„Apdāvināti ar spēku no augšienes”, Liahona, 2025. g. marts.
Vēsturisks skatījums uz Tā Kunga namu
Apdāvināti ar spēku no augšienes
Tāpat kā mācekļiem Jaunajā Derībā, arī pēdējo dienu svētajiem Tas Kungs ir apsolījis spēku no augšienes.
1836. gada pavasarī Čārlzs Ričs, kurš bija misionārs, sludināja atjaunoto evaņģēliju Ohaio štata dienvidos. Viņš noteikti bija vīlies, kad 12. aprīlī ieradās Kērtlandē, Ohaio — apmēram divas nedēļas pēc Kērtlandes tempļa iesvētīšanas.
Viņš bija ceļojis ar tvaikoni pa Ohaio upi un pēc tam nogājis gandrīz 160 kilometru. Viņa priekšā, pakalna virsotnē, pavērās Tā Kunga nams ar zilām sienām un sarkanu jumtu. Taču viņš bija ieradies par vēlu. Viņš bija nokavējis iesvētīšanu, svinīgo sapulci un, viņaprāt, arī apsolīto spēka dāvinājumu no augšienes.
1830. gada septembrī, vien dažus mēnešus pēc atjaunotās Baznīcas organizēšanas, Džozefs Smits saņēma atklāsmi no Jēzus Kristus, kurš aicināja Baznīcas locekļus sapulcēties kopā (skat. Mācības un Derību 29:7–8). Pēc dažiem mēnešiem Tas Kungs atklāja — kāpēc tā. Svētajiem bija „[jādodas] uz Ohaio”, kur Jēzus paziņoja: „Es došu jums Manu likumu; un tur jūs tiksit apdāvināti ar spēku no augšienes; un no turienes, kurp vien Es gribēšu, [jūs iesiet] starp visām tautām.” (Mācības un Derību 38:32–33; uzsvērums pievienots.) Baznīcas locekļi, kuri dzirdēja šo atklāsmi, saprata, ka šie vārdi nāk no Jaunās Derības.
Jaunās Derības mācekļi tika apdāvināti ar spēku
Lūkas 24. nodaļa sākas ar izmisuma brīdi. Jēzus bija piesists krustā, un Viņa mācekles bija atgriezušās pie Viņa kapa. Viņas atklāja, ka akmens [no kapa] bija novelts, un viņas „Tā Kunga Jēzus miesas neatrada” (3. pants). Drīz vien eņģeļi dāvāja viņām cerību, pavēstot: „Viņš nav šeit, bet ir augšāmcēlies.” (6. pants.)
Vēlāk augšāmceltais Kungs parādījās Saviem mācekļiem un kalpoja viņiem. Viņš tiem deva to, ko kristieši visā pasaulē atzīst par „diženo uzdevumu” — sludināt Jēzus Kristus evaņģēliju. Jēzus paskaidroja, ka „Viņa Vārdā būs sludināt atgriešanos un grēku piedošanu visām tautām” (47. pants).
Tomēr Viņš pavēlēja Saviem mācekļiem vēl uzkavēties, sakot: „Palieciet jūs pilsētā, līdz kamēr tiksit apģērbti ar spēku no augšienes.” (49. pants.) Endued (jeb „endowed” mūsdienu angļu valodā) ir tulkojums no grieķu valodas vārda un nozīmē „ietērpt”. Senajiem Kristus mācekļiem bija jāuzkavējas Jeruzalemē, līdz viņi būs „apģērbti” ar spēku no augšienes. Pēc tam viņiem bija jāceļ Dieva valstība visā pasaulē.
Pirms Tas Kungs uzkāpa debesīs, Viņš Saviem mācekļiem teica: „Palieciet jūs pilsētā, līdz kamēr tiksit apģērbti ar spēku no augšienes.” (Lūkas 24:49.)
Pēdējo dienu svētie tika apdāvināti ar spēku
1830‑tajos gados pēdējo dienu svētie sapulcējās Ohaio štatā ar vienotu nolūku. Viņi cerēja tikt „apdāvināti ar spēku no augšienes” (Mācības un Derību 38:32) un sniegt Jēzus vēstījumu visai pasaulei. Galu galā Tas Kungs paziņoja, ka svētajiem ir jāsaņem „sav[s] endaument[s] no augšienes Manā namā” (Mācības un Derību 105:33, uzsvērums pievienots; skat. arī 11.–12. pantu). Tomēr daudzi no agrīnajiem svētajiem nezināja, ko tieši sagaidīt.
Neilgi pēc Divpadsmit apustuļu kvoruma aicināšanas un ordinēšanas 1835. gadā Džozefs Smits tikās ar viņiem, lai runātu par Tā Kunga namu. Džozefs saprata, ka Divpadsmit apustuļi bija „noraizējušies”, jo nesaprata, kas notiks turpmāk. Viņš paskaidroja, ka viņiem ir nepieciešams endauments, lai viņi varētu „būt sagatavoti un spētu pārvarēt visas lietas”, un ar spēku mācīt evaņģēliju. „Kad jūs būsiet saņēmuši endaumentu,” viņš paskaidroja, apustuļi „sludinās evaņģēliju katrai tautai, ciltij un valodai.”
Drīz pēc tam Džozefs Smits atklāja ceremonijas, kas bija veidotas pēc seno israēliešu tempļu priesteru iesvētīšanas parauga. Gatavojoties endaumenta saņemšanai, katrs priesteris tika mazgāts un iesvaidīts „ar tādu pašu eļļu un tādā pašā veidā, kā Mozus un Ārons, un tie, kuri stāvēja Tā Kunga priekšā sendienās”.
Tolaik spēka dāvinājums bija iespaidīgs brīdis, kad īpašas un svinīgas sapulces laikā [pār viņiem] tika izliets garīgais spēks. Tāpat kā Elija Eibls — pirmais melnādainais Septiņdesmitais Baznīcā —, priesteri gavēja, lūdza un kopīgi pieņēma Tā Kunga Svēto Vakarēdienu. Viņi liecināja un pravietoja, un Dievs viņus svētīja ar spēku. Tie, kuri bija saņēmuši endaumentu, devās celt Dieva valstību, sludinot atjaunoto evaņģēliju. Par spīti pretestībai, viņi tika pasargāti viņu ceļojumos, darīti vareni savā sludināšanā un svētīti savā ģimenes dzīvē.
Kērtlandē tikai vīrieši piedalījās svētajā sapulcē, kurā tika apdāvināti ar spēku no augšienes. Taču pēc dažiem gadiem svētie uzcēla Navū templi. Tajā Džozefs Smits atklāja vēl citas tempļa ceremonijas, kas ir mūsu tagadējo tempļa priekšrakstu pamatā. Navū ar spēku tika apdāvinātas gan sievietes, gan vīrieši.
Uzrunājot Palīdzības biedrības māsas, Džozefs Smits apsolīja, ka viņām, tāpat kā elderiem, tiks dotas „valstības atslēgas”. Lai gan bija nepieciešamas vairākas desmitgades, līdz sievietes tika aicinātas par misionārēm, sievietēm un viņu darbam ir bijusi neatņemama loma Dieva valstības celšanā uz Zemes.
Par spīti tam, ka Čārlzs Ričs bija nokavējis Kērtlandes tempļa iesvētīšanu, viņš uzzināja, ka viņš un vairāki citi misionāri, kuri Kērtlandē ieradās ar nokavēšanos, saņems endaumentu. Viņš tika mazgāts un iesvaidīts pēc seno israēliešu priesteru parauga (skat. 2. Mozus 29., 40. nod.). Viņš sapulcējās kopā ar pārējiem, gavējot, lūdzot un baudot Tā Kunga Svētā Vakarēdiena mielastu.
„Mēs pravietojām visu nakti,” Čārlzs rakstīja. „Tika pravietots, ka glābšana ir tikusi uzrakstīta uz katra [viņa ķermeņa] locekļa un locītavas.” „Es tiku piepildīts ar pravietojuma garu un apdāvināts ar spēku no augšienes.”
Visu savu atlikušo dzīvi — 47 gadus — viņš bija Jēzus Kristus māceklis un cēla Dieva valstību.
Kopš tā laika pēdējo dienu svētie visā pasaulē dodas uz Tā Kunga namu, lai tiktu apdāvināti ar spēku no augšienes. Un, tāpat kā šos agrīno dienu svētos, arī mūs endauments sagatavo tam, lai, būdami Jēzus Kristus mācekļi, mēs celtu Dieva valstību un kādu dienu saņemtu paaugstināšanu Viņa žēlastībā un labvēlībā.