„Kādas mācības es guvu, aicinot Kristu būt par mana stāsta Autoru”, Liahona, 2025. g. sept.
Derības sievietes
Kādas mācības es guvu, aicinot Kristu būt par mana stāsta Autoru
Mums visiem ir atšķirīgas pieredzes, taču, ja mēs ļaujam Dievam savā dzīvē gūt virsroku, mēs piepildām savas radīšanas mērķi tā, kā to nekad nebūtu iedomājušies.
Fragments no Protector by Day and by Night [Sargātāja kā dienā, tā naktī], Keitlina Kanolija, pavairot aizliegts
2016. gadā — pēc gandrīz trīs gadu desmitiem laulībā, mūsu trīs dēlu laišanas pasaulē un viņu uzaudzināšanas, pilnas slodzes darba jurisprudencē, kalpošanas Baznīcas aicinājumos un rūpēšanās par mūsu radinieku vajadzībām — mēs ar vīru Dagu tikām aicināti trīs gadus kalpot par misijas vadītājiem Arekipā, Peru. Mēs aizbraucām uzreiz pēc mūsu pirmā mazdēla piedzimšanas.
2019. gadā mēs atgriezāmies mājās pie divām jaunām mazmeitām. Mūsu divi vecākie dēli jau bija precējušies, bet jaunākais bija iemīlējies un grasījās laulāties. Es atgriezos jurista praksē, un mans mīļākais aicinājums bija būt par mammu un vecmāmiņu.
Un tad es saņēmu aicinājumu kalpot par Sākumskolas vispārējo prezidenti. Ērtajā dzīvesstāstā, ko sev biju uzrakstījusi, es biju paredzējusi pavadīt laiku kopā ar ģimeni, vēl desmit gadus strādāt par juristi, veidojot finansiālo nodrošinājumu, un kalpot savā bīskapijā vai templī.
Kā būtu, ja es būtu pieturējusies pie šī ērtā stāsta?
Man būtu paticis pavadīt vairāk laika kopā ar mazbērniem, un es būtu finansiāli nodrošināta. Un es būtu palaidusi garām iespēju — izkāpt no savas komforta zonas —, lai garīgi augtu un stiprinātu ticību. Vai man nācās iet kalnup? Jā. Vai tas bija tā vērts? Noteikti!
Es liecinu: „Tādēļ, ka [Glābējs] lieliski zina mūsu potenciālu. Viņš mūs aizvedīs uz tādām vietām, par kurām mēs paši nebūtu iedomājušies.” Es esmu pārliecināta, ka Viņš jūs aizvedīs uz vietām, par kurām jūs pat nebijāt iedomājušies, un ka jūsu kalpošana paplašinās jūsu dvēseli. Ļaujiet Dievam jūs vadīt, lai jūs būtu līdzās kādam, kuram esat vajadzīgi.
Jums, iespējams, būs jāmāca pieaugušajiem lasīt. Vai varbūt jums būs jākalpo imigrantiem. Iespējams, jums būs jāvada kāda kopienas grupa, lai uzturētu un padarītu parkus drošus ģimenēm. Kad mēs ļaujam Dievam gūt virsroku, Viņš mūs aizved tur, kur mēs Viņam esam nepieciešami, un uz vietām, par kurām pat nevarējām iedomāties.
Prezidents Rasels M. Nelsons paziņoja, ka mēs „saņemam vairāk ticības, darot kaut ko, kas prasa vairāk ticības”.
Es zinu, ka tā ir patiesība. Jo, ļaujot Dievam gūt virsroku manā dzīvē, ļaujot Viņam būt mana stāsta Autoram, mana ticība Jēzum Kristum ir pieaugusi.
Kā jūs varat ļaut Viņam gūt virsroku?
Ko tas nozīmē jaunam cilvēkam, kurš cenšas iegūt izglītību, vēlas apprecēties un veidot ģimeni? Prezidents Dalins H. Oukss, pirmais padomnieks Augstākajā prezidijā, ir paskaidrojis, ka izvēle nav starp ģimeni, izglītību un karjeru. Viņš teica: „Mums ir jāizvēlas īstais laiks, un, to darot, mums ir jātiecas pēc Tā Kunga iedvesmas un Viņa kalpu mācībām.”
Aizskarot šo tēmu, es vēlos būt iejūtīga pret tiem, kuri nav precējušies un kuriem ir patiesa un nemainīga vēlme šajā dzīvē apprecēties un radīt bērnus. Es apzinos, ka daudzi audzina bērnus vieni nāves vai šķiršanās dēļ. Es pazīstu neskaitāmus pārus, kuri ir precējušies un vēlas bērnus, taču cieš no neauglības un spontānajiem abortiem. Es zinu, ka jūs ciešat. Jūs vēlaties, lai „īstais laiks” mainītos. Tas nav stāsts, ko jūs sev esat uzrakstījuši. Es jums jūtu līdzi.
Katra cilvēka stāsts ir atšķirīgs
Es ieguvu izglītību — gan bakalaura, gan maģistra grādu jurisprudencē. Es apprecējos, kad biju pusceļā līdz savas juridiskās izglītības pabeigšanai. Mans pirmais dēls piedzima gadu pēc tam, kad biju nokārtojusi eksāmenu, lai iegūtu licenci jurisprudencē. Man bija bērni, un mēs ar vīru viņus ļoti mīlējām un lolojām, kamēr abi strādājām. Mūsu dzīve bija aizņemta un dažkārt nemierīga; mūs pārņēma spriedze un nogurums. Es viņu atbalstīju, un viņš atbalstīja mani. Ģimene bija un joprojām ir mūsu galvenā prioritāte. Mēs ar vīru, pieņemot šos lēmumus, tiecāmies pēc iedvesmas attiecībā uz īsto laiku. Tas bija tas, ko mēs jutāmies iedvesmoti darīt. Mēs centāmies ļaut Dievam gūt virsroku.
No finansiālā un profesionālā viedokļa būtu bijis loģiski atlikt bērnu radīšanu līdz brīdim, kad es būtu ieguvusi stabilitāti savā karjerā. Taču, ļaujot Tam Kungam būt par mūsu stāsta Autoru, mēs dažkārt darām ko tādu, ko pasaule nespēj saprast. Es centos tikt galā ar grūtniecību, bērnu dzemdēšanu, audzināšanu, viņu izvadāšanas plānošanu, mazo beisbola līgu, Baznīcas pienākumiem, dzīvesbiedra atbalstīšanu un savu profesionālo karjeru. Tā bija priekpilna žonglēšana ar pienākumiem, un es to ne pret ko nemainītu. Mēs jutāmies pārliecināti par mūsu ceļu, jo ļāvām Dievam gūt virsroku.
Lūdzu, nepārprotiet! Es neiesaku pilnīgi visiem sekot manam piemēram. Mūsu stāsti nav vienādi. Es dalos savējā, jo tas ir stāsts, kuru esmu izdzīvojusi. Tomēr viena iezīme, kas mums ir kopīga, ir mūsu motivācija — ļaut Dievam gūt virsroku.
Būt par māti ir mana augstākā prioritāte. Tas ir mans lielākais prieks. Dievs svētīja mūsu pirmos vecākus un viņiem pavēlēja „augļoties un vairoties un piepildīt zemi” (skat. 1. Mozus 1:28). Pirmais bauslis, kas tika dots Ādamam un Ievai, „tika attiecināts uz viņu, vīra un sievas, iespēju kļūt par vecākiem”.
Visvairāk mani interesē mātes loma. Šī interese nav bijusi pretrunā ar maniem uzcītīgajiem centieniem iegūt izglītību. Mums ir pavēlēts meklēt zināšanas — dažas no tām mēs iegūstam, tiecoties pēc izglītības. Tās tiek gūtas, arī pildot vecāka lomu, kad mēs mācāmies kļūt līdzīgi Dievam, izkopjot mīlestību, līdzjūtību un pacietību.
Ja mēs ļaujam Dievam gūt virsroku, mēs aicinām Viņu iesaistīties mūsu izvēļu veikšanā.
Es mūžīgi būšu pateicīga par saņemto iedvesmu no Tā Kunga un praviešu norādījumiem, kas mums ar vīru palīdzēja pieņemt lēmumu — ieaicināt mūsu ģimenē bērnus tieši tad, kad mēs to izdarījām. Es esmu ļoti pateicīga, ka rīkojos saskaņā ar šiem pamudinājumiem un neļāvu pasaulīgajai ietekmei, ērtībām, godam vai naudai traucēt īstenot manu dievišķo potenciālu attiecībā uz bērnu radīšanu un audzināšanu.
Women with and without Children [Sievietes ar un bez bērniem], Keitlina Konolija, pavairot aizliegts
Mūsu radīšanas mērķis
Ja vīrieši un sievietes pārstāj radīt un audzināt bērnus, šai laicīgajai pieredzei pienāk gals. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi, lai mēs neatstātu novārtā un neatmestu svēto pienākumu — būt par vecākiem.
Sociālo zinātņu datu pārpilnība parāda izšķirošo, negatīvo ietekmi uz tautām un civilizācijām, kas pārstāj radīt bērnus. Daudzviet pasaulē vidējais dzimušo skaits uz vienu sievieti ir mazāks par diviem. Tas nozīmē, ka mēs sevi neaizstājam.
Kā Baznīcas vadītāji — mēs esam nobažījušies par pēdējā laika tendencēm attiecībā uz laulībām un bērnu laišanu pasaulē. Amerikas Savienotajās Valstīs pēdējo 30 gadu laikā to pilsoņu skaits, kuri jebkad ir bijuši precējušies, ir samazinājies par astoņiem līdz deviņiem procentiem. Šie skaitļi „atspoguļo pasaules mēroga problēmu”. Ja cilvēki neprecas, dzimst mazāk bērnu.
Amerikas Savienotās Valstis nesen pārkāpa „slieksni, kur pieaugušo vidū vecumā no 18 līdz 55 gadiem šobrīd ir lielāks īpatsvars ar neprecētiem pieaugušajiem bez bērniem, nekā precētiem pieaugušajiem ar bērniem”.
Bērniem ir izšķiroša nozīme civilizācijas saglabāšanā. Viņiem ir izšķiroša loma brīnišķīgajā laimes iecerē. Bauslis — vairoties un piepildīt Zemi — „vēl arvien ir spēkā”.
Fragments no Us with Them and Them with Us [Mēs ar viņiem, un viņi ar mums], Keitlina Konolija, pavairot aizliegts
Ļaujiet Tam Kungam rakstīt jūsu stāstu
Es zinu, ka daudzu sirdīs mīt patiesa vēlme apprecēties un audzināt bērnus. Tomēr daudzi paliek vientuļi vai cieš no neauglības. Mana vismīļākā draudzene, kura nekad nav bijusi precējusies un kurai nav savu bērnu, ir mīlējusi un rūpējusies par maniem bērniem. Viņi, protams, neaizstāj bērnus, kas varēja būt viņai pašai. Tomēr tas pierāda, ka mātes loma viņai ir svarīga.
Mans dēls un vedekla ir piedzīvojuši atkārtotus spontānos abortus. Viņu vēlme ir taisnīga. Viņi cenšas ļaut Dievam viņu dzīvē gūt virsroku. Atcerieties, ka tad, kad mēs ticībā lūdzam Jēzum Kristum būt par mūsu stāsta Autoru un Piepildītāju, mums ir jābūt gataviem izspēlēt neērtu stāstu, cerot, ka tas, lai arī sāpinošs, galu galā būs grandiozāks un celestiālāks, nekā mēs spējām iedomāties.
Manu dārgo draugu lokā ir kāds pāris bez bērniem, kas apprecējās vēlāk un pieredzēja neauglību. Viņi ticībā vaicāja, vai viņiem vajadzētu adoptēt bērnus. Tā vietā, lai viņi adoptētu zīdaini, viņi sajuta iedvesmu adoptēt četras māsas vecumā no 5 līdz 17 gadiem. Tas pilnīgi noteikti nebija tas stāsts, ko viņi sev bija iecerējuši. Bet, ak, cik brīnišķīgu stāstu Viņš ir uzrakstījis kopā ar viņiem.
Lai arī kādi būtu mūsu personīgie apstākļi, mēs visi esam daļa no Dieva ģimenes, Zemes ģimenes locekļi un gatavojamies kļūt par mūžīgiem vecākiem. Paaugstināšanas svētības, kas mums ir pieejamas caur Glābēju Jēzu Kristu, sevī ietver pēcnācējus. Un tādēļ, neatkarīgi no tā, vai mēs esam saistīti templī un laižam pasaulē bērnus šajā vai nākamajā dzīvē, mūsu mērķis ir paaugstināšana, ko mēs varam iemantot, ja noslēdzam un ievērojam derības. Uzsākot derībās balstītas attiecības ar Dievu, mēs ar Viņu tiekam saistīti un nekad neesam vieni. Mēs tiekam svētīti „ar papildu mīlestības un žēlastības mēru”.
Būdami derības ļaudis, mēs plānojam un gatavojamies laulībām, kā arī bērnu radīšanai un audzināšanai. Cik gan tas ir svēts aicinājums! Mēs mīlam, vadām, kalpojam un esam vecāki, lai izrādītu savu mīlestību Dievam un Viņa bērniem, jo mēs vēlamies, lai Viņš gūst virsroku mūsu dzīvē.
Šis ir brīnišķīgs laiks, lai dzīvotu un noslēgtu derības Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcā. Zināšanas par mūsu lomu, mērķi un atbildību laimes iecerē ir cildinošas, uzmundrinošas un priekpilnas. Apziņa, ka mums mūsdienās ir pravietis, kas mūs sagatavo tam, kas mūs sagaida nākotnē, man sniedz mieru un pat optimismu šajos nenoteiktības pilnajos laikos. Manas derībās balstītās attiecības ar Dievu man sniedz pārliecību. Mana derībās balstītā pārliecība ir Jēzū Kristū.
Es liecinu, ka Viņš ir dzīvs, ka Viņa mīlestība pret mums izpaužas Viņa gatavībā upurēt Savu dzīvību un veikt Izpirkšanu par katru no mums.