„Kur ir man apsolītās svētības par desmitās tiesas maksāšanu?”, Liahona, 2025. g. sept.
Kur ir man apsolītās svētības par desmitās tiesas maksāšanu?
Ja mēs maksājam desmito tiesu, Debesu Tēvs bieži vien dāvā „nozīmīgas, taču nemanāmas” svētības, nevis tūlītējus brīnumus.
Dilīnas Māršas ilustrācija
Maleahijs pravietoja — ja mēs maksājam Dievam desmito tiesu, tad Viņš atvērs debess logus un liks svētībai pa tiem „pārpilnībā nolīt pār [m]ums” (Maleahija 3:10).
Saistībā ar šo apsolījumu mēs bieži dzirdam stāstus par brīnumainām un tūlītējām svētībām, kuras saņēma tie, kuri godāja pavēli — maksāt desmito tiesu. Taču kas notiek, ja mēs nesaņemam šādas svētības izmisīgos brīžos, kad mums ir kādas laicīgas vajadzības? Tas, ka neredzam līdzīgas svētības savā dzīvē, var būt nomācoši. Mēs pat varētu vaicāt: „Vai es neesmu svētīts?”
Elders Nīls L. Andersens no Divpadsmit apustuļu kvoruma mums atgādina, ka „debesu logi atveras daudzos veidos. Daži no šiem veidiem ir laicīgi, taču daudzi ir garīgi. Daži ir liegi un grūti pamanāmi. Paļaujieties uz Tā Kunga nolikto laiku; svētības ir ceļā.”
Eldera Deivida A. Bednāra, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, mācības var arī palīdzēt mums saskatīt, ka svētības, ko saņemam, var nākt ļoti daudzos veidos, par kuriem mēs, iespējams, neaizdomājamies. Viņš teica: „Tomēr dažas no dažādajām svētībām, ko saņemam, paklausot šim bauslim [desmitās tiesas likumam], ir nozīmīgas, taču nemanāmas. Šādas svētības var saskatīt vienīgi tad, ja mēs esam gan garīgi modri, gan vērīgi (skat. 1. korintiešiem 2:14).”
Meklējot un atpazīstot nozīmīgās, taču nemanāmās svētības, ko sniedz pilnas desmitās tiesas maksāšana, mēs varam labāk saprast, ka Dievs mūs patiešām pazīst un patiešām mūs svētī.
Nozīmīgās, taču nemanāmās svētības
Dieva griba ne vienmēr sakrīt ar mūsu gribu (skat. Jesajas 55:8–9). Tādēļ mēs ne vienmēr saņemam Dieva svētības tā, kā mēs vēlamies vai sagaidām. Piemēram, elders Bednārs sniedza dažus piemērus negaidītām svētībām, kas var tikt dāvātas, pateicoties desmitās tiesas maksāšanai: „Dažreiz mēs lūdzam Dievam panākumus, un Viņš dod mums fizisku un mentālu izturību. Mēs lūdzamies pēc labklājības un saņemam plašāku skatījumu un lielāku pacietību, vai arī mēs lūdzam pēc izaugsmes un tiekam svētīti ar labvēlības dāvanu. Viņš var dāvāt mums stipru pārliecību un ticību, kad cenšamies sasniegt vērtīgus mērķus. Un, kad mēs lūdzamies pēc palīdzības fiziskās, mentālās un garīgās grūtībās, Viņš var vairot mūsu apņēmību un enerģiju.”
Elders Bednārs arī ierosināja, ka dažreiz „svētība, kas nāk pie mums caur debess logiem, varētu būt — lielākas spējas izmainīt savus apstākļus —, nevis cerība uz to, ka kāds cits vai kaut kas cits izmainīs mūsu apstākļus”. Izlasiet, piemēram, kā to savā dzīvē izjuta kāds vīrs un sieva no Argentīnas, viņu stāstā „Kāpēc jūs joprojām maksājat desmito tiesu?” (Liahona, 2013. g. marts, 37.lpp.).
Dieva noteiktais laiks
Mēs varam arī mācīties paļauties uz to, ka svētības nāk Dieva paša noteiktajā laikā un Viņa paša veidā.
Elders Maikls Džons U. Tehs no Septiņdesmitajiem teica: „Kad mēs paklausām desmitās tiesas likumam, mums … nevajadzētu dot Tam Kungam termiņu. Dažiem piemīt nosliece sagaidīt, ka materiālās svētības tiks dotas noteiktā laikā, ko viņi paši ir paredzējuši. Tā lielākā daļa cilvēku zaudē paļāvību uz Viņa solījumiem. Sākumā viņi ir uzticīgi, taču pēc kāda laika, kad viņu cerības nepiepildās, viņi pārstāj paklausīt. Mums ir jāatzīst, ka viss tiek darīts saskaņā ar Tā Kunga gribu un noteikto laiku, nevis mūsējo.”
Izpratne par to, ka Dieva noteiktais laiks atšķiras no mūsējā, var palīdzēt mums labāk saprast, ka tas, ka mēs neesam piedzīvojuši tūlītēju brīnumu, nenozīmē, ka mēs neesam svētīti.
Dieva gudrība
Prezidents Dalins H. Oukss, pirmais padomnieks Augstākajā prezidijā, mācīja: „Kāds ir teicis, ka dzīve ir tas, kas ar mums notiek, kamēr mēs kaļam citus plānus. Mēs nevaram ieplānot un īstenot visu, ko vēlamies savā dzīvē, jo mums nav kontroles pār to, ko mēs nevaram ietekmēt. Mūsu dzīvē notiks daudz kā svarīga, ko mēs neesam plānojuši, un ne viss no tā būs patīkams.”
Mūsu laicīgajā ceļojumā pat tie, kuri ir paklausīgi desmitās tiesas likumam, var pieredzēt finansiālas grūtības bezdarba dēļ, negaidītas ārkārtas situācijas, nepareizu finanšu pārvaldību vai nemainīgu atalgojumu. Apziņa, ka Dievs visu kontrolē, var mums palīdzēt pieaugt ticībā un pacietībā, tiecoties gan pēc nozīmīgām, gan nemanāmām desmitās tiesas svētībām. Iespējams, ka dažas no šīm grūtībām patiesībā ir svētības, kas palīdzēs mums augt pārbaudījuma laikā.
Elders Hjū B. Brauns no Divpadsmit apustuļu kvoruma (1883–1975) reiz dalījās šādā mācībā, ko viņš guva, apgriežot jāņogu krūmu kādā saimniecībā Kanādā.
Uzkopjot un labiekārtojot savu īpašumu, viņš nonāca pie jāņogu krūma, kas bija izaudzis vairāk nekā sešas pēdas augsts un nenesa ogas. Tāpēc viņš to zemu apgrieza, atstājot tikai nelielus, lāses formas stumbriņus. Skats radīja iespaidu, ka jāņogu krūms raud, un elderam Braunam šķita, ka viņš dzird krūmu sakām:
„Kā gan tu varēji man to nodarīt? Es tik brīnišķīgi augu. … Un tagad tu esi mani apgriezis. … Es domāju, ka tu šeit esi dārznieks.”
Elders Brauns atbildēja: „Redzi, mazo jāņogu krūm, es šeit esmu dārznieks, un es zinu, par ko es vēlos, lai tu kļūtu. Ja es tev ļautu iet to ceļu, pa kuru tu gribi doties, tu nekad neko nesasniegtu. Taču kādu dienu, kad būsi nolīcis zem ogu smaguma, tu atcerēsies un teiksi: „Paldies tev, Dārzniek, par to, ka mani apgriezi, par to, ka mani tik ļoti mīlēji, lai man nodarītu sāpes.””.
Kad mums ir finansiālas grūtības un mēs neredzam apsolītās svētības par desmitās tiesas maksāšanu, mēs varam ar asarām acīs līdzīgā veidā jautāt Dievam: „Kā gan Tu varēji man to nodarīt? Es daru visu, ko Tu esi lūdzis. Un tagad Tu esi mani apgriezis.”
Šādos brīžos mēs varam veltīt brīdi pārdomām par to, vai pārbaudījumi, kurus mēs piedzīvojam, patiesībā sniegs lielas svētības no laika gaitā gūtajām mācībām. Mēs varam mācīties pilnīgāk uzticēties Dārzniekam un svētībām, kuras Viņš mums ir sagatavojis, ja vien mēs paliekam Viņa tuvumā.
Turpināt cerēt un lūgt Dievu
Nelielās, taču nozīmīgās svētības, kuras Dievs mums dod, kad maksājam desmito tiesu, var mums palīdzēt pārvarēt daudzas pasaules grūtības. Mūsu mīlošais Debesu Tēvs lieliski pielāgos šīs svētības, lai palīdzētu mums augt un kļūt līdzīgākiem Viņam. Kad mēs izrādām ticību, atzīstot un pieņemot visas dāvātās svētības, mēs varam piedzīvot Maleahija apsolījuma piepildīšanos.
Kad finansiālo grūtību dēļ rodas šaubas un izmisums, ja mēs ar asarām acīs apšaubām, vai esam svētīti, nezaudēsim cerību! Tā vietā mēs varam lūgt Dievu, lai saskatītu tās nelielās un nozīmīgās svētības, kuras Tas Kungs mums ir dāvājis, un ticētu Debesu Tēva iecerei attiecībā uz mums.
Kā liecināja elders Andersens: „Es jums apsolu, ka, uzticoties Tam Kungam, debesu svētības būs jūsu.”