„Dievišķās dabas iemantotāji”, Liahona, 2026. g. janv.

Dievišķās dabas iemantotāji

(2. Pētera 1:4)

Elders Deivids A. Bednārs

Divpadsmit apustuļu kvorums

Zināšanas par pestīšanas ieceri sniedz vērtīgu skatījumu, vairo mūsu prieku un stiprina mūs, lai mēs pārvarētu savus izaicinājumus un likstas.

ilustrācija ar Kristu aicinām divus mācekļus

Apustulis Pēteris atgādina mums, ka Jēzus Kristus mācekļiem Viņa „dievišķais spēks ir dāvājis … visu, kas vajadzīgs, lai iegūtu dzīvību un dievbijību, iepazīstot To, kurš mūs ir aicinājis iemantot godību un tikumības spēku.

Ar to Viņš mums ir dāvinājis ļoti lielus un dārgus apsolījumus, lai jums ar tiem būtu daļa pie dievišķās dabas” (2. Pētera 1:3–4; izcēlums pievienots).

Debesu Tēva iecerē ir aprakstītas ārkārtīgi lielas un vērtīgas patiesās mācības un apsolījumi, kas nosaka mūsu mūžīgo identitāti un mērķi.

Proklamācijā „Ģimene — vēstījums pasaulei” tiek skaidrots:

„Visi cilvēki — gan vīrieši, gan sievietes — ir radīti pēc Dieva tēla un līdzības. Ikviens ir Debesu vecāku mīlēts gara dēls vai meita, un tādējādi katrs ir apveltīts ar dievišķu dabu un sūtību.

Pirmslaicīgajā dzīvē gara dēli un meitas pazina un pielūdza Dievu kā savu Mūžīgo Tēvu, un pieņēma Viņa ieceri, saskaņā ar kuru Viņa bērni varēja iegūt fizisko ķermeni un Zemes pieredzi, lai pilnveidotos un galu galā īstenotu savu dievišķo sūtību, kļūstot par mūžīgās dzīves mantiniekiem.”

Debesu Tēvs ir apsolījis Saviem bērniem: ja viņi sekos Viņa ieceres principiem un Viņa mīļotā Dēla piemēram, ievēros baušļus un pastāvēs ticībā līdz pat galam, tad viņi „iemantos mūžīgo dzīvi, kas ir pati lielākā no visām Dieva dāvanām” (Mācības un Derību 14:7).

Dieva darbs ir vērsts uz Viņa bērnu pilnveidi un paaugstināšanu. Katrs Viņa ieceres aspekts ir veidots ar mērķi svētīt Viņa dēlus un meitas, jo „dvēseļu vērtība ir liela [Viņa] acīs” (Mācības un Derību 18:10).

Tēva iecere

Pirmslaicīgās dzīves padomē Debesu Tēvs iepazīstināja Savus gara bērnus ar Savu ieceri viņu mūžīgajai pilnveidei un laimei.

„Mēs izveidosim Zemi, uz kuras šie varētu dzīvot.

Un mēs ar to viņus pārbaudīsim, lai redzētu, vai viņi darīs visu, ko Tas Kungs, viņu Dievs, tiem pavēlēs;

un tiem, kas turēs šo pirmo stāvokli, tiks pielikts klāt; un tiem, kas neturēs savu pirmo stāvokli, nebūs godības tajā pašā valstībā, kur tiem, kas turēs savu pirmo stāvokli; un tiem, kas turēs savu otro stāvokli, tiks pievienota godība pār viņu galvām mūžīgi mūžos.

Un Tas Kungs sacīja: Kuru lai Es sūtu? Un viens atbildēja, līdzīgs Cilvēka Dēlam: Šeit Es esmu, sūti Mani. Un vēl cits atbildēja un sacīja: Šeit es esmu, sūti mani. Un Tas Kungs sacīja: Es sūtīšu pirmo.

Un tas otrais bija dusmīgs un neturēja savu pirmo stāvokli; un tanī dienā daudzi sekoja viņam.” (Ābrahāma 3:24–28)

Ņemiet vērā, ka pirmslaicīgajā padomē tika izklāstīts tikai viens plāns — Tēva plāns. Mūsu Debesu Tēvs neuzdeva jautājumu: „Ko lai mēs darām?” Viņš nemeklēja informāciju, nelūdza ieteikumus vai priekšlikumus. Tā vietā Viņš izklāstīja Savas ieceres pamatelementus un jautāja: „Kuru lai Es sūtu?” Viņa jautājuma būtība bija vērsta uz to, kurš būtu jāsūta, lai izpildītu Viņa plāna noteikumus un nosacījumus.

Svētajos Rakstos ir aprakstītas arī pretinieka sacelšanās sekas.

„Tādēļ, tāpēc ka sātans sacēlās pret Mani un mēģināja iznīcināt cilvēka rīcības brīvību, ko Es … biju tam devis, un arī lai Es dotu viņam Savu paša spēku; … Es liku, lai viņš tiktu nogāzts;

un viņš kļuva par sātanu, … velnu, visu melu tēvu, lai pieviltu un padarītu aklus cilvēkus, un vestu tos gūstā pēc savas gribas, visus tos, kas neklausīs Manai balsij.” (Mozus 4:3–4; izcēlums pievienots)

Lucifers nepiedāvāja plānu, kas tika noraidīts ar pirmslaicīgās padomes dalībnieku balsu vairākumu. Viņš nav simpātiska persona, kas zaudējusi vēlēšanās. Viņš sacēlās! Lepnība, augstprātība un savtīgums motivēja viņa sacelšanos pret Tēva ieceri.

Tēva iecere un Glābēja evaņģēlijs

Šajā iecerē ir aprakstīti Tēva un Dēla darbi, kas visai cilvēcei nodrošina mūžīgās dzīves svētības.

Jēzus Kristus evaņģēlijs ir ceļš, kā mēs varam saņemt Dieva iecerē apsolītās svētības — mācību, principus, priekšrakstus un derības, kurām vīriešiem un sievietēm ir jātic un kurām ir jāseko. „Nav neviens cits vārds zem debess dots kā tikai šis Jēzus Kristus, … ar ko cilvēks var tapt izglābts” (2. Nefija 25:20). Patiesi, Tas Kungs Jēzus Kristus ir „ceļš, patiesība un dzīvība; neviens netiek pie Tēva, kā vien caur [Viņu]” (Jāņa 14:6; izcēlums pievienots).

Prezidents Rasels M. Nelsons ir paskaidrojis:

„Ieceres īstenošanai bija nepieciešama Radīšana, un tā savukārt prasīja Krišanu un Izpirkšanu. Šie ir trīs ieceres pamatelementi. Paradīzes stāvoklī esošo planētu radīja Dievs. Laicīgā dzīve un nāve ienāca pasaulē caur Ādama Krišanu [skat. 2. Nefija 2:25; Mozus 6:48]. Nemirstība un iespēja iemantot mūžīgo dzīvi tika nodrošināta caur Jēzus Kristus īstenoto Izpirkšanu [skat. 2. Nefija 2:21–28]. …

… Mēs nākam pasaulē uz neilgu laiku, izciešam savus pārbaudījumus un sagatavojamies doties tālāk un augstāk — uz godības pilno atgriešanos mājās [skat. Psalmu 116:15; Almas 42:8]. Mūsu domas un darbi [mirstīgajā dzīvē] noteikti būs daudz mērķtiecīgāki, ja mēs izpratīsim Dieva ieceri un būsim pateicīgi par Viņa baušļiem, un paklausīsim tiem” [skat. Mācības un Derību 59:20–21].”

Ieceres nosaukumi Mormona Grāmatā

Mēs apgūstam svarīgas patiesības, atklājot un studējot daudzos un dažādos Tēva ieceres nosaukumus Mormona Grāmatā: vēl vienā liecībā par Jēzu Kristu. Piemēram, aplūkosim šādu izvēlētu nosaukumu izlasi:

„Diženā Radītāja žēlsirdīgā iecere.” (2. Nefija 9:6)

„Mūsu Dieva iecere.” (2. Nefija 9:13)

„Glābšanas iecere.” (Jaroma 1:2; Almas 24:14)

„Pestīšanas iecere.” (Almas 12:25, 26, 30, 32, 33; 42:11, 13)

„Atjaunošanas iecere.” (Almas 41:2)

„Laimes iecere.” (Almas 42:16)

„Diženā žēlastības iecere.” (Almas 42:31)

Katrs no šiem nosaukumiem palīdz mums daudz skaidrāk izprast Tēva ieceres vērtīgos apsolījumus un paplašina mūsu skatījumu uz laicīgās dzīves mērķiem un nozīmi.

Zīmīgi, ka Mormona Grāmatā visbiežāk lietotais Dieva ieceres nosaukums ir saistīts ar pestīšanu, kas ir iespējama caur Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu.

Alma paziņoja: „Ja nebūtu pestīšanas ieceres, kas bija nolikta no pasaules radīšanas, nebūtu nekādas augšāmcelšanās no mirušajiem; bet pestīšanas iecere bija nolikta, kas īsteno augšāmcelšanos no mirušajiem.” (Almas 12:25)

Viņš arī brīdināja: „Sāciet ticēt Dieva Dēlam, ka Viņš nāks atpestīt Savus ļaudis un ka Viņš cietīs un mirs, lai izpirktu viņu grēkus; un ka Viņš uzcelsies no mirušajiem, kas īstenos augšāmcelšanos, lai visi cilvēki varētu stāties Viņa priekšā, lai tiktu tiesāti tai pēdējā un tiesas dienā atbilstoši saviem darbiem.” (Almas 33:22)

Ceļš ir sagatavots

Mūsu dvēselēm vajadzētu būt pateicības pilnām, kad mēs domājam par Dieva diženo glābšanas, pestīšanas, atjaunošanas, žēlastības un laimes ieceri. Zināšanas par Viņa ieceri sniedz vērtīgu skatījumu, vairo mūsu prieku un stiprina mūs, lai mēs pārvarētu savus izaicinājumus un likstas.

Debesu Tēvs ilgojas, lai mēs atgrieztos mājās pie Viņa. Viņš aicina un apsola svētības, taču Viņš mūs nekad nepakļaus, nepiespiedīs vai neierobežos to, kā mēs pielietojam tikumisko rīcības brīvību, ko Viņš mums ir devis. Mums ir jārīkojas un jāizvēlas atgriezties pie Viņa, sekojot Viņa mīļotā Dēla piemēram.

ilustrācija ar bērna roku, kas sniedzas pēc Jēzus Kristus rokas

„Ceļš ir sagatavots, un, ja mēs raudzīsimies, mēs varēsim dzīvot mūžīgi.” (Almas 37:46; izcēlums pievienots)

Es priekpilni liecinu, ka Debesu Tēvs ir dievišķās ieceres autors Saviem bērniem. Jēzus Kristus ir mūsu Glābējs un Pestītājs. Un kā viens no Tā Kunga pēdējo dienu apustuļiem es liecinu, ka Viņš patiesi ir „ceļš, patiesība un dzīvība” (Jāņa 14:6; izcēlums pievienots).