„Lūsijas konferences jautājums”, Draugs, 2025. g. sept., 4.–5. lpp.
Lūsijas konferences jautājums
„Vai man iet uz Alises ballīti?” Lūsija uzrakstīja.
Patiess stāsts no Beļģijas.
Lūsija bija sajūsmā, atraujot vaļā zilo aploksni. Viņas labākā draudzene Alise rīkoja dzimšanas dienas ballīti, un viņa bija uzaicināta!
Taču, izlasot ielūgumu, Lūsijas sirds pamira. „Tikai ne kārtējā ballīte svētdienā,” viņa nodomāja.
Lūsijas ģimene svētdienās negāja uz ballītēm. Tā vietā viņi pavadīja kopā laiku, gāja uz baznīcu un darīja visu ko citu, lai atcerētos Glābēju.
Bet šai ballītei bija grūtāk pateikt nē. Kā gan viņa varētu palaist garām savas labākās draudzenes dzimšanas dienu?
„Vai es nevarētu izņēmuma kārtā šoreiz iet?” tovakar Lūsija pajautāja saviem vecākiem. „Es zinu, ka svētdienas ir svarīgas. Bet es negribu to palaist garām.”
„Tā ir grūta izvēle,” noteica tētis. „Debesu Tēvs lūdz, lai mēs svētdienu padarītu par svētu dienu. Bet tev pašai jāizlemj, kā tu to darīsi.”
Mamma apskāva Lūsiju. „Šonedēļ ir vispārējā konference. Varbūt šis varētu būt jautājums, ko tu varētu uzdot.”
Lūsijas ģimenē bija tradīcija — pirms konferences pierakstīt kādu jautājumu, kas viņiem bija radies. Tad konferences laikā viņi klausījās, lai sadzirdētu atbildes.
Lūsija nopūtās. „Labi.”
Pirms gulētiešanas Lūsija pierakstīja savu jautājumu. Tad viņa lūdza Dievu. „Debesu Tēvs, es patiešām gribu iet uz šo ballīti, un es nezinu, kā man rīkoties. Vai Tu, lūdzu, man palīdzēsi rast atbildes, kad es skatīšos vispārējo konferenci?”
Pēc dažām dienām Lūsija un viņas brāļi sasēdās dīvānā. Bija pienācis laiks konferencei! Lūsija zīmēja savā piezīmju grāmatiņā, kamēr skanēja sākuma dziesma. Tad pirmais runātājs sāka uzrunu.
Lūsija pavērās uz augšu. Runātājs stāstīja par sabata dienu! Viņš teica, ka Dievs svēta tos, kuri ievēro Viņa baušļus, pat ja svētība nenāk uzreiz.
„Man šķiet, ka Debesu Tēvs jau atbildēja uz manu jautājumu,” sacīja Lūsija. „Tas bija ātri!”
Nākamajā dienā skolā Lūsija starpbrīdī uzmeklēja Alisi. „Paldies, ka uzaicināji mani uz savu ballīti,” sacīja Lūsija. Viņa dziļi ievilka elpu. „Svētdienas man un manai ģimenei ir īpašas dienas. Tāpēc es nevarēšu ierasties.”
„Labi,” atbildēja Alise. „Man žēl, ka tu to palaidīsi garām.”
„Man arī,” noteica Lūsija. „Bet vai tu gribētu sestdien doties kopā ar mani uz batutu parku? Tad mēs varam rotaļāties kopā un nosvinēt tavu dzimšanas dienu.”
„Labprāt!” Alise smaidīja.
Arī Lūsija pasmaidīja. Neiet uz ballīti bija grūta izvēle. Taču viņa zināja, ka tas ir pareizi. Un viņa bija pateicīga, ka Debesu Tēvs atbildēja uz viņas svarīgo jautājumu.
Flavio Remonti ilustrācijas