„Tas Kungs mani aizveda mājās”, Liahona, 2025. g. sept.
Pēdējo dienu svēto balsis
Tas Kungs mani aizveda mājās
Sekojot garīgajam pamudinājumam — atgriezties Bolīvijā —, Tas Kungs mani aizveda pie mūžīgās ģimenes svētībām.
Deivida Meilana ilustrācija
Strādājot pie doktora grāda iegūšanas un mācot mūziku Amerikas Savienotajās Valstīs, es centos dzīvot saskaņā ar evaņģēliju un sajust Dieva ietekmi savā dzīvē. Es biju tālu no mājām un brīžiem jutos vientuļš, taču es jutu Viņa mīlestību un balsi, kas vadīja manus lēmumus.
Kādu dienu man radās sajūta, ka man ir jāatgriežas savā dzimtajā valstī Bolīvijā. Tas nebija viegls lēmums. Man ļoti labi veicās. Taču pēc lūgšanas es spēcīgi sajutu, ka man ir jāatgriežas, jo mani gaidīja kaut kas svarīgs.
Kad es atgriezos, vienā no Bolīvijas labākajām universitātēm tika atvērta bakalaura programma mūzikā, un es tajā kļuvu par profesoru.
Drīz vien es savā bīskapijā satiku kādu jaunu sievieti, kuru es nekad iepriekš nebiju redzējis. Viņas vecāki bija pievērsušies Baznīcai tad, kad es pirms vairākiem gadiem gatavojos aizbraukt uz ASV. Mēs sākām satikties un apprecējāmies, un tā manā dzīvē ir bijusi liela svētība.
Pirms diviem gadiem manai vecmāmiņai tika atklāts vēzis. Mums bija ļoti tuvas attiecības. Kad es biju mazs, viņa man mēdza teikt: „Tu vienmēr būsi ar mani, un es zinu, ka tu par mani parūpēsies.”
Tā kā es biju atgriezies mājās, es biju klāt, kad viņai mani vajadzēja, un viņas pēdējos dzīves mēnešos es katru dienu ar viņu pavadīju laiku. Viņa nepievienojās Baznīcai, taču viņai ļoti patika žurnāls Liahona, Mormona Grāmata un vispārējā konference. „Es tam visam ticu,” viņa teica.
Vēlāk es tiku svētīts ar iespēju būt Kočabambas Bolīvijas templī kopā ar saviem vecākiem, kad mana vecmāmiņa tika saistīta ar savu vīru, kurš bija nomiris jaunības gados. Viņa tā arī otrreiz neapprecējās. Es jutu, ka viņi bija templī kopā ar mums — laimīgi un atkal kopā. Tas bija skaisti — redzēt, kā mani vecāki viņus pārstāv saistīšanas telpā.
Mēs nezinām, kāda var izvērsties mūsu dzīve, bet Tas Kungs zina, kur mums vajag atrasties. Viņš arī zina, kā mūs svētīt, un vedina mūs rīkoties Viņa vietā, lai svētītu citus. Ja mēs uzticamies Viņa gudrībai un vadībai, es zinu, ka Viņš var padarīt mūsu dzīvi labāku nekā mēs paši.