Psalmu 49.–51., 61.–66., 69.–72., 77.–78., 85.–86. nodaļa

49. psalmā ir ietverts vēstījums gan vienkāršajiem ļaudīm, gan augstmaņiem, gan bagātajiem, gan nabagiem (skat. 3. pantu). Kā tu apkopotu šo vēstījumu? Kā, tavuprāt, šo vēstījumu papildina Psalmu 62:6–13?

Lasot minētos psalmus, tu varētu sajust pamudinājumu — aizdomāties par to, kādā veidā daži cilvēki, meklējot pestīšanu, paļaujas uz kaut ko citu, nevis Dievu (skat. Psalmu 49:7–8). Kā tavu dzīvi iespaido tava liecība par to, ka „no pazemes varas” tavu „dvēseli atpestīs Dievs”? (Skat. Psalmu 49:15.)

Ķēniņš Dāvids uzrakstīja 51. psalmu, apzinoties, ka viņam izmisīgi ir nepieciešama piedošana — tā ir nepieciešama mums visiem. Kuri panti raksturo izjūtas, kas tev ir bijušas? Kas no tā, ko tu esi uzgājis šajā psalmā, tev sniedz cerību uz piedošanu?

Tu varētu arī sameklēt 51. psalmā norādes tam, ko nozīmē — nožēlot grēkus. Izveido sarakstu ar to, ko tu atrodi. Padomā, vai vari papildināt savu sarakstu, studējot prezidenta Rasela M. Nelsona vispārējās konferences vēstījumu „Mēs varam rīkoties labāk un būt labāki” (Liahona, 2019. g. maijs, 67.–69. lpp.).

Kā tu aprakstītu, kāda ir sajūta, kad saņem piedošanu caur Kristu? Ja tev ir nepieciešama palīdzība, lai aprakstītu savas sajūtas, tu vari ieskatīties Psalmu 51:1–2, 7–12, 85:2–9. Dažiem cilvēkiem patīk zīmēt vai atrast attēlus, lai izteiktu savas sajūtas; tu varētu to pamēģināt. Tu varētu arī nodziedāt vai noklausīties kādu garīgo dziesmu par Glābēju, piemēram, „Ak, tas ir brīnums man!” (Garīgās dziesmas, nr. 118).

Lai nožēlotu grēkus, mums ir jātic ne tikai tam, ka Jēzus Kristus var mūs attīrīt, bet arī tam, ka Viņš to darīs. Kas no tā, ko tu esi uzgājis Psalmu 86:5, 13, 15, palīdz tev zināt, ka Glābējs var un vēlas piedot?

Skat. arī Almas 36. nod.; Pīters F. Meurss, „Viņš varētu dziedināt mani!”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2023. g. maijs, 39.–41. lpp.

Paprāto par to, kā tu esi ieguvis savu liecību par Jēzu Kristu un Viņa īstenotās Izpirkšanas spēku. Pēc tam, studējot Psalmu 51:13–15; 66:5–20; 71:15–24, padomā, kā tu varētu aicināt citus — „[nākt un raudzīt] Dieva darbus” (Psalmu 66:5). Ja tev būtu „[jāpastāsta], ko [Tas Kungs] ir darījis [tavai] dvēselei” (Psalmu 66:16), ko tu pastāstītu?

Ko, tavuprāt, nozīmē — „cauru dienu [stāstīt par Viņa] taisnīgumu”? (Skat. Psalmu 71:24.)

Skat. arī Almas 26. nodaļu.

Vairākos psalmos ir aprakstīts, ko nozīmē — justies atsvešinātam no Dieva un izmisīgi lūgt Viņa palīdzību (skat. Psalmu 63:2, 8; 69:1–8, 18–21; 77:1–9). Kas no tā, ko tu esi uzgājis 63., 69. un 77.–78. psalmā, ir dāvājis šo psalmu autoriem mierinājumu?

Kā tev ciešanu brīžos palīdz tas, ka tu piemini „Tā Kunga darbus” un „brīnuma darbus kopš senseniem laikiem”? (Psalmu 77:12.) Daži no šiem brīnumiem ir aprakstīti 78. psalmā. Lasot par tiem, paprāto par to, kas palīdz tev „[likt] savu cerību uz Dievu” (7. pants).

• Lai palīdzētu bērniem atklāt patiesās mācības par grēku nožēlošanu Psalmu 51. nodaļā, tu varētu uzzīmēt lielu sirdi. Pēc tam tu varētu palīdzēt bērniem ierakstīt sirdī slikto, ko sātans mūs kārdina darīt. Kā mēs varam atbrīvot savu sirdi no tā? Aicini bērnus uzmeklēt vārdu „sirds” Psalmu 51:12, 19. Pārrunājiet, ko šie panti māca par grēku nožēlošanu. Aicini bērnus izdzēst sirdī ierakstītos vārdus un uzrakstīt jaunus vārdus, kas raksturo to, kā Jēzus var mūs izmainīt, ja mēs nožēlojam grēkus.

• Tu varētu palīdzēt bērniem saprast, ko nozīmē „satriekts gars; salauzt[a] … sird[s]” (Psalmu 51:19). Viņi varētu pēc kārtas pārsist vai pāršķelt kaut ko, kam ir cieta čaumala, piemēram, olu vai riekstu. Tu varētu palīdzēt viņiem salīdzināt čaumalu ar to, kas mums liedz sajust Debesu Tēva mīlestību. Kā mēs varam atvērt savu sirdi Viņam?

• Jūs varētu arī kopā aplūkot Glābēja attēlu un pajautāt bērniem, ar kādiem vārdiem viņi raksturotu Viņu. Aicini viņus atrast Psalmu 86:5, 13, 15 vārdus, kas Viņu raksturo. Kādēļ šīs zināšanas ir tik būtiskas?

• Bērniem varētu būt interesanti uzzīmēt Psalmu 61:3–4 minētos simbolus. Kā Jēzus Kristus līdzinās „klintskaln[am]” (3. pants), „patvērum[am]” un „stipr[am] torni[m]” (4. pants)?

• Palūdz bērniem dalīties dažos savos mīļākajos Svēto Rakstu stāstos (varētu noderēt attēli no Evaņģēlija mākslas darbu grāmatas). Ko šie stāsti mums māca par To Kungu? Jūs varētu kopīgi izlasīt Psalmu 66:16 un pēc kārtas atbildēt uz jautājumu: „Ko Tas Kungs ir darījis manai dvēselei?”

• Lasot Psalmu 77:12; 78:6–7 jūs varētu cits ar citu dalīties tajā, kā jūs cenšaties „[pieminēt] Tā Kunga darbus” (Psalmu 77:12), tai skaitā arī Viņa darbus savā dzīvē. Kā Svētais Vakarēdiens palīdz mums „vienmēr atcerēties”? (Moronija 4:3; 5:2).

• Kad būsiet kopā ar bērniem izlasījuši Psalmu 71:8, aiciniet viņus uzzīmēt lielu muti. Palūdz viņiem „aizpildīt” muti ar attēliem vai vārdiem, kas simbolizē to, ko mēs varam stāstīt citiem par Jēzu Kristu.

• Tu varētu padot apkārt Jēzus Kristus attēlu. Cilvēks, kurš tur attēlu, varētu pateikt vienu lietu, ko par Viņu zina. Kā mēs varam palīdzēt citiem cilvēkiem zināt šīs lietas?

• Daudzi psalmi ir kā lūgšanas Dievam. Lasot kopā ar bērniem psalmus, tu varētu parādīt viņiem, ko mēs varam izmantot, lai sazinātos ar cilvēkiem, kuri atrodas tālu, piemēram, telefonu vai vēstuli. Pēc tam izlasiet Psalmu 86:7. Kā mēs „piesaucam” Debesu Tēvu? Kā Viņš mums atbild?

• Jūs varētu kopā nodziedāt kādu dziesmu par lūgšanu, piemēram, „Bērna lūgšana” (Bērnu dziesmu grāmata, 6.–7. lpp.; skat. arī Sjūzena H. Portere, „Lūdz, tuvu Tēvs”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2024. g. maijs, 77.–79. lpp.). Pastāstiet cits citam par kādu reizi, kad Dievs atbildēja uz jūsu lūgšanām.