„Piederības izjūta Dieva iecerei un templim”, Liahona, 2025. g. marts.
Piederības izjūta Dieva iecerei un templim
Trīs principi, kas mums atgādina, ka mēs visi varam saņemt svētības, ko Dievs piedāvā Saviem bērniem.
Barankiljas templis Kolumbijā, Leslija Nīlsona fotouzņēmums
Es sēdēju kādā baznīcas locekļu grupiņā. Mēs nekad iepriekš nebijām tikušies, taču mums visiem bija kāda kopīga iezīme — mēs nebijām precējušies.
Es gribētu nedaudz pakavēties pie šīs tēmas. Jēzus Kristus evaņģēlijā mūsu identitāti nenosaka mums piedēvētie apzīmējumi. Kā mācīja prezidents Rasels M. Nelsons, mūsu patiesā identitāte ir tā, ka mēs „gluži burtiski esam Dieva gara bērni”. Es saprotu, ka nepieciešamības dēļ mēs daļu Baznīcas locekļu saucam par neprecētiem. Tam ir praktiski iemesli. Taču dažkārt, kā tas, šķiet, bija arī šajā situācijā, tas var veicināt to, ka šie baznīcas locekļi nejūtas [Baznīcā] iederīgi. Tādēļ viņiem pat var būt grūti sajust, ka uz viņiem ir pilnībā attiecināmas Dieva pestīšanas un paaugstināšanas svētības.
Redziet, mēs runājām par templi, un daži cilvēki grupā domāja, ka tas, ka viņi ir neprecēti, liedz viņiem saņemt tempļa svētību pilnību. Es saprotu — ja tu neesi precējies un apmeklē Baznīcu, kas ir vērsta uz ģimeni, tev var būt grūti saprast, kā tajā iederēties. Taču es arī zinu, ka Tas Kungs nespriež par to, vai cilvēks ir cienīgs saņemt apsolītās svētības, balstoties uz viņa ārējo izskatu vai viņam piedēvētajiem apzīmējumiem. Viņš „uzlūko sirdi” (1. Samuēla 16:7) un sniedz Savas svētības visiem, kuri izvēlas Viņam sekot. Es tam ticu no visas sirds. Tādēļ, paturot to prātā, lūk, trīs principi, kas palīdzēs neprecētajiem pēdējo dienu svētajiem apzināties, ka viņi ir piederīgi Dieva iecerei un templim.
1. Dievs radīja Savu ieceri katram no Saviem bērniem.
Tā kā jaunā un mūžīgā laulības derība ir nepieciešama paaugstināšanai, var šķist, ka Dieva iecere nav tikusi radīta tiem, kuri nav precējušies (skat. Mācības un Derību 131:1–3). Taču elders Patriks Kīrons mācīja: „Mūsu Tēva brīnišķīgā iecere, Viņa pasakainā iecere, ir izstrādāta tā, lai pārvestu jūs mājās, nevis lai atstātu jūs ārā. Neviens nav uzlicis ceļa barjeru un norīkojis tur kādu, lai pagrieztu jūs pretējā virzienā un liktu doties projām. Patiesībā ir tieši pretēji. Dievs nerimstoši tiecas pēc jums. Viņš vēlas, lai visi Viņa bērni izvēlētos atgriezties pie Viņa, un Viņš izmanto katru iespējamo līdzekli, lai atvestu jūs atpakaļ.”
Dievs negrasās atņemt iespēju uz Viņa piedāvāto svētību baudīšanu tiem, kuri ir neprecēti. Prezidents M. Rasels Balards (1928–2023), Divpadsmit apustuļu kvoruma prezidenta vietas izpildītājs, mācīja: „Svētie Raksti un pēdējo dienu pravieši apstiprina, ka katrs, kurš uzticīgi tur evaņģēlija derības, saņems iespēju iemantot paaugstināšanu.” Debesu Tēva acīs katrai dvēselei ir liela vērtība — tik liela, ka Viņš sūtīja Savu Vienpiedzimušo Dēlu nomirt un atpestīt mūs visus no grēka, lai mums varētu būt mūžīgās dzīves dāvana (skat. Jāņa 3:16–17; Mācības un Derību 18:10–12).
Ja dzīve izvēršas citādi, nekā gaidīts, mēs varam sākt apšaubīt savu nolūku Dieva iecerē. Taču Viņa ieceres ietvaros nekad nav ticis garantēts, ka mūsu dzīves būs vienādas. Mēs nezinām, kādi prieki, vilšanās, panākumi vai sirdssāpes var mūs piemeklēt. Prezidents Dalins H. Oukss, pirmais padomnieks Augstākajā prezidijā, teica: „Ir tik daudz kā tāda, ko mēs nezinām, ka vienīgais, uz ko mēs droši varam paļauties, ir paļāvība uz To Kungu un Viņa mīlestību pret Saviem bērniem.”
Iespējams, mēs nezinām, kāpēc mūsu ceļš šobrīd ir tieši šāds. Taču paļaušanās uz Dievu un Viņa mīlestību var viest skaidrību tajā, ka Viņš ir izstrādājis Savu ieceri visiem Saviem bērniem — tostarp arī jums.
Romas tempļa apmeklētāju centra fotogrāfija, Massimo Krisčione
2. Templī ikvienu sagaida personīgas svētības.
Mēs varētu domāt, ka saistīšana attiecas tikai uz vīru un sievu. Taču saistīšana ne tikai vieno pārus ar To Kungu, bet arī vieno ģimenes uz mūžību. Caur saistīšanu visi Dieva bērni var baudīt mūžības svētības, ja vien viņi ievēro savas derības.
Saistīšanas spēks apstiprina visus priesterības priekšrakstus gan debesīs, gan uz Zemes. Elders D. Tods Kristofersons no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācīja: „[Saistīšanas spēks] paver Dieva bērniem vispārēju pieeju individuālajai glābšanai un ģimeņu paaugstināšanai, lai arī kur un kad viņi būtu dzīvojuši uz šīs Zemes. Neviena cita teoloģija, filozofija vai pilnvaras nevar mēroties ar šo visaptverošo iespēju. Šis saistīšanas spēks ir Dieva taisnīguma, žēlastības un mīlestības absolūtā izpausme.” Svētības, ko piedāvā Tas Kungs, ir tik visaptverošas, ka tās ir pieejamas ikvienam, kurš noslēdz un ievēro ar Viņu noslēgtās derības.
Pielūdzot Tā Kunga namā, mēs varam labāk saprast to, ka Dieva iecerē ir iekļauti pilnīgi visi. Templī pavadītais laiks, saskaņā ar prezidenta Nelsona mācīto, „palīdzēs jums domāt celestiāli un gūt nelielu ieskatu tajā, kas jūs patiesībā esat, kādi jūs varat kļūt un kāda veida dzīvi jūs varat dzīvot mūžīgi”. Viņš arī paskaidroja, ka pielūgšana templī sniegs mums aizsardzību, stiprinās liecību, sniegs mierinājumu, personīgu atklāsmi, kā arī vairos zināšanas, spēku un izpratni par Dieva ieceri.
Vai mēs esam precējušies vai nē, templis mums visiem sniedz personīgas garīgās privilēģijas — tā ir vieta, kas stiprina un spēcina visus, kuri vēlas tuvoties Dievam. Lai uzzinātu vairāk, skatiet sānjoslu „Pielūgšana templī sniedz spēku”.
3. Templī mēs varam veidot ciešākas attiecības ar Jēzu Kristu.
Templī galvenā uzmanība tiek pievērsta Jēzum Kristum. Viņš ir Dieva ieceres centrā, un, tieši pateicoties Viņam, mēs visi varam saņemt glābšanu un paaugstināšanu. Prezidents Nelsons mācīja: „Tā Kunga nams ir mācīšanās nams. Tajā Tas Kungs māca Savā veidā. Tajā ikviens no priekšrakstiem māca par Glābēju. Tajā mēs mācāmies pašķirt priekškaru, lai daudz skaidrāk sazinātos ar debesīm. Tajā mēs mācāmies, kā patriekt pretinieku un izmantot Tā Kunga priesterības spēku, lai stiprinātu sevi un savus mīļos. Cik gan dedzīgi ikvienam no mums vajadzētu tiekties pēc tajā rodamā patvēruma!”
Mēs varam rast šo patvērumu un justies piederīgi templim, meklējot Glābēju priekšrakstos un derībās. To darot, mēs gūsim apliecinājumu tam, ka Viņš mūs mīl un ka „visi ir vienādi Dieva priekšā” (skat. 2. Nefija 26:33). Tā kā Viņš mūs mīl, Viņš vēlas, lai mēs veidotu ar Viņu „mūžīgas saites” un caur savām derībām saņemtu piekļuvi „īpašai mīlestībai un žēlastībai”. Ja mēs noslēdzam un ievērojam tempļa derības, mēs varam stiprināt savas attiecības ar Viņu, kas dāvā mums „cerību, prieku un optimismu visā mūsu dzīves gājumā” — lai vai kādi būtu mūsu apstākļi.