Dievišķās saziņas veidi

Lai atpazītu Dieva teikto, ir nepieciešama ticība un paļaušanās. Ticība vienmēr balstās uz Jēzu Kristu. Mums ir arī jāpaļaujas uz Viņu. Viņš ir teicis:

„Jā, lūk, Es pateikšu tev tavā prātā un tavā sirdī ar Svēto Garu, kurš nāks pār tevi un kurš mitīs tavā sirdī.

Lūk, šis ir atklāsmes gars.” (Mācības un Derību 8:2–3.)

Taču mēs nesaņemsim atklāsmi un dievišķu vadību, ja vienkārši gaidīsim kādu garīgu apliecinājumu. Mums ir jārīkojas. Tāpat kā sieva man ieteica rīkoties saistībā ar konferences runu, dažkārt mums vienkārši ir „jāsāk” kaut kas darīt.

Kad mēs ar Izabellu kalpojām par Francijas Lionas misijas vadītājiem, man bija jāizlemj, kur misijas ietvaros katru misionāru norīkot un kad dot šo norīkojumu. Es atklāju, ka Gars mani vada, ja es lūdzu palīdzību un tad vados pēc savas labākās saprašanas. Apstiprinājums tika gūts tikai tad, kad viss bija izlemts.

Pildot savu pašreizējo aicinājumu, es tieku sūtīts uz Baznīcas stabiem pasaules mērogā, lai reorganizētu stabu prezidijus. Kad mēs ar pārinieku intervējam cilvēkus, mums prātā nāk dažādas domas, sajūtas un iespaidi. Pēc tam mēs kopīgi apspriežamies un lūdzam. Galu galā mēs saņemam atklāsmi, un Tas Kungs mums apstiprina, kuru Viņš ir aicinājis kalpot.

Dieva sadzirdēšana un Viņa gribas atklāšana ir process. Mums ir jāparāda, ka mēs esam gatavi rīkoties ticībā un paļāvībā.

Pravieši ir viens no svarīgākajiem veidiem, kā Dievs runā ar Saviem bērniem. Tās ir lieliskas ziņas, ka šodien uz Zemes ir pravietis! Viņš saņem atklāsmi no Dieva, lai vadītu un virzītu šo Baznīcu (skat. Āmosa 3:7). Sekojot viņa mācībām, arī mēs varam saņemt vadību un aizsardzību. Tas ne vienmēr ir viegli, taču Tas Kungs mums ir norādījis sekot pravietim „pilnā pacietībā un ticībā” (Mācības un Derību 21:5).

Piemēram, pirms 30 gadiem tika izsludināts „Ģimene — vēstījums pasaulei”, kas ir pierādījis savu pravietiskumu. Tajā ir aprakstīti daudzi jautājumi, par kuru aktualitāti mēs tobrīd vēl nenojautām, un sniegti norādījumi, par kuru vajadzību mēs tobrīd vēl nezinājām, — taču tagad mēs to zinām. Pravieša norādījumi ne vienmēr būs tas, ko mēs vēlamies dzirdēt. Tie var nesaskanēt ar sabiedrības pašreizējām vērtībām. Tomēr, ja mēs sekosim pravietim, mēs tiksim svētīti un pasargāti.

Uzdodiet jautājumus un meklējiet atbildes

Atjaunošanas iesākumā Dievs bieži atbildēja uz pravieša Džozefa Smita un citu cilvēku būtiskajiem jautājumiem. Kad Džozefs un Olivers Kauderijs strādāja pie Mormona Grāmatas tulkojuma, viņi nonāca pie Glābēja mācībām par kristīšanu (skat. 3. Nefija 11:23–33). Viņi vēlējās uzzināt vairāk un devās mežā lūgt Dievu. Drīz vien parādījās Jānis Kristītājs un atjaunoja pilnvaras kristīšanai ar iegremdēšanu grēku piedošanai.

Citkārt Džozefa sieva Emma pauda bažas par nekārtību, ko sanāksmju laikā radīja vīrieši, kuri smēķēja pīpi un košļāja tabaku. Džozefs ar šo lietu vērsās pie Tā Kunga un saņēma atklāsmi — „Gudrības vārdu” (Mācības un Derību 89:1) — par veselīgiem paradumiem attiecībā uz Dieva bērnu fizisko un garīgo labklājību.

Šie un daudzi citi gadījumi mums atgādina, ka ir tikai normāli, ja mums rodas jautājumi, ja vien mēs meklējam atbildes pie pareizā avota. Ja mēs ar saviem jautājumiem vērsīsimies pie Tā Kunga, mēs saņemsim atbildes. Dažkārt mēs tās saņemsim uzreiz. Tomēr biežāk mēs tās saņemsim „rindiņu pēc rindiņas, priekšrakstu pēc priekšraksta, nedaudz šur un nedaudz tur” (2. Nefija 28:30). Mums, iespējams, būs jāgaida atbildes, kas mums palīdzēs mācīties un augt, taču Dievs mums atbildēs saskaņā ar Savu gribu, Savā veidā un laikā.

Gaidot, kad Dievs ar mums runās, ir svarīgi turēties pie tā, ko jau zinām, un pie tā, ko esam pieredzējuši. Citādi mēs to varam pazaudēt. Mums nevajadzētu apšaubīt līdzšinējās pieredzes, ko esam guvuši ar Garu, tikai tāpēc, ka mums šobrīd ir grūtības. Šādos brīžos mums vajadzētu atsaukt atmiņā un atcerēties to, kādas izjūtas mūs pārņēma, kad mēs jutāmies tuvi Dievam.

Alma Zarahemlas ļaudīm reiz uzdeva šādus pašanalītiskus jautājumus:

„Vai jūs esat garīgi dzimuši no Dieva? Vai jūs savā izskatā tiecaties pēc līdzības Viņam? Vai jūs esat piedzīvojuši šo vareno pārmaiņu savās sirdīs? …

Un tad lūk, es saku jums, …, ja jūs esat piedzīvojuši pārmaiņu sirdī un ja jūs esat jutuši vēlēšanos dziedāt dziesmu par mīlestību, kas pestī, es gribu vaicāt, vai jūs varat izjust to tagad?” (Almas 5:14, 26.)

Mums vajadzētu pārliecināties par to, lai mēs atcerētos garīgās pieredzes, nevis pastumtu tās malā. Mums pastāvīgi vajadzētu sev uzdot jautājumu: „Vai es varu izjust to tagad?” Tas mūs stiprina brīžos, kad šķiet, ka Dievs klusē. Tā mēs arī labāk spējam atpazīt brīžus, kad Viņš mūs uzrunā.

Saziņa ar mūsu Debesu Tēvu ir nepārtraukts process. Mums ir jādara sava daļa, lai uzturētu saikni, aktīvi meklējot un radot iespējas dievišķai saziņai. Mēs varam pastāvīgi un dedzīgi lūgt Dievu, lai saņemtu mieru, mierinājumu un vadību. Mēs varam studēt Viņa vārdu Svētajos Rakstos un sajust Gara ietekmi. Tāpat mēs varam sekot pravietiskajai vadībai.

Saglabājot saikni ar mūsu mīlošo Tēvu Debesīs, mēs varam kļūt par darbarīkiem Viņa rokās, lai Viņam palīdzētu Viņa brīnumainajā darbā. Ieklausoties saņemtajās atziņās un pamudinājumos, mēs varam palīdzēt citiem sajust, ka Dievs viņus pazīst un mīl, un vēlas viņus uzrunāt.

Pārliecība, ka Dievs uzklausa Savus bērnus un runā ar tiem, ir milzīga svētība. Pastāvīga dievišķā saziņa ar Viņu nodrošina mums nepieciešamo vadību, lai virzītos uz priekšu savā dzīves ceļojumā.