„Jāzeps no Arimatijas: taisnīgas vēlmes un Dieva brīnumi”, Liahona, 2026. g. marts.
Viņi pazina Glābēju
Jāzeps no Arimatijas: taisnīgas vēlmes un Dieva brīnumi
Kas bija Jāzeps no Arimatijas un ko mēs varam mācīties no viņa lomas Lieldienu stāstā?
Lauras Serras ilustrācija, pavairot aizliegts
Jāzepam no Arimatijas bija svarīga loma Lieldienu notikumos, jo viņš Tam Kungam palīdzēja gūt lielāko uzvaru cilvēces vēsturē. Kad Jēzus Kristus tika sists krustā, Jāzeps „iegāja droši pie Pilāta un izlūdzās Jēzus miesas” (Marka 15:43). Pēc tam, kad daudzi citi pameta To Kungu Viņa izmisuma stundā, kas lika Jāzepam palikt un piedalīties tik izšķirošajā Glābēja upura posmā?
Viņa uzticība varētu šķist pretrunā ar viņa bagātā padomnieka statusu Sinedrijā — jūdu padomē, kas sastāvēja no farizejiem un saduķejiem, kuri notiesāja Kristu uz nāvi (skat. Mateja 27:1, 57). Turklāt Jāzeps savu Kristus māceklību turēja slepenībā, „tāpēc ka viņš baidījās no jūdiem” (Jāņa 19:38).
Tomēr galu galā viņš pauda savu uzticību. Viņš „nebija piebiedrojies viņu padomam un darīšanai”, kuri meklēja pēc Glābēja dzīvības (skat. Lūkas 23:50–51). Un pēc Glābēja nāves Jāzeps ietina Skolotāja ķermeni audeklā un guldīja to savā jaunajā kapā (skat. Mateja 27:59–60; Lūkas 23:52–53). Tas piepildīja pravietojumu par to, ka Kristus kaps būs pie bagātajiem (skat. Jesajas 53:9).
Viņš ir augšāmcēlies
Atdodot savu kapu Glābēja apbedīšanai, Jāzeps no Arimatijas palīdzēja piepildīt pravietojumu un sagatavoja ceļu brīnumainajai liecībai par Jēzus Kristus augšāmcelšanos. Trešajā dienā pēc krustā sišanas Kristus sekotāji atklāja, ka kaps ir tukšs, un eņģeļa balss paziņoja: „Viņš nav šeitan, jo Viņš ir augšāmcēlies” (Mateja 28:6).
„Jēzus Kristus Augšāmcelšanās apliecina Viņa dievišķumu un to, ka Viņš visu ir pārvarējis,” mācīja elders D. Tods Kristofersons no Divpadsmit apustuļu kvoruma. „Viņa Augšāmcelšanās apliecina, ka arī mēs, būdami saistīti ar Viņu derībā, varam visu pārvarēt un kļūt vienoti. Viņa Augšāmcelšanās apliecina, ka caur Viņu nemirstība un mūžīgā dzīve ir realitāte.”
Jāzeps, iespējams, pat nenojauta, ko, neskaitot savu vēlmi godāt Jēzu Kristu, viņš ziedoja tajās pirmajās Lieldienās. Taču Tas Kungs izmantoja Jāzepa taisnīgās vēlmes kā daļu no Sava lielākā brīnuma, lai būtu „pirmais no mirušajiem” (1. korintiešiem 15:20), pirmais, kas uzcēlās no nāves.
Tāpat kā Jāzepam bija svarīga loma, arī katrs no mums var būt darbarīks Debesu Tēva rokās. Viņa iecere ir paredzēta ikvienam, un Viņš izmantos mūsu prasmes, pieredzi un apstākļus, lai virzītu uz priekšu Savu diženo darbu. Šajās Lieldienās mēs varam atcerēties šo vēstījumu un vērsties pie Jēzus Kristus, upurējot to, ko varam, lai palīdzētu celt Viņa valstību un ļautu Viņa brīnumiem notikt mūsu dzīvē.