„Glābēja mīlestība un rūpes par katru cilvēku”, Liahona, 2025. g. jūlijs.
Glābēja mīlestība un rūpes par katru cilvēku
Mums ir lūgts mīlēt un kalpot cits citam tā, kā to dara Jēzus Kristus — katram individuāli.
Aleksa Nabauma ilustrācija
Neilgi pēc savām kristībām, 1984. gada augustā, es dzirdēju par kādu jautru pasākumu ar mūziku un bārbekjū netālu no manas dzīvesvietas Kvevē, Zimbabvē. Mēs ar draugiem ļoti gribējām turp doties, taču tas norisinājās svētdienā. Mani draugi nebija Baznīcas locekļi.
Es viņiem teicu: „Es iešu uz baznīcu, bet pēc Vakarēdiena sanāksmes aizlavīšos prom un pievienošos jums.”
Mani draugi, zinādami par manu vājību, teica: „Ja tu tā izdarīsi, tad palaidīsi šo pasākumu garām. Uz to brīdi, kad ieradīsies, bārbekjū jau būs beidzies.”
Man bija jāpieņem lēmums. Vai man doties uz baznīcu vai uz bārbekjū? Es izvēlējos bārbekjū, taču svētdienas rītā uzzināju, ka tas tika atcelts. Tobrīd jau bija par vēlu doties uz baznīcu, un tā es paliku savā mazajā, īrētajā istabiņā.
Tās dienas agrā pēcpusdienā es izdzirdēju balsi: „Vai šeit dzīvo Edijs Djubē?”
Tas bija mans draudzes prezidents Džons Ņūbolds kopā ar savu sievu Džīnu. Es gribēju paslēpties zem savas gultas! Taču, pirms es kaut ko paspēju izdarīt, viņi jau stāvēja pie aizkara, kas atdalīja manu istabu no pārējās mājas.
„Ak, Edij,” viņi teica, „mums tevis šodien baznīcā pietrūka.”
Mēs kādu brītiņu aprunājāmies, un pēc tam, kad viņi aizgāja, viņu laipnie vārdi „Edij, mums tevis pietrūka” turpināja atskaņoties manā prātā. Es esmu pateicīgs par Džonu un Džīnu Ņūboldiem. Kopš tās dienas es esmu svētīts, jo viņi man palīdzēja ļoti personīgā veidā saskatīt mūsu Glābēja, Jēzus Kristus, mīlestību un rūpes par katru cilvēku.
Kalpot vienam pēc otra
Jēzus apmeklēja nefijiešus kā augšāmcelta būtne pēc tam, kad Viņš bija pabijis pie Tēva. Viņš ieradās, lai mierinātu cilvēkus. Viņš mīloši viņus aicināja:
„Piecelieties un nāciet pie Manis, lai jūs varētu likt savas rokas Manos sānos un arī lai jūs varētu pataustīt naglu rētas Manās rokās un Manās kājās, lai jūs varētu zināt, ka Es esmu Israēla Dievs un visas zemes Dievs un esmu ticis nonāvēts par pasaules grēkiem.
… un to viņi darīja, iedami viens aiz otra, līdz viņi visi bija izgājuši un redzējuši ar savām acīm, un pataustījuši ar savām rokām, un droši zināja un liecināja, ka tas ir Viņš, par kuru bija rakstījuši pravieši, ka Tam jānāk” (3. Nefija 11:14–15; uzsvērums pievienots.).
Vēlāk Glābējs viņus aicināja atvest visus, kas bija slimi, sāpināti vai „sirga jebkādā veidā …, un Viņš dziedināja ikvienu, kad tie tika atvesti pie Viņa” (3. Nefija 17:7, 9; uzsvērums pievienots). Tad Viņš „ņēma viņu bērniņus, vienu pēc otra, un svētīja tos, un lūdza Tēvu par tiem” (3. Nefija 17:21; uzsvērums pievienots).
Iztēlojoties vien, ka tur bija 2500 cilvēku, tā patiesi ir pazemīga pieredze (skat. 3. Nefija 17:25). Tā kā es piedzimu un uzaugu Āfrikā, es bieži iztēlojos Glābēju stāvam spožā saulē, gaidot, kad Viņš varēs dziedināt, mierināt, iedrošināt un izrādīt mīlestību visiem, kuri nāca pie Viņa. Mums kā Viņa mācekļiem ir lūgts kalpot apkārtējiem cilvēkiem, tāpat kā Viņš to dara — katram individuāli.
Ejiet ticībā
Jūsu bīskapijas vai draudzes Palīdzības biedrības vai elderu kvoruma prezidijs, saņemot bīskapa vai draudzes prezidenta atļauju, ir norīkojis personas vai ģimenes, kuriem jums kalpot. Dažus no tiem jūs, iespējams, nemaz labi nepazīstat. Iespējams, jūs sajutīsiet uztraukumu saistībā ar viņu apciemošanu, zvanīšanu vai pat īsziņas nosūtīšanu vien. Jūs varētu satraukties par to, ka viņi nevēlēsies jūs uzņemt savās mājās. Taču jūsu vadītāji ar lūgšanu ir apdomājuši, ko šis norīkojums varētu nozīmēt jums un kādas svētības tas var sniegt jums un ģimenēm, kurām jūs kalpojat. Tāpēc ejiet ticībā.
Pirms dažiem gadiem es kopā ar kāda staba prezidentu devos uz ASV dienvidaustrumiem, lai pirms staba konferences apciemotu vairākas ģimenes. Ierodoties vienā no mājām, pie mums pienāca kāds noplukušās drēbēs ģērbies vīrs.
„Ko jūs gribat?” viņš uzkliedza. „Es nevēlos, lai pie manis uz mājām nāktu cilvēki!”
Es sāku satraukties, kad šī vīrieša izturēšanās kļuva draudīga. Es vēlējos paķert staba prezidentu un skriet atpakaļ uz mašīnu! Taču staba prezidents bija mierīgs. „Mēs atvainojamies,” viņš teica. „Mēs domājām, ka jūsu bīskaps jums pateica, ka mēs ieradīsimies.”
Viņiem sarunājoties, es tik spēcīgi sajutu Garu. Es saņēmu drosmi, pietuvojos šim vīram un teicu: „Dārgais brāli, prezidents Tomass S. Monsons [viņš tajā laikā bija pravietis] ir devis man norīkojumu doties šurp. Mēs esam ieradušies, lai jūs satiktu. Mēs nododam jums mūsu pravieša mīlestību.”
Es ieskatījos šī vīra acīs un pamanīju, ka tur sariesās asaras. Viņš sāka ar mums dalīties piedzīvotajās grūtībās. Viņa sieva cieta no depresijas. Viņš bija tikko zaudējis darbu. Viņam nebija ēdiena, ar ko pabarot savus bērnus. Staba prezidents apliecināja šim vīrietim, ka Baznīca palīdzēs viņam un viņa ģimenei. Mums izvērtās jauka tikšanās.
Pēc vairākām nedēļām es palūdzu staba prezidentam pastāstīt par šī vīra situāciju tobrīd. Viņš man pastāstīja, ka šim brālim palīdz viņa bīskaps un bīskapijas padome un ka viņš kopā ar sievu, kura nebija Baznīcas locekle, sāka tikties ar misionāriem.
Kalpošana sākas, kad mēs ar ticību un mīlestību sniedzam palīdzību citiem. Rīkojoties ticībā un paļaujoties uz To Kungu, mēs varam tiekties pēc atklāsmes no Viņa attiecībā uz Viņa nodomiem un nolūkiem, kā mums uzrunāt katru no Viņa bērniem. Viņš mums palīdzēs zināt, ko teikt un darīt, un vadīs mūs tajā, kā „nest viens otra slogus, lai tie kļūtu viegli”, „sērot ar tiem, kas sēro; … un mierināt tos, kuriem nepieciešams mierinājums” (Mosijas 18:8–9). To darot, mēs uzzināsim, cik ļoti Glābējs patiesībā mīl šo cilvēku.
Cik liels būs jūsu prieks
Līdz pat šai dienai es joprojām sazinos ar Džonu un Džīnu Ņūboldiem. Visus šos gadus es izjūtu prieku tās mīlestības dēļ, ko viņi man izrādīja. Un viņi ir izjutuši prieku, redzot mani pilnveidojamies evaņģēlijā. Tieši tas var notikt, kad mēs kalpojam, — mēs kļūstam tuvāki ar tiem, kuriem mēs kalpojam, un ciešāk saistīti ar Glābēju.
Glābējs mācīja, ka „dvēseļu vērtība ir liela Dieva acīs. …
Un, ja būs tā, ka jūs strādāsit visas savas dienas, piesaucot grēku nožēlošanai šos ļaudis, un atvedīsit kaut vienu dvēseli pie Manis, cik liels būs jūsu prieks ar viņu Mana Tēva valstībā!” (Mācības un Derību 18:10, 15; uzsvērums pievienots).
Ja kalpošana nav bijusi jūsu prioritāte, prezidents Rasels M. Nelsons mācīja, ka „mēs visi varam darīt labāk un būt labāki, kā jebkad agrāk”. Es jūs aicinu mainīties un pāršķirt jaunu lapu. Es apsolu, ka, iesaistoties kalpošanā, jūs atradīsiet risinājumus savām šā brīža grūtībām.
Glābēja solījums ir īsts: „Jo, kas grib izglābt savu dzīvību, tas to zaudēs; un, kas savu dzīvību zaudē Manis dēļ, tas to mantos” (Mateja 16:25).
Ar Glābēja palīdzību jūs varat kļūt par tādu kalpojošo brāli vai māsu, kāds jūs Viņam esat nepieciešams, lai mainītu dzīvi ikvienam dārgajam Debesu Tēva bērnam.