Dzejas lasīšana Vecajā Derībā

Pirmkārt, varētu būt lietderīgi zināt, ka Vecajā Derībā ietvertā senebreju dzeja nebalstās uz dzejiskām atskaņām, kā daļa pārējo dzejas veidu. Un, kaut arī pantmērs, vārdu spēles un skaņu atkārtošanās ir visai izplatītas senebreju dzejas iezīmes, parasti tas viss tulkojumā ir gājis zudībā. Tomēr viena no iezīmēm, ko tu ievērosi, ir domu vai ideju atkārtošanās, ko dažkārt dēvē par paralēlismu. Lūk, vienkāršs piemērs no Jesajas grāmatas:

29. psalmā ir daudz paralēlisma, piemēram:

Un šeit būs kāds gadījums, kad, zinot to, ka starp pirmo un otro rindiņu būtu velkamas paralēles, attiecīgo rakstvietu ir vieglāk saprast:

Šajos piemēros dzejnieks atkārtoja ideju ar nelielām atšķirībām. Izmantojot šo izteiksmes līdzekli, atkārtotā doma tiek uzsvērta ar nelielām atšķirībām, to aprakstot vai attīstot vēl pilnīgāk.

Citkārt abos paralēlajos teikumos, izmantojot līdzīgus izteiksmes līdzekļus, tiek izskaidrotas kontrastējošas idejas, kā šajā piemērā:

Šāds paralēlisms nav nekāda nejaušība. Rakstnieki tā ir rīkojušies ar noteiktu nolūku. Tas palīdzēja viņiem paust garīgās izjūtas un patiesās mācības skaisti un spēkpilni. Tādēļ, pamanot, ka Vecās Derības rakstos ir izmantots paralēlisms, padomājiet, kā tas jums palīdz izprast minētā rakstnieka vēstījumu. Piemēram, ko Jesaja centās pateikt, pielīdzinot „spēku” „svētku drēbēm” un „Ciānu” „Jeruzālemei”? (Jesajas 52:1.) Ko mēs varam secināt par „miermīlīgas atbildes” būtību, ja mēs zinām, ka tā tiek pretstatīta „skarbam vārdam”? (Salamana pamācību 15:1.)

Daži salīdzina dzejas lasīšanu ar jauna cilvēka iepazīšanu. Tātad lasīt Vecās Derības dzeju varētu būt kas līdzīgs tam, kā satikt kādu cilvēku no tālas valsts un svešas kultūras, kurš runā citā valodā nekā mēs un kuram, kā izrādās, ir vairāk nekā divi tūkstoši gadu. Šis cilvēks, visdrīzāk, pateiks kaut ko tādu, ko mēs sākumā nesapratīsim, taču tas nenozīmē, ka viņš mums nepateiks neko vērtīgu. Mums vienkārši ir jāpavada kopā kāds laiks, cenšoties palūkoties uz notiekošo no šī cilvēka skatpunkta. Iespējams, mēs pat atklāsim, ka patiesībā mēs sirds dziļumos viens otru diezgan labi saprotam. Un, ja mēs izrādām pacietību un līdzjūtību, mūsu jaunais paziņa ar laiku var kļūt par tuvu draugu.

Tādēļ, izlasot kādu rakstvietu, piemēram, no Jesajas grāmatas, domā par to kā par iepazīšanos ar jaunu paziņu. Pavaicā sev: „Kāds ir vispārējais iespaids?” Kādas izjūtas šī rakstvieta izraisa — pat ja tu nesaproti pilnīgi visus tajā ietvertos vārdus? Pēc tam izlasi to vēlreiz — ja iespējams, vairākas reizes. Apsver iespēju to nolasīt skaļi; daži cilvēki šādā veidā atrod papildu nozīmi. Pievērs uzmanību konkrētiem vārdiem, ko Jesaja ir izraudzījies, it īpaši tiem vārdiem, kas tavā prātā uzbur spilgtu ainu. Kādas sajūtas tās tevī izraisa? Ko tās liecina par Jesajas izjūtām? Jo biežāk tu studēsi Vecās Derības dzejnieku vārdus, jo biežāk tu atklāsi, ka viņi ir apzināti izraudzījušies konkrētus vārdus un paņēmienus, lai paustu dziļu garīgo vēstījumu.

Dzejoļi var kļūt par brīnišķīgiem draugiem, jo tie mums palīdz izprast arī savas izjūtas un pieredzēto. Vecās Derības dzejoļi ir īpaši vērtīgi, jo tie mums palīdz izprast pašas svarīgākās izjūtas un pieredzi — to, kas saistās ar mūsu attiecībām ar Dievu.

Studējot Vecajā Derībā ietverto dzeju, paturi prātā, ka pašas vērtīgākās Svēto Rakstu studijas ir tās, kas vedina mūs pie Jēzus Kristus. Pievērs uzmanību simboliem, tēlainajiem izteiksmes līdzekļiem un patiesajām mācībām, kas stiprina tavu ticību Viņam. Studējot ieklausies Svētā Gara pamudinājumos.