„Apustuļu kalpošana — darbs, ko nevar paveikt neviens cits”, Liahona, 2025. g. marts.
Apustuļu kalpošana — darbs, ko nevar paveikt neviens cits
Tā Kunga mūsdienu apustuļu kalpošana visā pasaulē labvēlīgi ietekmē cilvēkus.
Divpadsmit apustuļu kvorums liecina par Jēzu Kristu visā pasaulē. Viņu aicinājums ir unikāls un svarīgs. Tiekot aicināti kalpot, viņi noslēdz savu ievērības cienīgo karjeru, lai visu savu laiku un talantus veltītu citu svētīšanai. Katrs savā aicinājumā ienes unikālas dāvanas un talantus, kas ir izkopti, kalpojot visa mūža garumā, mācot un apgūstot evaņģēliju, kā arī pārvarot izaicinājumus ar ticību Tam Kungam.
Elders Ronalds A. Rasbands no Divpadsmit apustuļu kvoruma un viņa sieva Melānija bija tikko iekārtojušies savās sēdvietās, lai klausītos sava mazdēla skolas Ziemassvētku koncertu, kad pie eldera Rasbanda pienāca direktors un pajautāja, vai viņš varētu uzrunāt klausītājus.
Kad viņš piecēlās un palūkojās uz klausītājiem un grupu, kas nepacietīgi gaidīja koncerta programmas sākšanos, viņš bija nodomājis tikai sasveicināties ar viesiem un novēlēt viņiem brīnišķīgu vakaru. Taču tad viņš atcerējās savu apustuļa aicinājumu — vienmēr būt īpašajam lieciniekam visās vietās. „Dāmas un kungi,” viņš teica, „es nevaru palaist garām iespēju [šajā] Kristus piedzimšanas laikā liecināt par Viņa Vārdu un Viņa kalpošanu.”
Lai kur viņi dotos un lai kādus cilvēkus sastaptu, apustuļu vēstījums ir apliecinājums tam, ka Jēzus Kristus ir pestījošais Dieva Dēls. „Pirmkārt un galvenokārt, mēs vienmēr liecinām par to, ka Tas Kungs Jēzus Kristus patiešām dzīvo,” teica elders Deivids A. Bednārs.
„Jēzus Kristus ir iemesls tam, kāpēc mēs esam šeit,” elders Deils G. Renlands teica Palīdzības biedrības māsām svētbrīdī, kas pagājušajā gadā norisinājās Londonā. „Es pilnīgi droši zinu, ka Viņš dzīvo! … Īsti brīnumi jūsu dzīvē sāk notikt tad, kad jūs saprotat to paši personīgi.”
Uzrunājot Baznīcas locekļus Sidnejā, Austrālijā, elders Kventins L. Kuks stāstīja, ka viņš savus vēstījumus daudzu gadu garumā ir balstījis uz jautājumu: „Kā es varu palīdzēt stiprināt viņu ticību Jēzum Kristum?”
Apustuļu mācības atklāj viņu vēlmi pēc iespējas ātrāk palīdzēt citiem pieaugt svētumā, lai viņi redzētu un sajustu Glābēju un piedzīvotu Viņa īstenotās Izpirkšanas labvēlību (skat. 3. Nefija 11:15). Viņu mācības ir mīlestības un izpratnes caurstrāvotas. Maigi, bet nezaudējot stingrību, viņi aicina nožēlot grēkus. Viņi acīmredzami un nenoliedzami ilgojas pēc tā, lai Baznīcas locekļi pilnveidotos Dieva lietās. Kad cilvēki dzird apustuļa liecību, viņu sirdis var tikt aizkustinātas un viņu dzīve var mainīties.
Jēzus Kristus liecinieki
Pildot savu uzdevumu, katrs apustulis liek lietā savus unikālos talantus un pieredzi. Katram no viņiem ir bijusi izcila karjera. Katram ir atšķirīga personība un stils, tomēr viņiem visiem ir kopīgas iezīmes. Viņi ir laimīgi, pozitīvi un viņu klātbūtne sniedz mierinājumu. Tie, kuri satiek Jēzus Kristus apustuli, ļoti bieži ir pārsteigti par viņu laipno un dabisko izturēšanos.
Apustuļi pēc iespējas ātrāk vēlas padarīt darāmos darbus — viņus vada vēlme svētīt, sniegt mierinājumu un dalīties liecībā.
„Man jau trīs gadu desmitus ir bijis tas gods un privilēģija sadarboties ar Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļiem,” teica prezidents Džefrijs R. Holands, Divpadsmit apustuļu kvoruma prezidenta vietas izpildītājs. „Ikviens no šiem vīriešiem, bez izņēmuma, ir palīdzējis man kļūt par labāku Jēzus Kristus mācekli.
Kad mēs nesen sapulcējāmies, lai uzņemtu kvoruma fotogrāfiju, es izjutu milzīgu pateicību par to, ka esmu piederīgs šai sendienu un mūsdienu Jēzus Kristus mācekļu nerimstošajai ierindai.
Laika gaitā vārdi un sejas … šajā kvorumā mainās, taču pats būtiskākais paliek nemainīgs — katrs apustulis ir uzņēmies pienākumu būt par „īpaš[o] Kristus Vārda lieciniek[u] visā pasaulē” [skat. Mācības un Derību 107:23]. Nevienam nevar tikt uzticēts vēl patīkamāks darbs un nevar būt vēl krietnāku vīriešu pulka, ar kuriem kopā to darīt.
Elders Dīters F. Uhtdorfs uzstājas īpašā konferencē BJU Jeruzalemes centrā 2023. gada 22. aprīlī.
„Šodien, domājot par Glābēja pienesto upuri divās īpašās vietās, mani pārņēma pateicība par Viņu,” teica elders Dīters F. Uhtdorfs, 2023. gadā apmeklējot svētvietas Izraēlā. „Mēs apmeklējām Dārza kapu,” kur varētu būt guldīta Kristus miesa.
„Tāpat mēs apmeklējām apgabalu, ko daži uzskata par Ģetzemanes dārzu. Pastaigājoties starp gadsimtiem veciem olīvkokiem, mēs ieklausījāmies Svēto Rakstu pantos, kuros bija aprakstīts Glābēja svētais upuris, ko Viņš pienesa par mums šajā dārzā un pie krusta.
Jēzus Kristus mokošā pieredze Ģetzemanes dārzā un pie krusta pelna mūsu pilnīgo cieņu un absolūto godbijību. Tāpat arī brīnišķīgie notikumi, kas risinājās trešajā dienā pēc Viņa sišanas krustā, ir pelnījuši iemantot godbijību un mūžīgu pateicību mūsu sirdīs un prātos.
Būdams Kristus māceklis, es esmu svētīts, jo varu liecināt, ka Viņš dzīvo!”
Sociālo tīklu ierakstā par godbijību pret To Kungu elders Gerits V. Gongs mudināja: „Par Dieva darbu un godību, Jēzus Kristus nopelniem, žēlastību un labvēlību, un Viņa Izpirkšanas upuri vienmēr runāsim ar sirsnīgu un godbijīgu pateicību.”
Apustuļa sagatavošana
„Tam Kungam ir nepieciešams ilgs laiks, lai izskolotu apustuli,” teica prezidents Rasels M. Nelsons. „Kad šāds vīrietis tiek aicināts Divpadsmito kvorumā, Tas Kungs sagaida, ka viņš sniegs tajā savu unikālo ieguldījumu.”
Katra apustuļa ceļā ir izaicinājumi, kas „pārbauda viņa drosmi un pacietību”, allaž raisot dziļas pārdomas un reizēm pat apdraudot viņa dzīvību.
„Mūsu ceļā vienmēr ir kāds pārbaudījums,” teica prezidents Nelsons, raksturojot darbu, kas tiek veikts, kalpojot Tam Kungam. „Vai jūs esat gatavi paveikt kaut ko patiešām grūtu? Tiklīdz jūs apliecināsiet, ka esat gatavi paveikt savu daļu, Viņš jums palīdzēs.”
Uzrunājot Baznīcas locekļus Austrālijā, elders Kuks sniedza ieskatu savā pieredzē par to, ka arī Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļi reiz ir jutušies nesagatavoti un nepiemēroti [savam aicinājumam], tāpat kā dažkārt bīskapiju vadītāji. „Apustuļa aicinājums un kalpošana Tam Kungam dara ļoti pazemīgu,” viņš teica.
Kad elders Nīls L. Andersens tika aicināts par apustuli, viņš paskaidroja, ka, lai arī viņš jutās [šim darbam] nepiemērots un izjuta pazemību, viņu mierināja doma, ka Tas Kungs bija svētījis viņu ar atbilstību vismaz vienai prasībai: „Ar Svētā Gara spēku es pavisam skaidri un droši zinu, ka Jēzus ir Kristus, Dieva mīļotais Dēls.”
„Man ir jautāts — kā es jūtos, būdams jaunākais apustulis,” stāstīja elders Patriks Kīrons dienu pēc viņa aicināšanas Divpadsmito kvorumā.
„Es esmu izjutis visas iespējamās emocijas, un zinu, ka tas pārsniedz manas paša spējas. Bet es lūgšu palīdzību. Es visā pilnībā ticu mīlošam Tēvam Debesīs un Viņa Dēlam, mūsu Glābējam. Un es zinu, ka Viņi palīdzēs. Es ar to rēķinos. Un es darīšu visu, ko varu, lai laika gaitā kļūtu arvien līdzīgāks tādam apustulim, kādu jūs to esat iztēlojušies.
Tā nu šodien, 24 stundas pēc aicinājuma saņemšanas, izjūtot šīs grūtības un cenšoties aptvert notiekošo, es jums teikšu: ja kādudien jums šķiet, ka no jums tiek prasīts vairāk, nekā jūs jelkad esat spējuši iztēloties, es jūs ļoti labi saprotu.”
2019. gadā prezidents Rasels M. Nelsons vadīja Baznīcas vadītāju delegāciju, kuru skaitā bija arī elders Gerits V. Gongs, kas apmeklēja Tongas karali un karalieni. Apustuļi tiekas ar augstākajām amatpersonām un valstu vadītājiem, lai pavērtu tautām durvis uz evaņģēliju. Prezidents Nelsons ir teicis, ka ir nepieciešami daudzi gadi, lai apustuļi tiktu sagatavoti viņu diženajam uzdevumam.
Pasaules vēstnieki
Atsaucoties uz Mācības un Derību 107:23, kur Tas Kungs aicina Divpadsmit apustuļus būt par „īpašiem Kristus Vārda lieciniekiem visā pasaulē”, prezidents Nelsons piebilda: „Katrs Divpadsmito loceklis ir apustulis visai pasaulei. Viņam ir jāiegūst zināšanas par katru pasaules nostūri, kā arī cilvēkiem, valodām un vēsturi.”
Viņu darbs aptver visu pasauli. Viņi tiekas ar valstu vadītājiem, vietējām amatpersonām, mediju pārstāvjiem un Baznīcas locekļiem gan lielos, gan privātos pasākumos. Viņu darba stundas var būt ilgas, un no viņiem var tikt daudz prasīts. Kad viņi kļūst par Tā Kunga, Jēzus Kristus, vēstnešiem, viņu dzīve vairs nepieder viņiem.
Pagājušajā gadā, 12 dienu ilgā, saspringtā pasaules mēroga kalpošanas ceļojumā pa sešām Eiropas valstīm, kad pagulēt bieži vien bija iespējams tikai nakts lidojumā no vienas valsts un otru, elders D. Tods Kristofersons tikās ar valdības vadītājiem, pilna laika misionāriem un vietējiem Baznīcas locekļiem.
Ievērības cienīga bija viņa tikšanās ar Horvātijas kultūras un mediju ministri, kurā viņš piedāvāja Baznīcas palīdzību saistībā ar daudzajiem bēgļiem, kuri ieplūst šajā valstī no kara plosītās Ukrainas. „Mēs … sapratām, ka ir daudz dažādu veidu, … kā mēs varētu sadarboties, it īpaši [palīdzot] tiem, kuri ir nonākuši lielās grūtībās,” sacīja elders Kristofersons.
Pēc tikšanās ar vietējiem vadītājiem Dāresalāmā, Tanzānijā, lai paziņotu par Baznīcas ziedojumu kādam lielam humānās palīdzības projektam 2024. gadā, elders Gerijs E. Stīvensons tikās ar Baznīcas locekļiem un misionāriem.
Pagājušajā gadā, deviņu dienu ceļojuma ietvaros uz vairākām Āfrikas valstīm, elders Gerijs E. Stīvensons apmeklēja Makuburi veselības centru Dāresalāmā, Tanzānijā, ko Baznīca palīdz paplašināt. „Kad mēs redzam, kādi pakalpojumi šeit tiek sniegti mātēm un bērniem,” teica elders Stīvensons, „mūs pārņem aizkustinājums.”
Lai atzīmētu Kambodžas Baznīcas 30. gadadienu, elders Renlands tikās ar Kambodžas premjerministru, kuru viņš raksturoja kā „apbrīnojamu cilvēku”.
Apustulis, kurš ir izbijis kardiologs, pastāstīja premjerministram, ka Jēzus Kristus Baznīca ir ziedojusi gandrīz 2,2 miljonus ASV dolāru Siemrīpas slimnīcai, kas atrodas 320 kilometrus uz ziemeļiem no Pnompeņas, lai pievienotu tai kardioloģijas centru, tādējādi sniedzot labāku veselības aprūpi tādiem cilvēkiem kā premjerministra tēvocis, kurš nomira no akūta koronārā sindroma.
Elders Deils G. Renlands 2024. gada 22. janvārī Pnompeņā sarokojas ar Kambodžas Karalistes premjerministru Samdehu Mohu Borvoru Tipadeju Hunu Manē. Šī vēsturiskā tikšanās ir pirmā reize, kad Baznīcas vadītājs tiekas ar Kambodžas Karalistes valdības vadītāju.
„Man bija privilēģija pavadīt laiku ar Baznīcas locekļiem, vadītājiem un misionāriem Ulanbatorā, Mongolijā, un Kioto, Hirosimā, kā arī Fukuokā, Saporo, un Tokijā, Japānā,” teica elders Uliss Soaress pēc Āzijas ziemeļu reģiona apmeklējuma 2024. gadā. „Katrā sanāksmē un personīgās saskarsmes brīdī es jutu šo cilvēku neticamo mīlestību pret To Kungu un ticību Viņam. Viņu apbrīnojamie pievēršanās stāsti mani dziļi aizkustināja un stiprināja manu liecību par Jēzu Kristu un Viņa atjaunoto evaņģēliju uz Zemes. …
Kāda svētība bija sajust Tā Kunga Garu un Viņa mīlestību starp šiem lieliskajiem Kristus mācekļiem šajās valstīs!”
Apustuļu darbs
Atvērt durvis evaņģēlijam dažādās valstīs ir svarīgs apustuļa pienākums: „Divpadsmitie, turēdami atslēgas, tiek izsūtīti, lai atvērtu durvis, pasludinot Jēzus Kristus evaņģēliju.” (Mācības un Derību 107:35.)
Prezidenta Nelsona pieredze Divpadsmit apustuļu kvorumā liecina, ka durvis uz evaņģēliju tiek atvērtas arī citādi. Kādā reizē Gars tik ilgi strādāja ar kādas valdības vadītāju, līdz „viņš sāka mainīt savas domas par mums”, teica prezidents Nelsons. Citā reizē kāds vīrietis, kurš nevēlējās runāt ar Baznīcas vadītājiem, tika atlaists no amata un Tas Kungs mums deva „vīru, ar kuru mēs varējām parunāt”. Katrā gadījumā, kā teica prezidents Nelsons, „vēstījums, ko man sniedza [debesis], bija viens un tas pats: „Strādā no visas sirds. … Uzņemies riskus. Kad tu vairs nevarēsi paveikt vairāk, es tev palīdzēšu.””
Apustuļi saka, ka prieku par savu darbu viņi gūst, līdzsvarojot konkurējošās vajadzības — uzrunāt lielas ļaužu grupas un kalpot atsevišķiem cilvēkiem. Viņi apmeklē Baznīcas locekļus viņu mājās, lai dotu svētību, izteiktu pateicību vai sniegtu nepieciešamo padomu.
Elders Bednārs ir teicis: „Tas Kungs sūta Divpadsmit apustuļu kvoruma locekli uz noteiktām vietām konkrētos laikos, kur viņš sastopas ar uzticīgiem pēdējo dienu svētajiem un citiem cilvēkiem, kuriem bieži ir grūtības vai kuriem ir nepieciešams mierinājums un uzmundrinājums. Šīs tikšanās organizē Dievs.”
Elders Deivids A. Bednārs un viņa sieva Sjūzena sasveicinās ar cilvēkiem pēc uzrunas sanāksmē Tolukā, Meksikā, 2023. gada 5. novembrī.
Reizēm viņu kalpošana ir ļoti publiska, piemēram, elders Stīvensons ir piedalījies augsta līmeņa konferencē Nairobi, Kenijā, kuras tiešraide tika pārraidīta valsts televīzijā. „Jautājums, par ko … jūs varētu prātot, ir šāds: „Kas ir apustulis?”” pārraides laikā teica elders Stīvensons. „Mēs … esam aicināti doties pie pasaules tautām un liecināt par Jēzus Kristus, dzīvā Dieva Dēla, dievišķumu.”
„To visu mēs darām Viņa dēļ,” teica elders Dīters F. Uhtdorfs. „Mēs pārstāvam Viņu. Mēs stāstām par Dievu, Viņa diženumu un Viņa nozīmīgo lomu tajā, lai Viņa bērni būtu laimīgi.”
Dažkārt apustuļiem nākas strādāt tuvāk mājām — gluži burtiskā nozīmē. Kādu dienu elders Bednārs remontēja savas mājas jumtu un devās uz vietējo veikalu, lai iegādātos dažus materiālus. Viņam mugurā bija darba drēbes: vienkāršas bikses un kurpes, T-krekls un beisbola cepure.
„Kamēr es izvēlējos materiālus, pie manis pienāca kāds vīrietis un teica: „Elder Bednār, jūsu maskēšanās nedarbojas.” Mēs pasmējāmies, un tad viņš pajautāja: „Vai es jums drīkstu kaut ko pajautāt?”
Es atbildēju: „Nu, tieši tāpēc jau es esmu šeit.”
Viņš atbildot jautāja: „Ko jūs ar to domājat?”
Es teicu: „… Es esmu šeit, jo Dievs zināja, ka mēs satiksimies šajā veikalā un ka jums ir kaut kas, ko jūs vēlaties pajautāt. Esiet tik laipns un uzdodiet savu jautājumu.”
Mēs tajā ailē norunājām apmēram 15 minūtes, un es centos viņam palīdzēt rast atbildi uz viņa jautājumu. Vai tā bija tikai sagadīšanās, ka es sastapu šo labo cilvēku vietējā veikalā? Vai arī šo satikšanos dievišķi organizēja mīlošais Glābējs, kurš … individuāli atbildēja uz kāda uzticīga vīra raižpilno jautājumu?
Es ticu, ka Tā Kunga darbā nav tādas lietas kā sagadīšanās. Dvēseļu vērtība ir liela Dieva acīs.”
Elders Nīls L. Andersens 2024. gada 22. februārī fotografējas Džeimija Kardināla Sina ciematā, Manilā, Filipīnās, kur ar Baznīcas palīdzību tika salabotas trīs ūdens tvertnes.
Stāšanās pretī grūtībām ar ticību Tam Kungam
Mūsdienu apustuļi saskaras ar lielām un sarežģītām problēmām. Viņi tiecas pēc iedvesmas, sniedzot mācības un kalpojot visai pasaules mēroga draudzei, kurā ir vairāk nekā 17 miljoni Baznīcas locekļu, kuri tiek pārbaudīti ar tādiem izaicinājumiem kā politiskie nemieri, pornogrāfija, nerimstošais sociālo mediju spiediens un ekonomiskā nenoteiktība. Konflikti starp tautām traucē darba norisei. Tradicionālo vērtību „erozija” apdraud sociālo stabilitāti.
Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļi apzinās savu atbildību un vēlas stiprināt ticību pasaulē, kurā ticība pakāpeniski sarūk.
„Ir skaidrs, ka Tā Kunga spēks ietekmē Baznīcas vadītājus, mudinot viņus … steidzami rīkoties,” teica Divpadsmit apustuļu kvoruma prezidenta vietas izpildītājs, prezidents M. Rasels Balards (1928–2023). „Jautājums, kas mums visiem sev jāuzdod, ir šāds: „Vai mēs ejam kopsolī ar [saviem vadītājiem]?” Ikvienam no mums ir jābūt gatavam atbildēt uz šo jautājumu. Es jums varu apliecināt, ka par šo jautājumu Divpadsmit apustuļu kvorumā notiek ievērojamas diskusijas. … Šis nav īstais laiks, lai atpūstos vai pārtrauktu pielikt pūles, pildot savus aicinājumus. …
Mums ir jābūt gataviem iet kopsolī ar saviem vadītājiem, sperot soli tanī virzienā, kur viņi jau ir spēruši daudz plašāku soli.”
„Esot Jēzus Kristus sekotājiem, mums ir jātiecas līdzināties mūsu Glābējam un sekot Viņa piemēram it visā, ko darām,” teica elders Uhtdorfs. „Jau kopš tā brīža, kad uzsākam māceklības ceļu, mēs sākam saņemt gan redzamas, gan neredzamas Dieva svētības.
Lai arī kur mēs šobrīd atrastos, mēs visi jau šodien varam doties pa māceklības ceļu. Būsim pazemīgi, lūgsim mūsu Debesu Tēvu no visas sirds un izrādīsim vēlmi tuvoties Viņam un no Viņa mācīties.”