gan vārdos, gan darbos: „Te es esmu.” Šī gatavība atspoguļojas vēlmē lasīt Svētos Rakstus vai lūgšanā vērsties pie Debesu Tēva.

„Te es esmu” var būt atbilde uz aicinājumu kalpot misijā vai vairāk ziedoties, lai paklausītu baušļiem, piemēram, turētu sabata dienu svētu, godātu savus vecākus vai censtos dzīvot morāli tīru dzīvi. „Te es esmu” ir izteiciens, kas pastāvīgi pavada Kristus mācekļus, pat ja prasītais upuris skar to, ko mēs visvairāk vēlamies vai par ko mēs esam samaksājuši augstu cenu.

Šī vēlme — paklausīt — ir ļoti vērtīga, it īpaši attiecībā uz derībām, kuras mēs noslēdzām, kad tikām kristīti vai iegājām templī. Vai jūs varat iedomāties, kāda būtu mūsu dzīve, ja mēs nepārtraukti domātu: „Te es esmu”, kad uzņemamies Kristus Vārdu vai lai vienmēr Viņu atcerētos un turētu Viņa baušļus? Svētā Vakarēdiena pieņemšana mūs aicina atjaunot šo apņemšanos, kam būtu jāatspoguļojas mūsu rīcībā nedēļas laikā. Tas pats ir spēkā, kad mēs dodamies uz templi, noslēdzot vai atceroties tur noslēgtās derības.

Es atceros kādu sarunu ar kādu jaunlaulātu pāri pirms daudziem gadiem, kad es kalpoju par bīskapu. Kādu vakaru viņi ilgi un karsti diskutēja par desmitās tiesas maksāšanu. Jaunais vīrs bija piedzīvojis grūtu nedēļu darbā un vēlējās ietaupīt nopelnīto naudu, lai segtu dažas viņu personīgās izmaksas. Tomēr es atceros jaunās sievas vārdus, kad viņa vīra klātbūtnē teica: „Bīskap, es esmu gatava atteikties no šīm izmaksām un pat pārtraukt ēst, ja nepieciešams, bet es vēlos maksāt desmito tiesu un paklausīt Kungam.”

Jaunā sieva tik pārliecinoši liecināja — „Te es esmu!”, ka mēs ar viņas vīru sarunas laikā sajutām spēcīgu garu. Galu galā, es nezinu, vai tā bija viņa paša vēlēšanās vai arī viņu pārliecināja sieva, bet vīrs tajā nedēļas nogalē tomēr samaksāja desmito tiesu.

Nākamajā svētdienā pirms sanāksmēm jaunais vīrs palūdza ar mani īsi aprunāties. Ar sejas izteiksmi, kas atšķīrās no iepriekšējās nedēļas, viņš man pastāstīja: „Bīskap, jūs zināt, ka pagājušajā nedēļā es beidzot samaksāju desmito tiesu, un es baidījos, ka man nepietiks naudas pārtikai, bet es tikai vēlējos, lai jūs zinātu, ka šonedēļ mums bija divreiz vairāk naudas pārtikai, nekā mums parasti ir. Bīskap, tas ir brīnums, un es gribu vienmēr redzēt šos brīnumus savā dzīvē.” Man šķita, ka šis jaunais vīrietis man saka: „Bīskap, es esmu ar mieru atbildēt ar „Te es esmu” uz jebko, ko Dievs no manis prasa.”

Tas Kungs ir teicis, ka Viņš ir saistīts, kad mēs darām to, ko Viņš lūdz (skat. Mācības un Derību 82:10). Vai mēs patiešām ticam šī solījuma stingrībai?

Varbūt svētības nenāk mūsu laikā vai tā, kā mēs to vēlētos, taču es jums liecinu, ka apsolījums ir īsts un patiess. Tas prasa mīlestību pret Viņu, pakļaušanos, vēlmi darīt Viņa gribu un dzīvošanu kā Kristus mācekļiem. Viņš mums palīdzēs un svētīs mūs, lai mēs saprastu un turētu savas derības. Tādējādi, kad Viņš lūdz mums darīt Viņa gribu, kaut mēs pārliecinoši atbildētu: „Te es esmu, Kungs!”