Svētīti ar priesterības pilnvarām un spēku

Jēzus Kristus vada Baznīcu. Viņš ir radījis Baznīcu, lai paveiktu būtisko cilvēces pestīšanas darbu šajā pēdējā evaņģēlija atklāšanas laikmetā, tāpat kā tajā evaņģēlija atklāšanas laikmetā, kad Viņš dzīvoja uz Zemes. Ar Baznīcas palīdzību:

• Viņš var pasludināt Savu evaņģēliju visā pasaulē.

• Viņš var piedāvāt kristīšanos un visas pārējās derības — tostarp derību ceļu, kas ved uz Viņa celestiālo valstību.

• Viņš var apvienot ģimenes uz mūžību.

• Viņš var piedāvāt glābšanas dāvanu pat tiem, kuri nomira, to nesaņēmuši.

• Viņš var kalpot, nodrošinot Dieva bērnu fiziskās vajadzības šajā brīdī.

Lai īstenotu šos diženos mērķus un sagatavotos Glābēja atgriešanās brīdim, Baznīcai ir nepieciešami nepārtraukti norādījumi, pilnvaras un spēks no Dieva. Baznīca ir „paties[ā] un dzīv[ā] Baznīc[a]” (Mācības un Derību 1:30), jo Kristus tai sniedz Savu vadību un spēku caur Savu priesterību, kas ir „Svētā priesterība pēc Dieva Dēla kārtas” (Mācības un Derību 107:3).

Ja nebūtu šīs svētās priesterības, Baznīca būtu tikai laicīga organizācija, kas pasaulē dara labu, bet nespēj sasniegt galveno mērķi — sagatavot Dieva dēlus un meitas mūžīgās dzīves priekam Viņa klātbūtnē. Pateicoties šai priesterībai un tās atslēgām, ar ko tiek vadīts šis priesterības darbs, Baznīcā ir gan pilnvaras, gan kārtība.

„Baznīcā priesterības pilnvaras tiek pielietotas to cilvēku vadībā, kuriem ir priesterības atslēgas.

Cienīgi vīrieši, kuri ir Baznīcas locekļi, saņem priesterības pilnvaras, kad viņiem tiek piešķirta priesterība un viņi tiek ordinēti kādā no priesterības amatiem. Visi Baznīcas locekļi var kalpot, pielietojot deleģētas pilnvaras, kad viņi tiek iesvētīti vai norīkoti palīdzēt veikt Dieva darbu.”

Ar priesterības atslēgām Tā Kunga prioritātes vienmēr gūs virsroku. Neviens nevar atbalstīt kādu personīgu mērķi, kas nav saskaņā ar Viņa norādījumiem. Neviens cilvēks nevar gūt panākumus ar viltus priesterību, tiecoties pēc personīgā labuma vai sekotājiem.

Priesterībai ir izšķiroša loma arī Baznīcas locekļu mājās. Prezidents Dalins H. Oukss, pirmais padomnieks Augstākajā prezidijā, mācīja: „Kaut arī principam, ka priesterības pilnvaras var tikt izmantotas tikai tāda cilvēka vadībā, kam ir attiecīgās priesterības atslēgas, ir būtiska loma Baznīcā, tomēr tas neattiecas uz ģimeni.” Tēvi prezidē un pielieto priesterību savā ģimenē — apspriežoties, noturot ģimenes sanāksmes, dodot priesterības vai dziedināšanas svētības ģimenes locekļiem vai citiem cilvēkiem un tā tālāk — bez vadītāja norādēm vai pilnvarām no kāda, kuram ir priesterības atslēgas.

„Tas pats princips tiek piemērots arī tēva prombūtnes gadījumos, kad ģimeni vada māte. Prezidējot savās mājās, viņai ir būtiska loma tajā, lai caur savu tempļa endaumentu un saistīšanu savā ģimenē ienestu priesterības spēku un svētības.”

Priesterība — spēks svētīt

Īsāk sakot, Jēzus Kristus atjaunoto priesterības pilnvaru un spēka mērķis ir svētīt. Tas sniedz iespēju Baznīcas locekļiem izmantot Dieva spēku, kalpojot un svētot citus Baznīcā, mājās un visā pasaulē. Baznīcas locekļi pievienojas Glābējam, īstenojot Viņa glābšanas un paaugstināšanas darbu, izmantojot dievišķās dāvanas un spēku, kas ir lielāks par viņu pašu spēku, lai palīdzētu Dieva valstībai augt un piepildīt Zemi (skat. Mācības un Derību 65:2, 5–6).

Tas Kungs ir paskaidrojis, ka „šī lielākā [Melhisedeka] priesterība vada evaņģēliju un tur valstības noslēpumu atslēgu, patiesi Dieva atziņas atslēgu.

Tādēļ tās priekšrakstos tiek pasludināts dievišķības spēks.

Un bez tās priekšrakstiem un priesterības pilnvarām dievišķības spēks netiek pasludināts cilvēkiem miesā” (Mācības un Derību 84:19–21).

Priekšraksti, protams, ir ar priesterību vadītas ceremonijas jeb sakramenti, kuru laikā mēs noslēdzam derības ar Dievu, sākot ar kristībām un turpinot ar derībām, ko slēdzam Tā Kunga namā. Ievērojot šīs derības, mēs no „miesīgiem” vīriešiem un sievietēm ar Kristus izpirkšanas labvēlību pārtopam par svētajiem (skat. Mosijas 3:19) un tiekam gan attaisnoti, gan svētīti — nevainīgi un neaptraipīti — Dieva priekšā (skat. Mācības un Derību 20:29–31; 3. Nefija 27:16–20).

Šis citāts no vēstījuma „Jēzus Kristus evaņģēlija pilnības atjaunošana: Divsimtgades vēstījums pasaulei”, ko izdevis Augstākais prezidijs un Divpadsmit apustuļu padome, sniedz atbilstošu kopsavilkumu:

„Mēs paziņojam, ka Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīca, kas tika organizēta 1830. gada 6. aprīlī, ir Kristus atjaunotā Jaunās Derības Baznīca. Šī Baznīca stingri balstās uz tās galvenā stūrakmens, Jēzus Kristus, nevainojamās dzīves, Viņa bezgalīgās Grēku izpirkšanas un Viņa burtiskās Augšāmcelšanās pamata. Jēzus Kristus ir no jauna aicinājis apustuļus un piešķīris tiem priesterības pilnvaras. Viņš aicina mūs visus — nākt pie Viņa un pievienoties Viņa Baznīcai, lai saņemtu Svēto Garu, glābšanas priekšrakstus un iegūtu nezūdošu prieku.”