„Rodiet prieku uz evaņģēlija takas”, Liahona, 2025. g. jūlijs.
Rodiet prieku uz evaņģēlija takas
Galīgais rezultāts tam, ka mēs parādām savu mīlestību Tam Kungam, ievērojot Viņa baušļus, ir laimi un prieku nesošas svētības.
Priekpilnie Baznīcas locekļi Taizemē, Kristīnas Smitas fotogrāfija
Pirms vairākiem gadiem, kalpojot Japānā par misijas vadītāju, es nedēļas nogalē apmeklēju konferenci kādā no lauku pilsētām, kas atradās vienā no mūsu misijas tālākajiem nostūriem. Apgabala prezidents bija ieplānojis man noturēt interviju ar kādu vīrieti, kurš pirms gada bija pievienojies Baznīcai un vēlējās saņemt tempļa apmeklējuma rekomendāciju. Viņš vēlējās saņemt endaumentu savu kristību gadadienā vai tuvu tai.
Mūsu sarunas laikā šis jaunpievērstais Baznīcas loceklis aprakstīja to, cik ļoti viņš bija pateicīgs par bagātīgajām svētībām, ko saņēmis šī gada laikā — kopš savām kristībām. Viņam patika apmeklēt iknedēļas Svētā Vakarēdiena dievkalpojumu un citas sanāksmes. Viņš aktīvi iesaistījās savas draudzes aktivitātēs. Man viņš izstaroja derību pārliecību, kas izrietēja no tā, ka viņš saprata evaņģēlija mērķi, kas tagad bija kļuvis par neatņemamu viņa būtības sastāvdaļu. Viņš bija pievērstais Kristus māceklis, kurš piedzīvoja vareno pārmaiņu savā sirdī (skat. Mosijas 5:2).
Pārējā mūsu sarunas daļa noritēja cerīgā noskaņā. Mēs apspriedām priekšrakstus un derības, kas saistītas ar viņa tempļa apmeklējuma pieredzi. Viņš apstiprinoši atbildēja uz katru standarta tempļa apmeklējuma rekomendācijas jautājumu.
Es atceros, ka pēc intervijas apgabala prezidentam pieminēju, cik ļoti esmu pateicīgs par tikšanos ar tik izcilu vīrieti. Es viņam pastāstīju, cik lielu iespaidu uz mani atstāja tas, ka misionāri un Baznīcas locekļi bija atraduši un garīgajā izaugsmē atbalstījuši tik talantīgu un daudzsološu cilvēku.
Mani pārsteidza apgabala prezidenta stāstījums, ka tad, kad šis vīrietis vairāk nekā pirms gada sāka apmeklēt misionāru nodarbības un baznīcu, viņš bija bezpajumtnieks, kas atradās ļoti grūtos — gandrīz bezcerīgos — apstākļos. Pēc tam apgabala prezidents aprakstīja, kā šī brāļa evaņģēlija studēšana un viņa pievēršanās vairāku mēnešu garumā noveda pie brīnumainajām pārmaiņām viņā, paverot ceļu uz garīgu un laicīgu pašpaļāvību un dāvājot viņam mērķa un prieka izjūtu.
Evaņģēlijs viņam sniedza skaidru priekšstatu par viņa dzīves mērķi. Skaidrās un vērtīgās evaņģēlija patiesības sniedza atbildes uz svarīgiem laicīgās dzīves jautājumiem, sākot ar zināšanu sniegšanu par to, ka „Dievs ir mūsu Debesu Tēvs, un mēs esam Viņa bērni. … Dievs pazīst mūs katru personīgi un mīl mūs.” Savā iecerē „Debesu Tēvs ir … nodrošinājis mums daudz dāvanu un ceļvežu, lai palīdzētu mums atgriezties Viņa klātbūtnē”.
Tāda bija šī svētība šim vīrietim, kas ir vienlīdz pieejama visiem Dieva bērniem caur Jēzus Kristus evaņģēliju.
Dzīves mērķis
Pateicoties tam, ka Jēzus Kristus atjaunoja Savu evaņģēliju caur pravieti Džozefu Smitu, „mums ir izpratne par dzīves mērķi, par to, kas mēs esam”, paziņoja prezidents M. Rasels Balards (1928–2023). Savā pēdējā liecībā Baznīcai prezidents Balards, toreizējais Divpadsmit apustuļu kvoruma prezidenta vietas izpildītājs, teica:
„Mēs zinām, kas ir Dievs, mēs zinām, kas ir Glābējs, pateicoties tam, ka mums ir Džozefs, kurš zēna gados devās uz birztalu, meklējot savu grēku piedošanu. …
Es apbrīnoju un esmu pārliecināts, arī daudzi no jums apbrīno, cik svētīti mēs esam ar zināšanām par to, kas mums ir atklāts par mūsu dzīves mērķi, to, kālab mēs esam šeit, un to, ko mums vajadzētu censties darīt un paveikt savā ikdienas dzīvē.”
Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas locekļiem šīs zināšanas sevī ietver izpratni par Dieva „pilnīgo pestīšanas ieceri”. Tā ir pazīstama arī kā „diženā laimes iecere”, „pestīšanas iecere” un „žēlastības iecere” (Almas 42:8, 11, 15), tā „paņem prom noslēpumainību no mūsu dzīves un nenoteiktību no mūsu nākotnes”. Šajā iecerē būtiska ir „Kristus mācība”, kam ir galvenā loma mūsu dzīves mērķa īstenošanā.
Pateicoties tam, ka mums ir evaņģēlijs, mēs zinām, ka esam Dieva bērni, sūtīti uz Zemes, lai tiktu pārbaudīti, nospodrināti un sagatavoti, lai „tik[tu] uzcelti ar mirušo augšāmcelšanos caur Jēra triumfu un godību” (Mācības un Derību 76:39). Mēs pazīstam baušļus un tiekam pietiekami apmācīti, „lai [mēs] atšķirtu labu no ļauna” (2. Nefija 2:5). Mēs zinām, ka esam uz Zemes, lai mīlētu un kalpotu. Un mēs zinām, ka Glābējs mūs ir aicinājis uzvarēt pasauli un palīdzēt arī citiem rīkoties līdzīgi (skat. Jāņa 16:33; Mācības un Derību 64:2), gatavojoties Viņa Otrajai atnākšanai.
Ja mēs pievērsīsimies Viņam, tad tas, ko Džozefs Smits dēvēja par „mūsu Kunga, Jēzus Kristus, evaņģēlija uzmundrinošo skaņu”, stiprinās mūs grūtos brīžos un piešķirs jēgu un mērķi mūsu un citu cilvēku dzīvei.
Every Knee Shall Bow [Katrs celis lieksies], Dens Vilsons, pavairot aizliegts
Paklausība, svētības, prieks
Dievs mums ir devis tikumisko rīcības brīvību, lai mēs varētu būt atbildīgi par savām izvēlēm (skat. Mācības un Derību 101:78; 2. Nefija 2:16). Lai īstenotos mācība par „pretstat[u] visās lietās” (2. Nefija 2:11), Sātanam ir ļauts mūs kārdināt, lai mēs nepareizi izmantotu savu rīcības brīvību.
Taču Tas Kungs, Jēzus Kristus, „zinādams to postu, kas nāks pār zemes iedzīvotājiem” mūsdienās, aicināja pravieti Džozefu Smitu un „runāj[a] uz viņu no debesīm, un dev[a] viņam pavēles” (Mācības un Derību 1:17). Pēc šī parauga Tas Kungs atklāj Savas pavēles un gribu Saviem praviešiem, kas turpinās arī mūsdienās ar prezidentu Raselu M. Nelsonu — un tieši šī paša iemesla dēļ. Dievs vēlas mūs vadīt uz laimi šajā dzīvē un uz celestiālo godību nākamajā dzīvē.
Paklausībai Dieva baušļiem būtu jāizriet no mūsu nodošanās Viņam un mīlestības pret Viņu. Tas Kungs, Jēzus Kristus, pats paziņoja, ka mīlēt Dievu „ir augstākais un pirmais bauslis” (skat. Mateja 22:37–38). Viņš sniedza dziļāku ieskatu, kad pasludināja: „Ja jūs mīlat Mani, turiet Manas pavēles” (Jāņa 14:15).
Mīlot To Kungu un ievērojot Viņa baušļus, mēs tiekam atalgoti. Šajā evaņģēlija atklāšanas laikmetā Viņš paskaidroja, ka „ir likums, neatsaucami izdots debesīs … , ar ko ir noteiktas visas svētības —
un kad mēs iegūstam jebkuru svētību no Dieva, tas ir caur paklausību tam likumam, ar ko tā ir noteikta” (Mācības un Derību 130:20–21).
Tādējādi gala iznākums tam, ka mēs izrādām savu mīlestību pret To Kungu, ievērojot Viņa baušļus, ir prieku un laimi nesošas svētības.
Raugoties uz dzīvi no atjaunotā evaņģēlija un mūsdienu atklāsmes skatpunkta, mēs gūstam skaidrību. Ja mums ir skaidrs priekšstats par mūsu dievišķo izcelsmi un sūtību, mēs zinām, ka „tieši tas, kas padarīs [mūsu] laicīgo dzīvi par labāko pieredzi, kāda vien tā var būt, ir tas pats, kas padarīs [mūsu] dzīvi uz visu mūžību par labāko, kāda tā var būt!”
Noslēgums
Es noslēgšu ar to, ar ko iesāku, — atsaucot atmiņā, ko pirms daudziem gadiem pieredzēju kopā ar jaunpievērsto Baznīcas locekli Japānā. Pateicoties viņa uzcītībai un misionāru un Baznīcas locekļu centībai, viņš atrada Jēzus Kristus atjaunoto evaņģēliju. Atrodot evaņģēliju, viņš arī atklāja savu dzīves nolūku, kas paplašināja viņa redzējumu. Viņš arī atklāja diženo laimes ieceri. Paklausība šīs ieceres evaņģēlija derībām nesa viņam svētības un prieku, pacilājot viņu gan laicīgi, gan garīgi.
Viņa ceļš, kas veda uz piederību Jēzus Kristus Baznīcai, ļāva viņam kļūt par Jēzus Kristus liecinieku. Elders Patriks Kīrons no Divpadsmit apustuļu kvoruma ir aprakstījis prieku, ko gūstam:
„Pateicoties mūsu Debesu Tēva mīlošajai iecerei, kas paredzēta katram Viņa bērnam, un pateicoties mūsu Glābēja Jēzus Kristus pestījošai dzīvei un misijai, mēs varam būt — un mums vajadzētu būt — vispriecīgākajiem cilvēkiem uz Zemes! Pat tad, kad mūs piemeklē dzīves vētras šajā tik bieži trauksmainajā pasaulē, mēs varam izkopt pieaugoša un noturīga prieka un iekšējā miera sajūtu, pateicoties mūsu cerībai Kristū un mūsu izpratnei par savu lomu brīnišķīgajā laimes iecerē.”
Es paužu savu pateicību un liecību par Jēzus Kristus atjaunoto evaņģēliju, tostarp diženo laimes ieceri, kas tajā ir tik dziļi iesakņojusies. Es jūs aicinu baudīt evaņģēlija augļus un sajust lielāku prieku savā dzīves ceļā uz mūžīgo dzīvi.