„Pateicoties templim”, Draugs, 2025. gada septembris, 30.–31. lpp.
Pionieri katrā zemē
Pateicoties templim
Patiess stāsts no Vanuatu.
„Misionāri ir klāt!” iesaucās Gatis. Viņš pamāja misionāriem, kad tie tuvojās viņa mājām.
Mamma, tētis un Gata vecākais brālis Nauris tika kristīti pagājušajā gadā. Gatis un viņa mazais brālis Ījabs bija par jaunu, lai kristītos. Taču viņiem patika mācīties ar misionāriem.
„Šodien mēs vēlamies runāt par templi,” sacīja elders Heils. „Tā ir īpaša ēka, kurā jūs varat dot solījumus Dievam un tikt saistīti ar savu ģimeni. Tas nozīmē, ka jūs varat būt kopā mūžīgi!”
„Tuvākais templis ir Jaunzēlandē.” Elders Sains pacēla attēlu ar skaistu, baltu ēku. „Tas ir tāls ceļojums. Bet svētības būs tā vērtas.”
„Mēs vēlamies braukt,” ierunājās mamma.
Gata vecāki plānoja savu tempļa braucienu kopā ar vēl vienu ģimeni no Baznīcas. Viņi būs pirmās divas ģimenes no Vanuatu, kas apmeklēs templi!
Pēc dažiem mēnešiem pienāca diena, kad bija jādodas ceļā. Gatim tas bija pirmais lidojums, un tas bija jautri. Viņš palūkojās uz mākoņiem un okeānu zem tiem. Viņš savā prātā iztēlojās augsto, balto ēku. Viņš nevarēja sagaidīt, kad to ieraudzīs.
Kad viņi nolaidās, viņi iekāpa autobusā. Tas bija bedrains brauciens, un Gatis bija noguris. Taču viņi bija gandrīz klāt.
„Skatieties!” Gatis norādīja laukā pa logu. Tas ir tur! Tas ir vēl skaistāks nekā bildēs.
Templī bija klusums un miers. Viņi visi bija tērpušies baltā. Kādu laiku Gatis un viņa brāļi sēdēja uzgaidāmajā telpā un aplūkoja Jēzus Kristus attēlus.
Pēc tam tempļa darbinieks aizveda viņus uz saistīšanas telpu. Gata vecāki bija nometušies ceļos pie altāra, kas bija pārklāts ar mīkstu audumu. Viņi izskatījās tik laimīgi!
Gatis un viņa brāļi nometās ceļos blakus mammai un tētim. Viņi paskatījās uz lielajiem, augstajiem spoguļiem pie sienām. Viņu atspulgs turpinājās vēl un vēl.
„Spoguļi atgādina, ka jūs varat būt kopā mūžīgi,” paskaidroja tempļa darbinieks.
Gatis jutās laimīgs un drošībā. Likās, ka Glābējs viņu cieši apskautu.
Drīz vien pienāca laiks doties mājās. Gan autobusā, gan lidmašīnā Gatis turpināja domāt par īpašo sajūtu, kas viņam bija templī.
Pēc dažām dienām uznāca liela vētra. Izskatījās, ka palmas varētu pārlūzt uz pusēm!
Gatis bija nobijies. „Vai ar mums viss būs kārtībā?”
„Jā!” atbildēja tētis. „Bet šie vēji ir stipri. Misionāri aicināja sapulcēties baznīcas ēkā, līdz vētra būs beigusies.”
Gatis palīdzēja mammai aiznest uz baznīcu ēdienu un segas. Pūta tik stiprs vējš!
Iekšpusē Gatis jutās nedaudz labāk. Tur bija visi viņu draugi no Baznīcas. Bet viņš joprojām varēja dzirdēt vēja gaudošanu.
„Kas notiks ar mūsu māju?” Gatis ievaicājās.
„Mums būs jāgaida, kamēr norimstas vētra, lai redzētu.” Mamma viņu cieši apskāva. „Vissvarīgākais ir tas, ka mūsu ģimene ir drošībā. Vai atceries, kā tu juties templī?”
Gatis apstiprinoši pamāja. „Es jutos silti un drošībā.”
Tētis pasmaidīja. „Un, pateicoties Jēzum Kristum un mūsu tempļa saistīšanai, mēs varam būt kopā mūžīgi.”
Gatis domāja par silto un mierīgo sajūtu, ko viņš sajuta templī. Tētim bija taisnība. Pateicoties Jēzum Kristum un tempļa derībām, viņi mūžīgi var būt kopā kā ģimene. Un tāpēc, ka viņš to zināja, viss patiešām būs kārtībā.
Eduardo Martikorena ilustrācijas