Debesu Tēvs vēlas ar tevi runāt

Uzrunājot Ādamu un Ievu, un visus, kuri dzīvos pēc viņiem, eņģelis norādīja: „Tev būs nožēlot grēkus un piesaukt Dievu Dēla Vārdā mūžīgi.” (Mozus 5:8.)

Jēzus mācīja: „Lūdziet, tad jums taps dots; meklējiet, tad jūs atradīsit; klaudziniet, tad jums taps atvērts.” (Mateja 7:7.) „Kad tu Dievu lūdz, … pielūdz Savu Tēvu slepenībā” (Mateja 6:6). „Tāpēc jums būs tā lūgt: mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top Tavs Vārds” (Mateja 6:9).

Jēzus nepārtraukti lūdza Savu Tēvu. „Viņš aizgāja uz kalnu Dievu lūgt; un Viņš pavadīja visu nakti Dieva lūgšanā” (Lūkas 6:12). „Un … Viņš gāja kalnā Dievu lūgt” (Marka 6:46). „Un tie nāca uz kādu vietu, kurai vārds Ģetzemane, un Viņš Saviem mācekļiem saka: „Palieciet šeit, kamēr Es Dievu lūgšu” (Marka 14:32). Atrodoties pie krusta, Jēzus lūdza par karavīriem, kuri Viņu piesita krustā, sakot: „Tēvs, piedod tiem; jo tie nezina, ko tie dara.”” (Lūkas 23:34.)

Svētajos Rakstos mums ir dots padoms „vienmēr lūgt” (Lūkas 21:36; 2. Nefija 32:9; 3. Nefija 18:15; Mācības un Derību 10:5, 19:38, 20:33, 31:12). „Apspriedies ar To Kungu visā, ko tu dari, un Viņš tevi virzīs uz labo” (Almas 37:37). Turklāt mums „ar visu savu dvēseles spēku, kas tai ir, [ir jāpateicas] un [jāslavē] … Diev[s]” (Mosijas 2:20), atzinīgi novērtējot visu, ko mūsu Tēvs mūsu labā dara.

Prezidents Rasels M. Nelsons paskaidroja: „Garīgā pašapziņa sākas ar apziņu, ka katrs jauns rīts ir dāvana no Dieva. … Viņš mūs pasargā dienu no dienas un atbalsta ik mirkli (skat. Mosijas 2:21).”

Nefijs teica: „Jo, ja jūs uzklausītu Garu, kas māca cilvēku lūgt, jūs zinātu, ka jums ir jālūdz; jo ļaunais gars nemāca cilvēkam lūgt, bet māca tam, ka viņam nevajag lūgt.” (2. Nefija 32:8.)

Fragments no gleznas Christ Raising the Daughter of Jairus (Kristus uzceļ Jaira meitu), Gregs K. Olsens

Pateicoties mūsu Glābēja piemēram un gadsimtu gaitā sniegtajiem eņģeļu un praviešu padomiem, mēs skaidri zinām, ka mums ik dienu ir jālūdz, jāpateicas par savām svētībām un pastāvīgi jādzīvo ar lūgšanu sirdī. Mums ir pienākums sazināties ar savu Tēvu.

Taču vēl brīnišķīgāk ir tas, ka mūsu Tēvs Debesīs atbild uz mūsu lūgšanām. Jautājums, kas šajā laicīgajā pasaulē raisa pārdomas, ir šāds: „Kā mēs varam labāk saņemt un saprast atbildes, norādījumus un mierinājumu, kas nāk no mūsu Tēva?”

Savas vairāk nekā septiņas desmitgades ilgās dzīves laikā es esmu sapratis, ka mūsu Tēvs ar mums runā. Mēs neesam vieni. Kad mēs cenšamies sekot Glābējam, debesu būtnes par mums gādā un mums palīdz.

Atbilžu saņemšana uz mūsu lūgšanām sākas ar mūsu ticību Debesu Tēvam un Viņa Dēlam, Jēzum Kristum. Jēzus teica: „Nebīsties, tici vien!” (Marka 5:36.) Mēs uzticamies Viņam, darām labāko, ko spējam, lai ievērotu baušļus, un tiecamies pēc Viņa vadības visās lietās. „Un nekā cilvēks neaizvaino Dievu …, kā vien [tad, ja viņš] neatzīst Viņa roku visās lietās un neklausa Viņa pavēlēm” (Mācības un Derību 59:21).

Tas gan nenozīmē, ka Dieva roka mūsu dzīvē izraisa pasaulē esošās nelaimes vai briesmīgās traģēdijas. Taču tas nozīmē, ka, saskaroties ar grūtībām un netaisnību, Viņš jums stāvēs līdzās, vairos jūsu spējas, mierinās un „iesvētīs [jūsu] bēdas [jums] par labumu” (2. Nefija 2:2).

Ja mēs Viņam ticam un ievērojam Viņa baušļus, mēs gluži dabiski iemācāmies labāk sadzirdēt Viņa balsi.

1993. gada septembrī, savā pirmajā gadā Augstākā pilnvarotā amatā, prezidents Džeimss E. Fausts (1920–2007), kurš tolaik bija Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, uzaicināja mani ar sievu Keitiju kopā ar viņu apmeklēt Brigama Janga Universitātes svētbrīdi. Paturiet prātā, ka 1993. gadā vēl nebija ne viedtālruņu, ne sociālo mediju, ne plaši pieejama interneta.

Savā uzrunā ar nosaukumu „Gara balss” prezidents Fausts brīdināja: „Jūsu paaudzi pārpludinās daudzas balsis, kas jums stāstīs, kā dzīvot, kā apmierināt savas kaislības un kā iegūt visu, ko vēlaties. Jums būs pieejami līdz pat piecsimt televīzijas kanālu. Jums būs pieejamas visdažādākās programmatūras, interaktīvie datoru modemi, datubāzes un ziņojumu dēļi; personīgā satura digitālā publicēšana, satelīta uztvērēji un saziņas tīkli, kas jūs ieraus informācijas gūzmā. … Tā balss, kurā jums jāiemācās ieklausīties, ir Gara balss.”

Divpadsmit apustuļu kvoruma prezidents Boids K. Pekers (1924–2015) mācīja par rāmo, kluso Gara balsi, stāstot par to, ko pieredzēja dabaszinātnieks Džons Barafs, ar draugiem pastaigājoties pa ļaužu pilnu parku. Lūk, prezidenta Pekera vārdi:

„Pilsētas skaņu jūklī [Barafa kungs] izdzirdēja putna dziesmu.

Viņš apstājās un klausījās! Tie, kuri bija ar viņu, to nedzirdēja. Viņš palūkojās apkārt. Neviens cits to nebija pamanījis.

Viņu satrauca tas, ka visi palaiž garām kaut ko tik skaistu.

Viņš no kabatas izņēma monētu un uzsvieda gaisā. Tā atsitās pret bruģi ar džinkstošu skaņu, kas nebija skaļāka par putna dziesmu. Visi pagriezās — viņi to dzirdēja!

Ir grūti visā pilsētas skaņu jūklī saklausīt putna dziesmu. Taču to ir iespējams sadzirdēt. To var skaidri sadzirdēt, ja iemācāmies to saklausīt.”

Prezidents Pekers mācīja par Svēto Garu 1979. gadā — laikā, kad dzīve bija daudz klusāka un pasaules troksnis — daudz pieklusinātāks nekā tagad.

Prezidents Nelsons mācīja: „Ja jūs pievēršat lielāku uzmanību informācijai sociālajos medijos nekā Gara čukstiem, tad jūs pakļaujat sevi garīgām briesmām.”

Prezidents Fausts teica: „Ja mēs vēlamies uzklausīt Gara balsi, mums ir jāatver ausis, ar ticību jāskatās balss avota virzienā un nelokāmi jāraugās uz debesīm.”

Šī Gara balss uzrunā gan mūsu prātu, gan sirdi. „Es pateikšu tev tavā prātā un tavā sirdī ar Svēto Garu, kurš nāks pār tevi un kurš mitīs tavā sirdī” (Mācības un Derību 8:2). Ieklausieties savā sirdsapziņā — atklāsme bieži aizsākas tur.

Lūdziet ar ticīgu sirdi

Atbildes vai iespaidus nav iespējams gūt piespiedu kārtā. Mums ir jālūdz un jāgaida, paturot sirdī ticību. Dažas atbildes šajā dzīvē netiks sniegtas, taču taisnīgajiem Tas Kungs vienmēr sniegs Savu mieru (skat. Jāņa 14:27). Atbildes bieži vien tiek saņemtas tad, kad mēs lūdzam, lai palīdzētu apkārtējiem. Dažkārt tās tiek dotas „rindiņu pēc rindiņas, priekšrakstu pēc priekšraksta” (Mācības un Derību 98:12).

Debesu balss mūs var uzrunāt negaidītos brīžos un negaidītās vietās, taču visievērojamākās mācības mēs gūstam klusās un svētās vietās. Savās klusajās agro rītu lūgšanās un pārdomās es rodu neparastas svētības. Pastāvīga, personīga un netraucēta Svēto Rakstu lasīšana, pat ja reizēm tā ir rutīna, mūsu sirdī iededz Gara balsi, kas dažbrīd iekvēlojas mūsos kā uguns.

Dažkārt šie iespaidi izriet tieši no izlasītā, bet citreiz, gremdējoties pārdomās, mēs gūstam atbildi uz pavisam citu jautājumu. Atcerēsimies eldera Roberta D. Heilza vārdus: „Kad mēs vēlamies runāt ar Dievu, mēs lūdzam. Bet, kad mēs vēlamies, lai Viņš runātu ar mums, mēs pētām Svētos Rakstus.”

Kamēr ap mums mutuļo pasaulīgā kņada un apjukums, Tas Kungs ir licis Savam pravietim celt arvien vairāk un vairāk tempļu. Šajos svētajos Tā Kunga namos, atstājot savus izaicinājumus ārpusē un ieejot iekšā ar savām lūgšanām un rūpēm, mums tiek mācītas mūžības patiesības.

Pirms gada prezidents Nelsons mums deva šo ievērojamo solījumu: „Mani dārgie brāļi un māsas, lūk, mans apsolījums. Nekas jums nepalīdzēs vēl ciešāk turēties pie dzelzs margas, kā pielūgšana templī, darot to tik regulāri, cik vien jūsu apstākļi ļauj. Nekas jūs nepasargās vēl lielākā mērā, saskaroties ar pasaulīgo tumsības miglu. Nekas vēl lielākā mērā nestiprinās jūsu liecību par To Kungu Jēzu Kristu un Viņa īstenoto Izpirkšanu un nepalīdzēs jums gūt dziļāku izpratni par Dieva lielisko ieceri. Nekas vēl lielākā mērā nemierinās jūsu garu sāpinošos brīžos. Nekas neatdarīs debesis vēl lielākā mērā. Nekas!”

Katra vispārējā konference nes papildu svētību pārpilnību. Nākammēnes, aprīlī, mēs atkal tiksimies vispārējā konferencē, lai uzklausītu Tā Kunga balsi. Mēs ierodamies uz vispārējo konferenci, iepriekš lūguši un gatavojušies tai. Katram no mums ir kādas nopietnas rūpes un aktuāli jautājumi. Mēs nākam atjaunot savu ticību mūsu Glābējam, Jēzum Kristum, un stiprināt savu spēju pretoties kārdinājumiem. Mēs nākam, lai tiktu mācīti no augšienes. Es jums apsolu, ka, ar prieku gatavojoties un ierodoties uz vispārējās konferences sesijām, jūs saņemsiet atbildes uz savām bažām un sapratīsiet, ka par jums gādā „debesu roka”.

Ticiet, ka jūsu Debesu Tēvs ar jums runā. Viņš to tik tiešām dara! Ļaujiet, lai jūsu ticība Viņam un Viņa mīļotajam Dēlam palīdz jums pavērt priekškaru un sadzirdēt sava Tēva balsi! Es liecinu, ka Viņš ir jums līdzās un mīl jūs vairāk, nekā iespējams izteikt vārdos.