Jautājumi un atbildes par garīgo veselību

J.: Vai manas garīgās veselības problēmas ir grēka sekas?

A.: „Mums būtu svarīgi saprast, ka depresija nav vājuma pazīme un parasti tā nav arī grēka sekas. … Kopā mēs varam izlauzties cauri izolācijas un stigmu mākoņiem, lai kauna slogs tiktu noņemts un brīnumainā dziedināšana varētu īstenoties.”

J.: Kāpēc man nekļūst labāk, kad es daru to, kas ir pareizi?

A.: „Nedomājiet, ka varat vērst par labu pilnīgi visu, taču centieties vērst par labu visu, ko varat. Pat, ja tās ir tikai pavisam nelielas uzvaras, esiet pateicīgi par tām un esiet pacietīgi. Desmitiem reižu Svētajos Rakstos Tas Kungs kādam pavēl „stāvēt klusu” vai „būt rāmam” un gaidīt. Pacietīga pastāvēšana grūtos brīžos ir daļa no mūsu laicīgās izglītošanās.”

J.: Kā es varu zināt, ka saņemu atbildes uz lūgšanām, ja man tās ir grūti atpazīt manas garīgās veselības dēļ?

A.: „Daudzās neskaidrībās un izaicinājumos, ar ko mēs saskaramies savā dzīvē, Dievs prasa, lai mēs darītu visu iespējamo un būtu tie, kuri rīkojas paši, nevis tie, ar kuriem rīkojas (skat. 2. Nefija 2:26), kā arī uzticētos Viņam. … Bieži vien mēs virzīsimies uz priekšu, cerot un lūdzot, kaut mums trūks pilnīgas pārliecības, ka rīkojamies saskaņā ar Dieva gribu. Bet, ja mēs godāsim savas derības un ievērosim baušļus, ja mēs neatlaidīgi centīsimies darīt labu un kļūt labāki, mēs varēsim būt pārliecināti, ka Dievs mūs vadīs mūsu ceļā.”

J.: Kā lai es izjūtu prieku evaņģēlijā, ja man ir tik grūti izjust prieku depresijas dēļ?

A.: „Pētot Dieva vārdus, lai gūtu dziļāku izpratni par Dieva mūžīgo ieceri, … un cenšoties iet Viņa ceļu, jūs pieredzēsiet „Dieva mier[u], kas ir augstāks par visu saprašanu” [Filipiešiem 4:7], — pat bēdu brīžos. Jūs sajutīsiet, kā jūsu sirds arvien lielākā mērā piepildās ar Dieva nepārspējamo mīlestību. Celestiālās gaismas rītausma caurstrāvos jūsu pārbaudījumu mestās ēnas, un jūs sāksiet baudīt neredzamās, pilnīgās debesu sfēras neizsakāmo godību un brīnumus. Jūs sajutīsiet, kā jūsu gars paceļas no šīs pasaules smaguma.”

J.: Kā es varu iemācīties uzticēties un paļauties uz Kristu, ja man šķiet, ka es nevaru uzticēties sev garīgās veselības problēmu dēļ?

A.: „Jo vairāk jūs mācīsieties par Glābēju, jo vieglāk jums būs paļauties uz Viņa žēlastību, Viņa nebeidzamo mīlestību un Viņa spēcinošo, dziedinošo un glābjošo spēku. …

Lūdzu, paturiet prātā: ja šajā pasaulē visi apstākļi un visi cilvēki, kam jūs uzticaties, pievils, Jēzus Kristus un Viņa Baznīca nekad jūs nepievils.”

J.: Vai Kristus patiešām zina, kā es jūtos?

A.: „Iespējams, nav neviena ģimenes locekļa, drauga vai priesterības vadītāja — lai cik iejūtīgs un labu vēlošs katrs no viņiem būtu —, kurš skaidri zinātu, ko jūs jūtat, vai kuram būtu precīzi vārdi, lai palīdzētu jūs dziedināt. Taču ziniet: ir Kāds, kurš lieliski saprot to, ko jūs pieredzat, kurš ir „spēcīgāks par visu zemi” [1. Nefija 4:1] un kurš „spēj darīt daudz vairāk par visu, ko lūdzam vai saprotam” [Efeziešiem 3:20].”

J.: Vai Dievs joprojām mani mīl, lai gan man ir garīgās veselības problēmas?

A.: „Varbūt jūsu prātu nomāc mazdūšības un tumsības balsis, kas jums saka, ka esat pārāk ievainots un apmulsis, pārāk vājš un neievērots, pārāk atšķirīgs vai dezorientēts, lai jebkādā reālā veidā varētu sajust debesu mīlestību. Ja jūs dzirdat šīs domas, tad, lūdzu, sadzirdiet šo: šīm balsīm nav taisnība. Mēs ar pārliecību varam neņemt vērā to, ka salauztība mūs jebkādā veidā diskvalificē no debesu mīlestības.”

J.: Kāpēc Dievs nepaņem prom šo izaicinājumu?

A.: „Tiecoties pēc zināma miera un izpratnes šo sarežģīto jautājumu sakarā, svarīgi paturēt prātā, ka mēs šobrīd dzīvojam un paši izvēlējāmies dzīvot kritušā pasaulē, kur dievišķā nolūkā atkal un atkal tiek pārbaudīts, cik dievbijīgi cenšamies būt. Runājot par Dieva ieceri, vislielāko mierinājumu sniedz tas, ka mums tika apsolīts Glābējs — Pestītājs, kurš, pateicoties mūsu Viņam izrādītajai ticībai, palīdzēs mums triumfēt pār visiem dzīves izaicinājumiem un pārbaudījumiem, kaut arī Tēvam, kurš sūtīja Savu Dēlu, un Dēlam, kurš nāca šajā pasaulē, par to nāktos maksāt neizmērojamu cenu. Vienīgi tad, ja mēs pienācīgi novērtēsim šo dievišķo mīlestību, mūsu ciešanas sāks šķist panesamas, pēc tam — saprotamas un, visbeidzot, — pestījošas.”

J.: Kāpēc man būtu jāturpina dzīvot šajā dzīvē, ja es zinu, ka nākamā būs labāka?

A. „Lai kādas arī būtu jūsu bažas vai grūtības, pašnāvība noteikti nav risinājums. Tā neremdinās jūsu sāpes vai, jūsuprāt, jūsu pašu radītās sāpes. Dzīvojot pasaulē, kurai tik izmisīgi nepieciešama visa iespējamā gaisma, ko tā var gūt, lūdzu, nemaziniet to mūžīgo gaismu, ko Dievs ir ielicis jūsu dvēselē pirms pasaules pirmsākumiem! Aprunājieties ar kādu. Lūdziet palīdzību. Neiznīciniet dzīvību, kuras saglabāšanai Kristus ir atdevis Savu dzīvību. Jūs varat panest šīs mirstīgās dzīves grūtības, jo mēs jums palīdzēsim tās panest.”

„Mani brāļi un māsas, lai vai kādas būtu jūsu grūtības — garīgas, emocionālas, fiziskas vai cita rakstura —, neatsakieties no šīs vērtīgās dzīves, cenšoties to izbeigt! Paļaujieties uz Dievu. Tverieties pie Viņa mīlestības. Atcerieties, ka kādudien jūs gaida spoža rītausma, kas kliedēs visas laicīgās dzīves ēnas.”

J.: Kā es varu atbalstīt savu tuvinieku, kurš saskaras ar garīgās veselības problēmām?

A.: „Izglītojot sevi par garīgajām slimībām, mēs sagatavojamies palīdzēt sev un tiem, kam varētu būt problēmas. Atklāta un godīga saruna vienam ar otru palīdzēs veltīt nepieciešamo uzmanību šai svarīgajai tēmai. Galu galā mums jāiegūst zināšanas par konkrēto tēmu, pirms saņemam iedvesmu un atklāsmi. Ikviens var piedzīvot šos pārāk bieži neredzamos izaicinājumus, un, ar tiem saskaroties, tie var šķist nepārvarami.

Pirmkārt, mums ir jāsaprot, ka mēs noteikti neesam vieni. Es aicinu jūs studēt tēmu par garīgo veselību sadaļā Life Help (Palīdzība dzīvei) Evaņģēlija bibliotēkas lietotnē (angļu valodā). Mācīšanās vairos izpratni un pieņemšanu un sniegs lielāku līdzjūtību un mīlestību. Tā var mazināt traģēdijas risku, vienlaikus palīdzot mums attīstīt un veidot veselīgākas gaidas un savstarpējās attiecības.”

J.: Viens no maniem tuviniekiem nomira, izdarot pašnāvību garīgās veselības problēmu dēļ. Kas ar viņu notiks?

A.: „Pastāv vecs sektantisks uzskats, ka pašnāvība ir grēks un ka cilvēks, kurš [mirst], izdarot pašnāvību, tiek padzīts uz elli uz visiem laikiem. Tas ir pilnīgi aplams uzskats. Es ticu, ka vairumā gadījumu izrādīsies, ka šie cilvēki ir nodzīvojuši varonīgu dzīvi un ka pašnāvība vien nenoteiks viņu likteni mūžībā.”

Virzīšanās uz priekšu un raudzīšanās augšup

Dažas atbildes, ko Dievs mums dod, atšķiras no tām, uz kurām mēs cerējām, un dažas atbildes mēs nesaņemsim šajā dzīvē. Lai gan šobrīd mēs nezinām pilnīgi visu par to, kādēļ daudzi no mums cīnās ar garīgās veselības problēmām, mēs varam no sirds pieķerties apsolījumam, ka pienāks diena, kad mēs iegūsim pilnīgu izpratni par visu. Visi mūsu pūliņi — lai cik neauglīgi tie reizēm šķistu — būs to vērti (skat. Galatiešiem 6:9; Mācības un Derību 58:3).

Elders Dīters F. Uhtdorfs no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācīja: „Ticība ir skaista, jo tā ir neatlaidīga pat tad, kad negūstam cerētās svētības. Mēs nevaram redzēt nākotni, mēs nezinām visas atbildes, bet mēs varam uzticēties Jēzum Kristum, turpinot virzīties uz priekšu un uz augšu, jo Viņš ir mūsu Glābējs un Pestītājs.”

Kamēr jūs un jūsu mīļie cenšas pārvarēt garīgās veselības sarežģījumus, atceries, ka, pateicoties Jēzum Kristum, visas dzīves netaisnības tiks izlabotas. Turpiniet virzīties uz priekšu un uz augšu — ja Viņš ir jūsu pusē, jūs vienmēr varat saglabāt cerību.