„Saruna ar Gunu par kalpošanu Baznīcā”, Draugs, 2025. gada septembris, 40.–41. lpp.
Saruna ar Gunu par kalpošanu Baznīcā
Guna ir 11 gadus veca meitene no Harares, Zimbabvē. Mēs uzdevām viņai dažus jautājumus par mūzikas diriģēšanu baznīcā.
Pastāsti mums par sevi.
Man patīk gatavot desertus un gardus ēdienus un spēlēt marimbu. Es dziedu un dejoju, un mācos spēlēt flautu, ksilofonu un klavieres.
Pastāsti mums par savu jauno uzdevumu Baznīcā.
Bīskaps palūdza mani palīdzēt diriģēt mūziku Svētā Vakarēdiena sanāksmēs. Tas man bija negaidīti un biju pārliecināta, ka viņi izvēlēsies kādu gados vecāku. Taču es arī jutos mīlēta un laimīga tāpēc, ka mīlu mūziku.
Dažreiz man joprojām ir bail, ka es kaut ko nodziedāšu nepareizi un ka cilvēki to sadzirdēs. Taču Svētais Gars man palīdz justies ērti visu priekšā. Tagad, kad esmu pie tā pieradusi, tas patiesībā ir diezgan jautri!
Kā tas bija — diriģēt Sākumskolas organizētajā Svētā Vakarēdiena sanāksmē?
Iesākumā bija bailīgi. Dažreiz, kad mēs vingrinājāmies, es aizmirsu dažus vārdus. Tāpēc es mājās vingrinājos dziedāt kopā ar mammu, un tas ļoti palīdzēja. Kad mēs vingrinājāmies Sākumskolā, es dziedāju skaļāk, lai palīdzētu tiem, kuri neprot lasīt vai nezina vārdus.
Es biju sajūsmā, kad pienāca uzstāšanās diena. Viss noritēja skaisti. Es jutu mieru, un vārdi vienkārši paši nāca man prātā.
Ko tu mācījies no šīs pieredzes?
Es sapratu, ka dažreiz viss nenotiek ideāli, bet tas nekas — tu vari no tā mācīties. Arī diriģēšana Sākumskolā sagatavoja mani jaunajam uzdevumam!
Kādu padomu tu dotu citiem par kalpošanu Baznīcā?
Dažreiz var būt grūti kalpot daudzu cilvēku priekšā, taču mēs — bērni — varam vadīt neatkarīgi no mūsu vecuma vai tā, cik īsi vai gari esam. Es viņiem pastāstītu, ka, lai gan dažkārt mūs nomāc bailes, Svētais Gars var palīdzēt mums sajust mieru. Viņš vienmēr palīdzēs mums atkal piecelties.