2010–2019
Ntsia Ntsoov Yexus Khetos
Plaub Hlis Ntuj xyoo 2019 lub Tuam Rooj Sab Laj


10:55

Ntsia Ntsoov Yexus Khetos

Yog peb ntsia ntsoov Yexus Khetos, Nws yuav pab peb ua raws li peb tej kev khi lus thiab ua raws li qhov uas Vajtswv hu peb kom ua cov txwj laug hauv Ixayees.

Thaum Yexus taug kev hauv Kapena-us nrog ib pawg neeg coob ib puag ncig, ib tug poj niam uas raug mob heev ntev li 12 xyoos cev tes thiab kov Yexus lub tw tsho. Nws tus mob twb zoo lawm tam sim ntawd.

Cov vaj lug kub qhia tias Yexus paub “hais tias hwj chim tawm ntawm [Nws] mus lawm,” es “Yexus txawm tig hlo los nug cov neeg uas raws nws qab” thiab “ntsia tej neeg uas sawv ib ncig saib yog leej twg kov [Nws].” “Tus poj niam ntawd paub hais tias Yexus paub lawm,” nws “txawm los txhos caug ntua ntawm Yexus ko taw thiab qhia txhua yam rau Yexus.”

Yexus hais rau nws hais tias, “Me ntxhais, koj tus mob zoo lawm, twb yog vim koj ntseeg. Koj cia li mus kaj siab lug.”

Yexus Khetos tau cawm tus poj niam no. Nws tus mob ntawm sab cev nqaij daim tawv lawm, tiam sis thaum Yexus tig los ntsia nws, tus poj niam hais tias nws ntseeg Yexus thiab Yexus tau kho nws lub siab kom zoo. Yexus muaj kev hlub hais lus rau nws, qhia nws tias Yexus pom zoo, thiab foom koob hmoov rau nws kom muaj kev kaj siab lug.

Cov kwv tij, vim peb tuav lub pov thawj hwj dawb huv, peb ua txoj hauj lwm cawm neeg txoj sia. Xyoo tas los, tus Tswv tau tso txoj kev coj txoj hauj lwm no rau Ixayees cov txwj laug ris. Tus Tswv txoj kev txib peb yeej tshoov peb lub siab—nrog peb cov muam ua ke, peb yuav tsum txhawb pab lwm tus, xwv kom muab Ixayees sib sau ua ke nyob ob sab ntawm daim ntaub thaiv, ua kom peb tsev ua ib qhov chaw dawb huv rau kev ntseeg thiab kev kawm txog txoj moo zoo, thiab npaj neeg ntiaj teb rau Yexus Khetos txoj Kev Los Zaum Ob.

Zoo li txhua yam, tus Cawm Seej tau qhia kev rau peb lawm: peb yuav tsum ntsia ntsoov thiab ua hauj lwm rau Yexus Khetos ib yam li Nws tau ntsia ntsoov thiab ua hauj lwm rau Nws Leej Txiv. Tus Cawm Seej hais li no rau tus Yaj Saub Yauxej Xamiv:

“Ntsia ntsoov kuv nrog txhua txoj kev xav; tsis txhob xyem xyav, tsis txhob ntshai.

“Saib tej qhov txhab uas raug nkaug to ntawm kuv sab tav, thiab tej caws pliav los ntawm ntsia hlau uas nyob ntawm kuv ob txhais tes thiab ob txhais ko taw; cia li rau siab ntseeg, ua raws li kuv tej lus txib, thiab neb yuav tau txais lub nceeg vaj ceeb tsheej ua neb tug.”

Nyob hauv lub ntuj ua ntej yug los Yexus cog lus rau Nws Leej Txiv tias Nws yuav ua raws li Leej Txiv lub siab nyiam thiab ua peb tus Cawm Seej thiab tus Txhiv Dim. Thaum Nws Leej Txiv nug hais tias, “Kuv yuav xa leej twg mus?” Yexus teb hais tias:

“Kuv nyob no, xa kuv mus.”

“Leej Txiv, cia muaj raws li koj siab nyiam, thiab lub yeeb koob yog koj li mus ib txhis.”

Tas Nws lub neej, Yexus tau ua raws li txoj kev cog lus ntawd. Nws tau txo hwj chim, muaj siab mos siab muag thiab hlub lwm tus thaum Nws qhia txog Nws Leej Txiv cov lub qhuab qhia thiab ua Nws Leej Txiv txoj hauj lwm nrog lub hwj chim thiab txoj cai uas Nws Leej Txiv tau muab rau Nws.

Yexus twb tso siab rau Nws Leej Txiv. Nws tias:

“Kuv hlub Leej Txiv.”

“Kuv ua txhua yam raws li nws lub siab nyiam xwb.”

“Kuv los … tsis yog los ua raws li kuv lub siab, tiam sis kuv los ua raws li [Leej Txiv] uas txib kuv los lub siab nyiam.”

Thaum Nws nyob hauv Khexemanes Nws thov Vajtswv, “Txawm yog li cas los koj tsis txhob ua raws li kuv lub siab nyiam, tiam sis ua raws li koj lub siab nyiam xwb.”

Thaum tus Tswv hais kom Ixayees cov txwj laug “ntsia ntsoov kuv nrog txhua txoj kev xav” thiab “saib qhov txhab” rau ntawm Nws lub cev uas tau sawv rov los, Nws hais kom peb tsis txhob ua txhaum ntxiv thiab tsis ua raws li neeg ntiaj teb ua thiab hais kom peb tig mus rau Nws thiab hlub thiab mloog Nws lus. Nws hais kom peb qhia Nws cov lus qhuab qhia thiab ua Nws txoj hauj lwm raws li Nws txoj kev. Yog li ntawd, Nws hais kom peb tso siab plhuav rau Nws, ywj peb lub siab nyiam rau Nws, thiab los ntawm Nws lub hwj chim txhiv dim hloov los ua neeg zoo li Nws.

Cov kwv tij, yog peb ntsia ntsoov Yexus Khetos Nws yuav foom koob hmoov rau peb kom peb ua Nws cov txwj laug hauv Ixayees—uas txo hwj chim, muaj siab mos siab muag, thiab muaj Nws txoj kev hlub puv npo. Thiab peb yuav ua rau peb tsev neeg thiab peb cov kwv tij thiab cov muam nyob ob sab ntawm daim ntaub thaiv txais kev xyiv fab thiab cov koob hmoov los ntawm Nws txoj moo zoo thiab Nws lub Koom Txoos.

Thawj Tswj Hwm Russell M. Nelson tau hais kom peb ntsia ntsoov Yexus Khetos zoo ib yam li no hais tias: “Kev ua ib tug thwj tim uas muaj hwj chim zoo li lawv los tsis yog ib qho yooj yim los sis tsis yog ib qho yus lam ua xwb. Peb yuav tsum tsom ntsoov rau tus Cawm Seej thiab Nws txoj moo zoo. Yog ib qho nyuaj kom ntsia ntsoov Nws nrog txhua txoj kev xav. Tiam sis thaum peb ua li ntawd, peb tej kev ua xyem xyav thiab kev ntshai yuav ploj mus.”

Ntsia yog ib lo lus zoo heev. Ib tug ntsia ua rau tej yam nyob ruaj khov, thiab tsis txav hlo li. Thiab peb ntsia ntsoov Yexus Khetos thiab Nws txoj moo zoo thaum peb ua raws li peb tej kev khi lus.

Thaum peb ua raws li peb tej kev khi lus, ces tej ntawd hloov txhua yam peb ua thiab hais. Peb ua neej raws li kev khi lus thaum ua tej yam yooj yim txhua hnub nrog kev ntseeg uas ntsia ntsoov Yexus Khetos: kev thov Vajtswv kawg siab los ntawm Nws lub npe, kev nco ntsoov Nws tej lu, kev tig mus rau Nws kom hloov siab lees txim, ua raws li Nws cov lus txib, txais lub cim nco txog thiab hwm Nws Hnub Caiv kom dawb huv, teev tiam nyob hauv Nws lub tuam tsev dawb huv ntau npaum li ua tau, thiab siv Nws lub pov thawj hwj dawb huv kom pab Vajtswv cov me nyuam.

Qhov uas peb ua raws li peb tej kev khi lus ua rau peb qhib siab rau tus Cawm Seej lub hwj chim txhiv dim thiab tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv txoj kev tshoov siab kom peb dawb huv. Ib nqe lus ntxiv rau ib nqe lus, tus Cawm Seej hloov peb tus cwj pwm, ua rau peb hloov siab los ntseeg Nws ntxiv thiab peb muaj siab xav ua raws li peb tej kev khi lus.

Peb xav xav ua raws nraim li tej yam uas peb tau cog lus rau peb Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej peb yuav ua. Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej tej lus cog tseg ua rau peb muaj kev ris txiaj thiab kev xyiv fab. Peb tej kev khi lus tsis yog tej kev cai uas peb yuav tsum ua xwb, peb saib tej ntawd yog tej ntsiab cai zoo uas tshoov peb lub siab thiab coj peb thiab ua rau peb ntsia ntsoov Yexus Khetos.

Tej kev teev tiam no los txhua tus ua tau, tsis hais cov hluas cov laus los yog. Nej cov tub hluas uas tuav lub Pov Thawj Hwj Aloos, txhua yam kuv tau hais hmo no los hais rau nej thiab. Kuv ua Vajtswv tsaug rau nej. Nej pab Tsoom Haiv Neeg Ntseeg hauv Hnub Nyoog Kawg txais tau cov kab ke thiab kev khi lus uas dawb huv txhua lub lim tiam. Thaum nej npaj, foom koob hmoov, los yog muab lub cim nco txog rau lwm tus; txhawb pab lwm tus; ua kev cai raus dej hauv lub tuam tsev; caw ib tug phooj ywg los koom nrog nej; los yog cawm ib tug mej zeej hauv nej pawg, ces nej ua txoj hauj lwm cawm seej. Nej kuj muaj peev xwm ntsia ntsoov Yexus Khetos thiab ua raws li nej tej kev khi lus txhua hnub. Kuv cog lus rau nej tias yog nej ua li no, tus Tswv yuav tso siab rau nej ua Nws cov tub qhe, thiab muaj ib hnub nej yuav ua cov txwj laug hauv Ixayees.

Cov kwv tij, kuv paub tias nej ntshai ua txhua yam no. Tiam sis thov kom nej nco txog tus Cawm Seej tej lus hais tias: “Tsis yog kuv tib leeg xwb; Leej Txiv tus uas txib kuv los, nws yeej nrog kuv … thiab.” Peb yeej zoo li no thiab. Peb tsis nyob peb ib leeg xwb. Tus Tswv Yexus Khetos thiab peb Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej hlub peb, thiab Nkawd nrog peb nyob. Vim Yexus ntsia ntsoov Nws Leej Txiv thiab theej peb lub txhoj peb thiaj li paub tias yog peb ntsia ntsoov Yexus Nws yuav pab peb.

Tsis muaj leej twg uas zoo tag nrho. Tej lub sij hawm peb raug khuam kev. Peb poob siab los yog tsis nco qab. Peb dawm ko taw. Tiam sis yog peb saib ntsoov Yexus Khetos nrog ib lub siab uas xav hloov siab lees txim, ces Nws yuav txhawb nqa peb, ntxuav peb kom tsis muaj kev txhaum, zam txim pub rau peb, thiab kho peb lub siab kom zoo. Nws yeej ua siab ntev thiab ua siab zoo; Nws txoj kev hlub uas txhiv dim yeej tsis tu tsis tseg. Nws yuav pab peb ua raws li peb tej kev khi lus thiab ua raws li qhov uas Vajtswv hu peb kom ua cov txwj laug hauv Ixayees.

Thiab Leej Txiv yuav foom koob hmoov pub rau peb kom peb ua tau raws li Nws lub hom phiaj—“txhua yam, tag nrho saum ntuj thiab hauv ntiaj teb, txoj sia thiab txoj kev kaj, tus Ntsuj Plig thiab lub hwj chim, uas tau xa mus los ntawm Leej Txiv lub siab nyiam dhau ntawm Yexus Khetos, uas yog nws Leej Tub los.”

Thaum txoj kev kaj thiab hwj chim los ntawm tus Tswv los rau hauv peb lub neej, muaj peb yam txuj ci tseem ceeb:

Yam thib ib, peb txawj pom kev! Los ntawm kev tshwm sim peb saib lwm tus zoo li Yexus saib tus poj niam: tsis saib ntsej muag tiam sis saib lub siab. Thaum peb saib li Yexus saib, Nws foom koob hmoov rau peb kom hlub cov uas peb pab los ntawm Nws txoj kev hlub. Nrog Nws txoj kev pab, cov uas peb pab yuav pom tus Cawm Seej thiab txais Nws txoj kev hlub.

Yam thib ob, peb muaj hwj chim pov thawj hwj! Peb muaj txoj cai thiab lub hwj chim ua tej yam los ntawm Yexus Khetos lub npe kom “foom koob hmoov, coj kev, pov hwm, txhawb nqa, thiab kho lwm tus” thiab ua txuj ci tseem ceeb rau cov uas peb hlub thiab pov hwm peb tej kev sib yuav thiab tsev neeg.

Yam thib peb, Yexus Khetos nrog peb mus! Peb mus qhov twg, Nws nrog peb mus. Thaum peb qhia, Nws nrog peb qhia. Thaum peb nplij lwm tus lub siab, Nws nplij siab thiab. Thaum peb foom koob hmoov, Nws foom koob hmoov thiab.

Cov kwv tij, puas tsim nyog uas peb yuav zoo siab heev? Yeej tsim nyog! Peb tuav Vajtswv lub pov thawj hwj dawb huv. Thaum peb ntsia ntsoov Yexus Khetos, thiab ua raws li peb tej kev khi lus, peb yuav koom tes nrog peb cov muam thiab txhawb pab lwm tus raws li ib txoj kev siab dua, muab Ixayees sib sau ua ke nyob ob sab ntawm daim ntaub thaiv, txhawb nqa thiab khi peb tsev neeg ua ke, thiab npaj neeg ntiaj teb rau tus Tswv Yexus Khetos txoj Kev Los Zaum Ob. Yuav muaj li no. Kuv ua tim khawv txog qhov no.

Kuv xaus lus nrog qhov no uas kuv thov Vajtswv kawg siab tias, peb txhua tus, yuav ntsia ntsoov Yexus Khetos los ntawm txhua yam peb xav. Txhob ua xyem xyav. Tsis txhob ntshai. Los ntawm Yexus Khetos lub npe, amees.

Lus Cim

  1. James E. Talmage xav tias Yexus “nyob ze Kapena-us” thaum kho tus poj niam tus mob no (saib Jesus the Christ [1916], 313).

  2. Saib Lukas 8:43–44; kuj saib Mathais 9:20–21; Malakaus 5:25–29.

  3. Lukas 8:46.

  4. Malakaus 5:30.

  5. Malakaus 5:32.

  6. Lukas 8:47.

  7. Malakaus 5:33.

  8. Lukas 8:48.

  9. James E. Talmage sau hais tias qhov uas tseem ceeb dua rau tus poj niam txoj kev kho mob ntawm sab nqaij daim tawv yog qhov uas tus Cawm Seej tau ua raws li nws lub siab xav, thiab Yexus pom zoo rau nws txoj kev ntseeg (saib Jesus the Christ, 318). Yexus tau kho nws tus mob ntawm sab cev nqaij daim tawv thiab sab ntsuj plig thiab tau qhib kev cawm seej rau nws.

  10. Peb kawm ntau los ntawm qhov uas Yailus, ib tug thawj coj ntawm lub tsev teev ntuj, tau nrog Yexus nyob thaum Yexus kho tus poj niam tus mob. Yexus tab tom mus rau Yailus lub tsev, es nyob ntawd Nws yuav muab Yailus tus ntxhais tsa sawv hauv qhov tuag rov qab los. Tus poj niam uas Yexus kho nyaj raug ntiab tawm ntawm lub tsev teev ntuj vim nws mob li ntawd. Thaum Yexus kho nws, Nws kuj qhia meej rau txhua tus uas nyob ntawd, tsis hais Yailus los yog, hais tias tus poj niam yog ib tug ntxhais uas Nws hlub, ib tug uas muaj kev ntseeg, thiab tus poj niam lub cev thiab tus ntsuj plig yeej huv lawm.

  11. Saib D. Todd Christofferson, “Pawg Txwj Laug” (Liahona, Tsib Hlis Ntuj 2018, 55–58) kom kawm txog vim li cas tau kho ua ib pawg Pov Thawj Hwj Mekixedes hauv ib pawg ntseeg. Lub hom phiaj ntawm txoj kev hloov no los tau piav txog qhov no li no nyob hauv Tej Lus Nug uas Pheej Nug hauv qhov website rau Kev Txhawb Pab: “Qhov uas muaj ib pawg Pov Thawj Hwj Mekixedes hauv ib pawg ntseeg ua rau cov uas tuav lub pov thawj hwj koom siab kom ua tau txhua yam ntawm tej hauj lwm cawm seej, tsis hais tej hauj lwm hauv lub tuam tsev thiab kev nrhiav tsev neeg zaj keeb kwm uas yav tas los pawg pov thawj hlob tau saib xyuas” (“This Is Ministering: Frequently Asked Questions,” lus nug 8, ministering.ChurchofJesusChrist.org).

    Tej yam uas hloov tom qab ntawd tau cia pawg thawj tswj hwm ntawm pawg txwj laug coj pawg ntseeg qhov chaw tshaj tawm txoj moo zoo tus thawj coj thiab tus thawj coj ntawm lub tuam tsev thiab tsev neeg zaj keeb kwm. Vim kev txhawb pab tsev neeg yog cia pawg thawj tswj hwm coj lawm, tej kev hloov no ua rau pawg txwj laug coj txoj hauj lwm cawm seej lawm, es Koom Haum Niam Tsev pab. Muaj tseeb tiag, tus npisov tuav cov yawm sij ntawm txoj hauj lwm cawm seej hauv pawg ntseeg, tiam sis nws muab kev lav ris thiab txoj cai rau txoj hauj lwm ntawd rau pawg txwj laug pawg thawj tswj hwm xwv kom tus npisov yuav muaj sij hawm txhawb pab nws tsev neeg, txhawb cov tub hluas ntxhais hluas lub dag zog, thiab ua ib tug txiav txim hauv Ixayees.

  12. Saib Russell M. Nelson, “Cia Peb Sawv Daws Ua Vajtswv Tes Dej Num,” Liahona, Tsib Hlis Ntuj 2018, 118–19; Russell M. Nelson, “Rais Los Ua Tsoom Haiv Neeg Ntseeg hauv Hnub Nyoog Kawg Ua Coj Yam Ntxwv Zoo,” Liahona, Kaum Ib Hlis Ntuj 2018, 113–14; Quentin L. Cook, “Kev Hloov Siab Los Ntseeg rau ntawm Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej thiab tus Tswv Yexus Khetos uas Tob Heev thiab Kav Ntev,” Liahona, Kaum Ib Hlis Ntuj 2018, 8–12.

  13. Leej Txiv txib Yexus Khetos los rau hauv lub ntiaj teb (saib Yauhas 17:18).

  14. Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 6:36–37.

  15. Anplaham 3:27.

  16. Anplaham 3:27.

  17. Mauxes 4:2.

  18. Muaj nqe vaj lug kub ntau uas hais tej yam uas Yexus hais txog Nws txoj kev ua Nws Leej Txiv txoj hauj lwm thiab qhia Nws Leej Txiv cov lus qhuab qhia. Saib, ua piv txwv, Yauhas 5:19 (Yexus ua tej yam uas Nws pom Nws Leej Txiv ua); Yauhas 5:36 (Leej Txiv tau muab hauj lwm rau Nws Leej Tub ua); Yauhas 8:26 (Yexus qhia tej yam uas Nws txais los ntawm Nws Leej Txiv); Yauhas 14:28 (Yexus hais tias, “Kuv Leej Txiv muaj hwj chim loj dua kuv”); 3 Nifais 11:32 (Nws cov lus qhuab qhia yog cov lus qhuab qhia uas Leej Txiv muab rau Nws).

  19. Yauhas 14:31.

  20. Yauhas 8:29.

  21. Yauhas 6:38; kuj saib Yauhas 5:30.

  22. Lukas 22:42.

  23. Lo lus ntsia ntsoov nyob hauv nqe no (saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 6:36–37) muaj lub ntsiab uas muaj feem nrog tus Tswv txoj kev hu peb: kom peb saib (los sis tig mus rau); tsom ntsoov rau; tso siab rau; nrhiav; cia siab tos; xav kom tau ib lub hom phiaj; tos ntsoov (saib merriam-webster.com, “look”).

  24. Saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 121:41–42. Tej cwj pwm zoo li Khetos uas hais nyob hauv nqe vaj lug kub no yog tej txiaj ntsim los ntawm tus Ntsuj Plig uas los ntawm Yexus Khetos txoj kev siab hlub thiab kev tshav ntuj. Tej no yog tej uas ua rau Ixayees cov txwj laug ua Nws cov txwj laug.

  25. Russell M. Nelson, “Txais Tau Yexus Khetos lub Hwj Chim rau Hauv Peb lub Neej,” Liahona, Tsib Hlis Ntuj 2017, 41.

  26. Saib merriam-webster.com, “rivet.”

  27. Yog xav nyeem txog lub ntsiab ntawm ib lub neej ntawm kev khi lus, saib Donald L. Hallstrom, “Living a Covenant Life,” Ensign, Rau Hli Ntuj 2013, 46–49. Zaj lus no yog los ntawm ib zaj lus ntev dua uas tau hais nyob hauv Brigham Young University–Idaho thaum Tsib Hlis Ntuj 2011. Yog xav saib zaj ntev dua, saib Donald L. Hallstrom, “A Covenant Life” (Brigham Young University–Idaho kev hawm Vajtswv, Tsib Hlis Ntuj 10, 2011), byui.edu.

  28. Saib Yelemis 31:31–33, tus Tswv hais tias Nws yuav muab ib txoj kev khi lus tshiab nrog tsev neeg Ixayees sau cia rau hauv lawv lub siab. Kev xav tias muaj kev khi lus sau cia rau hauv peb lub siab, los yog kev khi lus uas peb ua kawg siab kawg ntsws, los kuj muaj hauv tej yam uas Povlauj sau tseg (saib 2 Kauleethaus 3:3; Henplais 8:10). Yog xav kawm txog kev hloov siab los ntseeg thiab lub siab, saib David A. Bednar, “Hloov Siab Los Ntseeg tus Tswv,” Liahona, Kaum Ib Hlis Ntuj 2012, 106–9.

  29. Zaj lus foom koob hmoov rau cov mov mog uas yog lub cim nco txog qhia meej txog peb txoj kev khi lus nrog Vajtswv. Nyob hauv Leej Txiv txoj hau kev cawm seej, peb khi lus nrog peb Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej, tiam sis yuav muaj raws li tej lub hom phiaj ntawm kev khi lus thiab peb tsim nyog txais cov koob hmoov uas tau cog lus tias peb yuav txais tsuas yog los ntawm tus Tswv Yexus Khetos; Nws yog tus nruab nrab. Nyob hauv kab ke txais lub cim nco txog, peb ua tim khawv rau Leej Txiv (zoo li peb rov qab khi lus nrog Nws) hais tias peb txaus siab ris Yexus Khetos lub npe, nco ntsoov txog Nws, thiab ua raws li Nws tej lus txib, xwv kom peb yuav muaj Nws tus Ntsuj Plig (tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv) nrog peb nyob.

    Tej txiaj ntsim los ntawm Leej Txiv tej lus cog tseg yog los ntawm Yexus Khetos lub hwj chim uas txhiv peb dim thiab txhawb peb lub dag zog. Ua piv txwv, zoo li Thawj Tswj Hwm Russell M. Nelson tau qhia, Yexus Khetos “yog lub hauv paus ntawm tag nrho kev xyiv fab” (saib “Kev Xyiv Fab thiab Kev Nyiaj Kom Dhau ntawm Sab Ntsuj Plig,” Liahona, Kaum Ib Hlis Ntuj 2016, 82). Yog li ntawd, kev ntsia ntsoov Yexus Khetos ua rau peb muaj kev xyiv fab hauv peb lub neej tsis hais peb raug xwm txheej dab tsi los yog.

  30. Thawj Tswj Hwm Ezra Taft Benson qhia txog qhov uas peb txoj kev hloov peb tus cwj pwm yuav ua li cas thaum nws hais tias, “Thaum kev mloog lus tsis tab kaum yus lawm thiab yog yam uas yus xav ua ces, lub sij hawm ntawd Vajtswv yuav ntxiv hwj chim rau peb” (nyob hauv Donald L. Staheli, “Obedience—Life’s Great Challenge,” Ensign, Tsib Hlis Ntuj 1998, 82).

  31. Yauhas 16:32.

  32. Xwv kom kawm ntxiv txog qhov uas Leej Txiv thiab Leej Tub txhawj txog peb, paub peb, hlub peb, thiab pab peb lub neej, saib Jeffrey R. Holland, “The Grandeur of God,” Liahona, Kaum Ib Hlis Ntuj 2003, 70–73; Henry B. Eyring, “Nrog Kuv Mus Kev,” Liahona, Tsib Hlis Ntuj 2017, 82–85. Kuj saib Mathais 18:20; 28:20; Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 6:32; 29:5; 38:7; 61:36; 84:88.

  33. Saib Loos 8:35–39; 1 Kauleethaus 13:1–8; Maulaunais 7:46–47.

  34. Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 50:27. Cia li nco qab hais tias tus Tswv cog lus li no rau tus uas Nws muab tsa thiab txib mus, kev cog lus uas yog los ntawm, thiab yuav muaj raws li, kev txib uas tus Tswv muab rau tus ntawd

    “Vajtswv twb tsa tus ntawd ua tus loj kawg nkaus, txawm hais tias nws yog tus me tshaj plaws thiab yog tus tub qhe rau sawv daws.

    “Yog li ntawd, nws yog tus muaj txhua yam; vim nws tswj txhua yam, tag nrho saum ntuj thiab hauv ntiaj teb, txoj sia thiab txoj kev kaj, tus Ntsuj Plig thiab lub hwj chim, uas tau xa mus los ntawm Leej Txiv lub siab nyiam dhau ntawm Yexus Khetos, uas yog nws Leej Tub los.

    “Tiam sis tsis muaj leej twg yuav muaj txhua yam tsuas yog nws hloov ua neeg huv huv thiab ntxuav tag nrho nws tej kev txhaum mus.

    “Thiab yog hais tias nej hloov ua neeg huv huv thiab ntxuav tag nrho nej tej kev txhaum mus, yog nej thov yam uas nej xav tau los ntawm Yexus lub npe ces yuav muaj li ntawd.” (Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 50:26–29).

  35. Saib 1 Xamuyees 16:7; 1 Kauleethaus 2:14. Ib zaj lus piv txwv txog txoj koob hmoov uas yog kev pom li Yexus pom, los saib Thawj Tswj Hwm Henry B. Eyring zaj txog thaum nws yog ib tug npisov ntawm ib tug tub hluas uas tau ua txhaum. Tus Tswv tau hais rau Npisov Eyring, “Kuv mam li cia koj pom nws ib yam li kuv pom nws” (“Nrog Kuv Mus Kev,” 84).

  36. Nov yog kev cog lus thiab kev txib uas tus Cawm Seej hais rau cov neeg nyob ntawm lub tuam tsev hauv Huaj Vam. Nws txib lawv kom ua neej zoo Nws txoj kev kaj thiab Nws tus yam ntxwv thiaj li yuav nyob hauv lawv, ua rau lawv tsa Nws ua ib txoj kev kaj rau neeg ntiaj teb los ntawm lawv lub neej thiab thaum lawv caw lwm tus kom los cuag Nws. Thaum cov uas coj raws li Nws ua neej li no thiab caw lwm tus li no, lwm tus yuav hnov Nws thiab saib Nws los ntawm tus Tswv cov tub qhe. (Saib 3 Nifais 18:24–25.)

  37. Saib Russell M. Nelson, “Tus Nqi ntawm lub Hwj Chim Pov Thawj Hwj,” Liahona, Tsib Hlis Ntuj 2016, 68.

  38. Saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 84:88.