Kā mūsu derības palīdz mums piesaistīt Dieva spēku?

Konora Džonsona fotogrāfija

Katram no mums ir iespēja noslēgt svētas derības ar pašu debesu Dievu. Mēs noslēdzam šīs derības, piedaloties priesterības priekšrakstos. Ja mēs turam savas derības, Viņš mūs svēta ar Savu spēku.

Atsauksim atmiņā prezidenta Rasela M. Nelsona pravietiskos norādījumus par to, kā piekļūt Dieva spēkam: „Katram vīrietim un katrai sievietei, kas piedalās priesterības priekšrakstos un slēdz un ievēro derības ar Dievu, ir tieša piekļuve Dieva spēkam.” Šī tiešā piekļuve Dieva spēkam ir dāvana, kurā Viņš dāsni dalās ar Saviem bērniem.

Kā šis spēks, kas izriet no to derību ievērošanas, ko mēs noslēdzam caur priesterības priekšrakstiem, izpaužas jūsu ikdienas dzīvē? Kā derībās stājusies sieviete var izmantot šo dievišķo spēku?

Es ceru, ka tālāk sniegtā personīgā pieredze palīdzēs jums tajā garīgi spēcinošajā darbā, kas jums ir jāveic, lai saprastu, ko nozīmē būt apveltītai ar Dieva spēku.

Kādudien es saņēmu īsziņu no savas vedeklas Eimijas: „Palūdzies par Dotiju.”

Mana mazmeita Dotija iepriekšējā vakarā nebija gulējusi. Eimija visu nakti bija pavadījusi ar viņu un teica, ka Dotijai ir drudzis. Eimija viņai deva zāles, taču Dotija tik un tā bija sakarsusi un nemierīga. Un mans dēls Konors bija komandējumā; tika plānots, ka viņš atgriezīsies mājās tikai pēc divām dienām.

Kad pienāca rīts, Eimija konstatēja, ka Dotijas lūpas ir kļuvušas zilganas. Arī viņas rokas bija zilganas un aukstas. Eimija nekavējoties sajuta pamudinājumu: „Aizved Dotiju pie pediatra.” Viņa ņēma to vērā, piezvanīja uz pediatra praksi un saņēma apstiprinājumu, ka ārsts pieņems Dotiju.

Par laimi, pediatra prakse atrodas pretī manas mammas mājai. Eimija sajuta iedvesmu nobraukt tai garām. Mana mamma rosījās savā pagalmā un ar prieku piekrita pieskatīt Dotijas četrgadīgo māsiņu Goldiju, kamēr Eimija aizved Dotiju pie pediatra. Tas kliedēja Eimijas bažas par to, ka viņai būs jāpieskata Goldija, vienlaikus rūpējoties par Dotiju.

Pediatrs atklāja, ka Dotijai ir pneimonija, ko, visticamāk, bija izraisījusi aizrīšanās ar ūdeni vannā, kas bija atgadījusies pirms dažām dienām. Dotijai tika sākta ārstēšana ar antibiotikām, un atlikušo dienas daļu viņas mamma viņu turēja savās rokās piepaceltā stāvoklī, lai atvērtu viņas elpceļus un atvieglotu elpošanu.

Dodoties uz mājām, es piedāvāju viņām aizvest vakariņas. Eimija man to ļāva, par ko es biju pateicīga. Es prātoju, kā Eimija jutīsies pēc negulētas nakts, stresa, ko radījusi meitiņas saslimšana un nepieciešamība pieskatīt Goldiju.

Es ierados viņu mājās ar līdzpaņemto ēdienu un redzēju, ka Eimija un meitenes ir mierīgas. Viņa bija enerģijas pilna, un viņas vaibsti izstaroja gaismu. Viņa bija mierīga par spīti vēl vienai naktij, ko viņai vienatnē būs jāpavada ar slimo Dotiju. Viņa nebija nobijusies. Viņa bija pārliecināta. Tas bija miers, kas ir augstāks par visu saprašanu. Es gribēju brīdi pasēdēt un tajā pakavēties.

Eimija cenšas ievērot savas derības ar Dievu un tiek svētīta ar Viņa stiprinošo spēku. Gars viņu bija pamudinājis rīkoties, lai parūpētos par Dotiju. Un Tā Kunga spēks vairoja viņas spēju pacietīgi un mīloši tikt galā ar viņas ģimenes vajadzībām, sniedzot viņai mierpilnu pārliecību, ka viss būs kārtībā.

Tā ir Dieva spēka svētība, kas mums ir pieejama caur svētajām derībām un pateicoties Glābēja īstenotās Izpirkšanas upurim. Šis spēks mūs pārveido, stiprina, nomierina, sniedz pārliecību, mieru un vairo mūsu spēju tikt galā ar mūsu dievišķi noteiktajiem sieviešu pienākumiem.