„Mūsu dievišķā identitāte un mērķis: es esmu Dieva bērns”, Rokasgrāmata Vecās Derības semināra skolotājam (2026. g.)
„Mūsu dievišķā identitāte un mērķis: es esmu Dieva bērns”, Rokasgrāmata Vecās Derības semināra skolotājam
Jauniešu spēkam: izvēļu izdarīšana: 173. nodarbība
Mūsu dievišķā identitāte un mērķis
Es esmu Dieva bērns
Baznīcas jaunās sievietes visā pasaulē paziņo: „Es esmu Debesu vecāku mīlēta meita ar dievišķu dabu un mūžīgo sūtību” („Jauno sieviešu lozungs”). Jaunie vīrieši paziņo: „Es esmu mīlēts Dieva dēls, un Viņam ir darbs, kas man jāpaveic” („Ārona priesterības kvorumu lozungs”). Šī nodarbība dos audzēkņiem iespēju padomāt par savu dievišķo identitāti un mērķi.
Audzēkņu sagatavošanās: Aiciniet audzēkņus apdomāt „Jauno sieviešu lozunga” vai „Ārona priesterības kvoruma lozunga” pirmo rindiņu. Viņi varētu pamēģināt to iegaumēt vai noskaitīt vairākas reizes visas dienas garumā. Audzēkņi varētu pastāstīt, kā tas ietekmēja viņu attieksmi vai rīcību.
Idejas mācību uzdevumiem
Es esmu Dieva bērns!
Šī semināra kursa sākumā ir vairākas Vecās Derības stundas, kas pievēršas mūsu dievišķajai identitātei un mērķim. Piemēram, 3. nodarbība: „Ābrahāma 3. nodaļa”, 4. nodarbība: „Mozus 1:1–11”, 5. nodarbība: „Mozus 1:12–26” un 8. nodarbība: „1. Mozus 1:26–27”. Šajā nodarbībā tiks aplūkotas patiesās mācības par dievišķo identitāti no citām Vecās Derības nodarbībām. Tas var būt atkārtojums, ja audzēkņiem jau ir bijušas šīs nodarbības, vai ieskats nodarbībās, ko viņi apgūs vēlāk seminārā.
Jūs varētu sākt nodarbību, parādot audzēkņiem spoguli. Aiciniet viņus kopā ar pārinieku pārrunāt tālāk sniegto jautājumu:
-
Cik bieži tu visas dienas garumā ieskaties spogulī?
-
Par ko tu parasti domā, skatoties savā atspulgā?
Jūs varētu iedot katram audzēknim tālāk sniegtā izteikuma eksemplāru:
Elders Gerijs E. Stīvensons no Divpadsmit apustuļu kvoruma izteica jauniešiem tālāk sniegto aicinājumu:
Daudzi no jums sāk savu dienu, stāvot spoguļa priekšā. Rīt, šonedēļ, šogad, vienmēr — skatoties uz sevi spogulī, uz brīdi apstājieties. Nodomājiet pie sevis vai, ja vēlaties, pasakiet skaļi vārdus: „Oho, paskat tik! Es esmu brīnišķīgs! Es esmu Dieva bērns! Viņš mani pazīst! Viņš mani mīl!” („Gara pamudinājumi”, Liahona, 2023. g. nov., 45. lpp.)
Lai palīdzētu akcentēt eldera Stīvensona aicinājumu, jūs varētu aicināt audzēkņus piecelties un kopīgi pateikt viņa izteikumu, sākot ar „Oho, paskat tik!”
Atvēliet audzēkņiem laiku apdomāt tālāk sniegto:
-
Vai tu uzskati, ka eldera Stīvensona izteikums par tevi ir patiess? Kādēļ jā vai kādēļ nē?
Šajā nodarbībā studējot Svēto Rakstu rakstvietas, padomā, kā tās attiecas uz tevi. Tādējādi Svētais Gars var palīdzēt no jauna nostiprināt vai vairot tavu pārliecību par savu dievišķo identitāti un mērķi.
Piemērs no Svētajiem Rakstiem
Jūs varētu pārzīmēt šo tabulu uz tāfeles un aicināt audzēkņus to pārzīmēt savās studiju dienasgrāmatās. Jūs varētu samazināt to Svēto Rakstu rakstvietu skaitu, kuras audzēkņi studēs, atbilstoši jūsu audzēkņu vajadzībām vai pieejamajam nodarbības laikam.
Mēs daudz mācāmies par savu dievišķo identitāti un mērķi no Vecās Derības cilvēku pieredzes un mācībām. Kaut arī daudzas no šīm rakstvietām ir par cilvēkiem Vecajā Derībā, patiesās mācības var tikt attiecinātas arī uz mums.
Pirms audzēkņi sāk studēt šīs rakstvietas, var būt noderīgi kopīgi studēt vienu no šīm rakstvietām. Tālāk ir sniegts viens no veidiem, kā to izdarīt.
Izlasi Mozus 1:3, 6, 12–13 un pievērs uzmanību tam, cik Mozum bija svarīgi zināt, ka viņš ir Dieva bērns.
-
Ko tu uzzināji?
Iespējams, audzēkņi ir dalījušies tādās patiesajās mācībās, kā, piemēram, es esmu Dieva bērns un Viņam ir darbs, kas man jāpaveic, vai zināšanas par to, ka esmu Dieva bērns, var man palīdzēt pārvarēt kārdinājumu. Uzzīmējiet uz tāfeles bultas, kas iet no Mozus 1:3, 6, 12–13 uz jaunajiem apļiem. Ierakstiet šajos jaunajos apļos šīs vai citas patiesās mācības, kuras audzēkņi, iespējams, ir atraduši. Jūs varētu aicināt audzēkņus izdarīt to pašu savās studiju dienasgrāmatās.
Ja audzēkņi varētu gūt labumu no plašākām pārrunām par šīm patiesajām mācībām, jūs varētu izmantot materiālus no 4. nodarbības: „Mozus 1:1–11” un 5. nodarbības „Mozus 1:12–26”.
-
Kā zināšanas par šīm patiesajām mācībām ir mainījušas tavu dzīvi (vai kā tās varētu radīt pozitīvas pārmaiņas)?
-
Kāds varētu būt tas darbs, ko Dievs tev ir paredzējis paveikt?
Audzēkņu studēšana un pārrunas
Jūs varētu sadalīt audzēkņus pa pāriem vai nelielās grupiņās un sniegt viņiem tālāk sniegtos norādījumus. Jūs varētu pielāgot norādījumus atbilstoši pieejamajam nodarbības laikam.
Piezīmes! Jūs varētu aicināt audzēkņus, kuri lasīja 1. Mozus 1:26–27, izlasīt arī „Ģimene — vēstījums pasaulei” otro rindkopu, lai gūtu papildu ieskatus. Ja audzēkņiem nav zināms stāsts par ķēniņieni Esteri, jūs varētu paskaidrot, ka viņa bija jūdu izcelsmes sieviete Persijā, kura riskēja ar savu dzīvību, lai glābtu Tā Kunga tautu no iznīcības.
-
Izlasi trīs vai vairāk no pārējām Svēto Rakstu rakstvietām tabulā.
-
Savā studiju dienasgrāmatā tabulā uzzīmē bultiņas no katras Svēto Rakstu rakstvietas, ko lasi. Šo bultu beigās uzzīmē jaunus apļus.
-
Šajos jaunajos apļos ieraksti, ko šī Svēto Rakstu rakstvieta māca par tavu dievišķo identitāti un mērķi.
-
Pārrunājiet savā grupā, kā šīs mācības ir ietekmējušas jūsu dzīvi vai kā tās varētu radīt pozitīvas pārmaiņas.
Kad audzēkņi būs pabeiguši, jūs varētu aicināt viņus tabulā uz tāfeles pierakstīt dažas patiesās mācības, ko viņi apguva.
Tālāk ir sniegtas patiesās mācības, kuras audzēkņi, iespējams, ir atpazinuši, kopā ar attiecīgajām nodarbībām.
Ābrahāma 3:22–23. Pirms piedzimu šeit, uz Zemes, es dzīvoju kopā ar Debesu Tēvu kā viens no Viņa gara bērniem. Skat. 3. nodarbību: „Ābrahāma 3. nodaļa”.
Ābrahāma 3:24–26. Es esmu sūtīts uz Zemi, lai pārliecinātos, vai es ievērošu Dieva baušļus.
1. Mozus 1:26–27. Es esmu Debesu vecāku bērns — radīts pēc Viņu tēla. Skat. 8. nodarbību: „1. Mozus 1:26–27”. Skat. arī „Ģimene — vēstījums pasaulei” otro rindkopu.
Esteres 4:14. Debesu Tēvs nostāda mani tādās situācijās, kurās es varu palīdzēt paveikt Viņa darbu. Skat. 94. nodarbību: „Esteres 1. daļa”.
Psalmu 82:6. Es esmu Dieva bērns, un man ir potenciāls kļūt tādam kā Viņš.
Jeremijas 1:5. Pirms es piedzimu, Tas Kungs mani pazina un deva man konkrētus pienākumus, kas jāveic mirstīgajā dzīvē. Skat. 130. nodarbību: „Jeremijas 1. nodaļa”.
Maleahija 2:10. Mēs visi esam Dieva bērni, un mums vajadzētu izturēties citam pret citu laipni.
Jūs varētu izvēlēties dažus izteikumus, ko audzēkņi ir uzrakstījuši uz tāfeles, un pārrunāt tos, izmantojot attiecīgās nodarbības materiālus. Skatiet šīs nodarbības noslēgumu, lai redzētu pilno grafiskā materiāla versiju. Vai arī jūs varētu uzdot vienu vai vairākus tālāk sniegtajiem līdzīgus jautājumus:
-
Kādēļ, tavuprāt, ir svarīgi zināt šo patieso mācību?
-
Kas no pieredzētā ir palīdzējis tev noticēt, ka tā ir patiesa?
-
Kā citu cilvēku dievišķās identitātes un nolūka apzināšanās ietekmē to, kā mēs pret viņiem izturamies?
Jūs varētu izlikt apskatei tālāk sniegto izteikumu kā pārrunu sastāvdaļu par iepriekšējo jautājumu:
Prezidents Rasels M. Nelsons lūdza, lai mēs cienītu visus Dieva bērnus, sakot:
Ikvienam no mums ir dievišķs potenciāls, jo katrs no mums ir Dieva bērns. Viņa skatījumā mēs visi esam vienlīdzīgi. Šī patiesā mācība vedina pie būtiskiem secinājumiem. Brāļi un māsas, lūdzu, rūpīgi ieklausieties tajā, ko es grasos jums teikt! Dievs nemīl kādu rasi vairāk par citu. Viņa mācība šajā jautājumā ir skaidra. Viņš aicina visus nākt pie Viņa — melnos un baltos, vergus un brīvos, vīrus un sievas [2. Nefija 26:33].
Es jums apliecinu, ka jūsu ādas krāsa nenosaka jūsu stāvokli Dieva priekšā. Dieva labvēlība vai nelabvēlība pret jums ir atkarīga no jūsu nodošanās Dievam un Viņa baušļiem, nevis no jūsu ādas krāsas.
Mani ārkārtīgi apbēdina tas, ka mūsu melnādainajiem brāļiem un māsām visā pasaulē nākas panest ciešanas, ko izraisa rasisms un aizspriedumi. Šodien es aicinu mūsu Baznīcas locekļus visā pasaulē — rādīt ceļu citiem aizspriedumos balstītas attieksmes un rīcības atmešanā. Es dedzīgi lūdzu, lai jūs sekmētu cieņpilnas attieksmes izrādīšanu visiem Dieva bērniem.
Mums visiem, neatkarīgi no rasu piederības, tiek uzdots viens un tas pats jautājums. Vai jūs esat ar mieru ļaut Dievam savā dzīvē gūt virsroku? („Ļaujiet Dievam gūt virsroku”, Liahona, 2020. g. nov., 94. lpp.)
Noslēgums
Iedomājies, ka, dodoties projām no semināra, kāds cits audzēknis saka: „Es neesmu tik pārliecināts par to, ko mēs šodien mācījāmies. Vai tu tiešām tici tam visam par mūsu dievišķo identitāti un mērķi?”
Apdomā to, ko, iespējams, esi iemācījies un sajutis. Savā studiju dienasgrāmatā uzraksti īsu atbildi, kurā tu varētu dalīties ar savu draugu.
Aiciniet dažus audzēkņus dalīties ar to, ko viņi pierakstījuši. Mudiniet audzēkņus piestiprināt eldera Stīvensona izteikumu pie spoguļa, kuru viņi bieži izmanto, lai viņi varētu sekot viņa aicinājumam. Tālāk sniegtajā attēlā ir norādītas dažas idejas par to, kā aizpildītā tabula varētu izskatīties pēc tam, kad audzēkņi būs izpildījuši mācību uzdevumu.