„Māsas Munjosas ticība”, Liahona, 2025. g. jūlijs.
Pēdējo dienu svēto balsis
Māsas Munjosas ticība
„Brīnums! Brīnums!” kliedza zēns, skrienot pa ielu.
Deivida Malana ilustrācija/uzņēmums „Malan Creative”
1967. gadā mēs ar elderu Viljamu Danneru kļuvām par diviem no pirmajiem 20 misionāriem, kuri kalpoja Kolumbijā. Mums nebija daudz panākumu, līdz kāds vīrs, vārdā Rauls, kuru mācīja citi misionāri, mūs iepazīstināja ar Munjosu ģimeni. Kad mēs šo ģimeni mācījām, liecinot par pravieti Džozefu Smitu un Atjaunošanu, mēs sajutām spēcīgu Garu.
„Es zinu, ka šie jaunie vīrieši stāsta patiesību,” sacīja Rauls. „Viņiem ir tā pati priesterība, kāda bija Jēzum Kristum. Viņi šobrīd varētu uziet augšā un dziedināt jūsu neredzīgo meitu Margaritu.”
Māsa Munjosa paskatījās uz mani un jautāja: „Vai tā ir taisnība?”
Man sažņaudzās kakls. Mana liecība nekad iepriekš nebija šādi pārbaudīta. Es zināju, ka šāds brīnums prasa stipru ticību. Vēlāk mēs ar pārinieku uzzinājām, ka redzes speciālisti bija pateikuši ģimenei, ka Margarita, kura bija zaudējusi redzi pirms sešiem mēnešiem negadījumā, nekad vairs nevarēs redzēt.
„Jums ir tā pati priesterība, kas Jēzum Kristum,” māsa Munjosa teica. „Mana meita ir neredzīga. Iesim augšā un viņu dziedināsim.”
Es nekad nebiju pieredzējis tik lielu ticību. Viņa līdzinājās ķēniņa Lamonija sievai, kura Amonam teica: „Es ticu, ka būs tā, kā tu teici” (Almas 19:9).
Elders Danners iesvaidīja Margaritu, un es apstiprināju iesvaidījumu. Man par pārsteigumu, vārdi, kas nāca no manas mutes, nebija manējie: „Tu tiksi dziedināta un atgūsi savu redzi.” Es arī sajutu pamudinājumu izteikt citas svētības, tostarp, ka viņas ģimenes locekļi palīdzēs veidot Baznīcu Kolumbijā. Pēc tam es prātoju, vai tik es nebiju devis solījumus, kas nepiepildīsies.
Nākamajā dienā šīs ģimenes pusaugu dēls skrēja mums pretī pa ielu, kliegdams: „Brīnums! Brīnums! Mana māsa redz!”
Tonedēļ mēs kristījām 13 cilvēkus.
Brālis un māsa Munjosi kļuva par uzticīgiem Baznīcas locekļiem. Viņu ietekme, tai skaitā brāļa Munjosa darbs kā muitas vadītājam Kolumbijā, palīdzēja tur izplatīt evaņģēliju. Viena no meitām kalpoja misijā; viņas brālis kalpoja par bīskapu. Margarita atguva redzi uz visu viņas atlikušo mūžu.
Par tiem, kam piemīt ticība Viņam, Jēzus Kristus ir teicis: „Manā Vārdā tie atvērs acis aklajiem” (Mācības un Derību 84:69). Es zinu, ka „tas visu spēj, kas tic” Glābējam (Marka 9:23).