“Cuaj Hlis Ntuj 23–29: ‘Cia Li Sawv thiab Los Cuag Kuv.’ 3 Nifais 8–11,” Los, Nrog Kuv Mus—Siv hauv Tsev thiab lub Koom Txoos: Phau Ntawv Maumoos 2024 (2023)
“Cuaj Hlis Ntuj 23–29. 3 Nifais 8–11,” Los, Nrog Kuv Mus—Siv hauv Tsev thiab lub Koom Txoos: 2024 (2023)
Kuv Yog txoj Kev Kaj ntawm Neeg Ntiaj Teb, los ntawm James Fullmer
Cuaj Hlis Ntuj 23–29: “Cia Li Sawv thiab Los Cuag Kuv”
3 Nifais 8–11
“Saib seb, kuv yog Yexus Khetos, tus uas cov yaj saub ua tim khawv tias yuav los rau hauv lub ntiaj teb” (3 Nifais 11:10). Thaum nws hais cov lus no, tus Cawm Seej uas tau sawv rov los lawm, twb ua kom muaj raws li tej lus qhia txog tej yuav muaj los yav tom ntej, uas tau hais 600 xyoo dhau los hauv Phau Ntawv Maumoos. Txwj Laug Jeffrey R. Holland sau hais tias, “Tus Cawm Seej txoj kev tshwm sim thiab qhov nws hais li ntawd twb yog lub sij hawm tseem ceeb tshaj plaws nyob hauv Phau Ntawv Maumoos. Yog kev tshwm sim thiab tej lus uas twb ua rau cov Neeg Nifais txhua tus yaj saub txais kev tshoov siab. … Txhua tus twb tau hais lus txog nws, hu nkauj txog nws, ua npau suav txog nws, thiab thov Vajtswv kom nws los—tiam sis tam sim ntawd nws nyob ntawd tiag tiag. Yog ib hnub zoo kawg nkaus! Tus Vajtswv uas muab txhua hmo ntuj hloov uas kaj ntug twb los txog lawm” (Christ and the New Covenant [1997], 250–51).
Kuj saib “Jesus Christ Appears in the Ancient Americas” (vidi-aus), Txoj Moo Zoo cov Ntawv.
Jesus Christ Appears in the Ancient Americas | 3 Nephi 8–11
Tej Tswv Yim Pab Qhia hauv Tsev thiab lub Koom Txoos
Yexus Khetos yog txoj Kev Kaj ntawm Neeg Ntiaj Teb
Tej zaum koj yuav pom tias muaj tej ntsiab lus uas hais txog kev tsaus ntuj thiab txoj kev kaj nyob hauv 3 Nifais 8–11. Koj kawm dab tsi los ntawm tej tshooj no txog kev tsaus ntuj thiab txoj kev kaj ntawm sab ntsuj plig? (saib, ua piv txwv, 3 Nifais 8:19–23; 9:18; 10:9–13). Muaj dab tsi uas ua rau koj lub neej muaj kev tsaus ntuj? Muaj dab tsi uas ua rau koj lub neej muaj txoj kev kaj? Koj xav tias yog vim li cas tus Cawm Seej hais txog Nws tus kheej tias Nws yog “txoj kev kaj thiab txoj sia ntawm neeg ntiaj teb”? (3 Nifais 9:18; 11:11).
Tej yam uas hais txog nyob hauv 3 Nifais 9–11 yeej yog tej yam dawb ceev tshaj plaws hauv Phau Ntawv Maumoos. Cia li maj mam nyeem thiab xav txog tej ntawd zoo. Nov yog tej lus nug uas yuav pab koj. Cia li sau ntawv txog tej kev tshoov siab uas los rau koj.
-
Kuv yuav xav li cas yog tias kuv koom nrog cov neeg no?
-
Tej yam twg txog tus Cawm Seej tshoov kuv lub siab hauv tej tshooj no?
-
Vim li cas kuv thiaj paub tias Yexus Khetos yog kuv tus Cawm Seej?
-
Nws tau ua li cas kom ua txoj kev kaj hauv kuv lub neej?
Kuj saib Sharon Eubank, “Tus Khetos: Txoj Kev Kaj uas Ci hauv Kev Tsaus Ntuj,” Liyahaunas, Tsib Hlis Ntuj 2019, 73–76.
Sau ntawv txog tej yam uas tshoov koj lub siab. Thaum koj sau ntawv txog tej kev tshoov siab ntawm sab ntsuj plig uas koj txais tau, koj haj yam yuav txais tau ntxiv.
Yexus Khetos xav zam txim pub rau peb.
Txwj Laug Neil L. Andersen tau hais tias, “Kuv ua tim khawv tias tus Cawm Seej txawj zam txim rau peb tej kev txhaum thiab xav ua li ntawd” (“Repent … That I May Heal You,” Liyahaunas, Kaum Ib Hlis Ntuj 2009, 40). Nrhiav hauv 3 Nifais 9–10 kawm tej yam uas qhia tias Khetos muaj siab xav zam txim rau tib neeg. Ua piv txwv, koj nrhiav tau dab tsi nyob hauv 3 Nifais 9:13–22; 10:1–6 uas pab koj paub txog Nws txoj kev hlub tshua? Thaum twg koj tau xav tias Nws “tu” thiab “sau” koj los? (saib 3 Nifais 10:4).
Tus Tswv xav kom peb muaj “ib lub siab mob thiab lub siab xav ua zoo.”
Ua ntej tus Cawm Seej tau los, ces kev muab cov tsiaj txhu txi yog ib lub cim txog Yexus Khetos txoj kev txi (saib Mauxes 5:5–8). Tus Cawm Seej tau qhia txog lo lus txib tshiab twg nyob hauv 3 Nifais 9:20–22? Vim li cas qhov no ua rau peb nco txog Nws thiab Nws txoj kev txi?
Qhov uas yus muab ib lub siab mob thiab lub siab xav ua zoo ua kev txi txhais li cas? kuv Koj xav tias yog vim li cas tus Cawm Seej xav kom koj ua kev txi li no?
Kuv txawj kawm hnov thiab to taub Vajtswv lub suab.
Koj ua li cas kom paub tias thaum twg Vajtswv hais lus rau koj? Tej zaum tej yam uas muaj los rau cov neeg nyob hauv 3 Nifais 11:1–8 yuav pab koj to taub tej ntsiab cai txog kev hnov thiab to taub Vajtswv lub suab. Tej zaum koj yuav kawm txog qhov uas Vajtswv lub suab zoo li cas thiab cov neeg tau ua dab tsi kom lawv thiaj li to taub.
Tej zaum qhov uas koj nyeem lwm nqe vaj lug kub uas piav txog Vajtswv lub suab los sis Nws tus Ntsuj Plig lub hwj huam yuav pab koj. Nov yog ob peb nqe vaj lug kub. Tej zaum, tom qab koj nyeem tej nqe no, koj yuav xav sau ob peb lub ntsiab lus txog kev paub tias koj twb txais kev tshwm sim los ntawm: 1 Vaj Ntxwv 19:11–12; Kalatias 5:22–23; Amas 32:27–28, 35; Hilamas 10:2–4; Ethaws 4:11–12; Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 9:7–9; 11:11–14.
Tej zaum kev mloog cov yaj saub, cov thwj tim, thiab lwm tus thawj coj hauv lub Koom Txoos uas tau hnov thiab ua raws li Vajtswv lub suab yuav pab koj thiab. Ob peb tug twb hais lawv zaj nyob hauv pawg vidi-aus hu ua “Mloog Nws Hais!” nyob hauv Txoj Moo Zoo cov Ntawv. Xav seb koj puas saib ob peb zaj.
Koj yuav ua li cas kom ua raws li tej yam uas koj tau kawm thiab to taub Vajtswv lub suab kom meej dua?
Kuj saib Russell M. Nelson, “Mloog Nws Hais,” Liyahaunas, Tsib Hlis Ntuj 2020, 88–92; “This Is My Beloved Son,” Children’s Songbook, 76; Txoj Moo Zoo tej Ntsiab Lus, “Personal Revelation,” Txoj Moo Zoo cov Ntawv.
Ib Tug Dhau Ib Tug, los ntawm Walter Rane
Yexus Khetos caw kuv ua tej yam kom muaj ib zaj lus tim khawv txog Nws.
Twb muaj kwv yees li 2,500 tug neeg uas sib sau ua ke nyob hauv lub tuam tsev hauv Huaj Vam, qhov chaw uas Yexus Khetos twb tshwm sim (saib 3 Nifais 17:25). Txawm muaj neeg coob npaum li ntawd los, tus Cawm Seej caw lawv los “ib tug dhau ib tug” kom xuas tej qhov ntsia hlau nyob hauv Nws txhais tes thiab taw (3 Nifais 11:14–15). Thaum koj nyeem, xav seb yuav zoo li cas yog koj nyob ntawd. Tus Cawm Seej ua dab tsi kom caw koj “cia li sawv thiab los cuag” Nws? (3 Nifais 11:14).
Yog xav tau tswv yim ntxiv, saib tej phau xov xwm Liyahaunas thiab Ntxiv Dag Zog rau cov Tub Hluas Ntxhais Hluas rau lub hlis no.
Tej Tswv Yim Pab Qhia cov Me Nyuam
Vim hnub Sunday no yog hnub Sunday thib tsib rau lub hlis no, xav kom cov xib hwb hauv lub Koom Haum Me Nyuam Yaus siv tej yam ntxim kawm uas nyob hauv “Ntaub Ntawv Ntxiv tom Kawg B: Npaj cov Me Nyuam Taug Vajtswv txoj Kev Ua Raws Li Kev Khi Lus Tas Ib Sim Neej.”
Thaum twg kuv nyob hauv kev tsaus ntuj, Yexus Khetos yuav ua kuv txoj kev kaj.
-
Xwv kom pab koj cov me nyuam to taub tej yam uas piav txog nyob hauv 3 Nifais 8–9, tej zaum koj yuav xav rov qab hais los sis mloog kev kaw suab txog tej feem ntawm ob tshooj no nyob hauv ib chav uas tsaus nti. Sib tham seb yuav zoo li cas thaum lawv nyob hauv kev tsaus ntuj tau peb hnub. Ces tej zaum koj yuav xav hais txog qhov uas Yexus Khetos tau hais tias Nws yog Txoj Kev Kaj ntawm lub Ntiaj Teb (3 Nifais 9:18). Yexus tau caw tib neeg, thiab peb, ua li cas, Nws thiaj li yuav ua peb txoj kev kaj? (saib 3 Nifais 9:20–22).
Yexus pov hwm Nws cov neeg ib yam li ib tug poj qab pov hwm nws cov me nyuam qaib.
-
Kev xav txog ib tug poj qaib muab nws cov me nyuam qaib sau los ua ke tej zaum yuav pab nej heev qhia cov me nyuam kom lawv to taub txog tus Cawm Seej tus cwj pwm thiab Nws ntiag tug hauj lwm. Tej zaum nej yuav xav nyeem 3 Nifais 10:4–6 thaum nej tsev neeg saib ib daim duab txog ib tug poj qaib thiab cov me nyuam qaib. Vim li cas ib tug poj qaib yuav muab nws cov me nyuam qaib sau los ua ke? Vim li cas tus Cawm Seej xav muab peb sau los ua ke kom nyob ze Nws? Peb yuav ua li cas thiaj li kom Nws los tiv thaiv peb?
Yexus Khetos caw kuv los cuag Nws.
-
Koj yuav pab koj cov me nyuam li cas kom lawv hnov tus Ntsuj Plig thaum nej nyeem 3 Nifais 11:1–15 ua ke? Tej zaum koj yuav xav hais kom lawv qhia koj thaum twg lawv nrhiav tau dab tsi hauv tej nqe no uas pab lawv paub tias Vajtswv hlub lawv. Tej zaum koj kuj yuav xav ua li no thaum siv cov duab hauv txheej txheem qhia no los sis qhov vidi-aus “Jesus Christ Appears at the Temple” (Txoj Moo Zoo cov Ntawv). Cia li qhia koj cov me nyuam koj xav li cas thaum koj nyeem thiab xav txog tej yam no. Cia lawv qhia tias lawv xav li cas thiab.
5:38Jesus Christ Appears at the Temple | 3 Nephi 11:1–17
Vajtswv siv ib lub suab yau yau hais lus rau kuv.
-
Tej zaum koj yuav xav nyeem tej nqe no ib txhia nrog ib lub “lub suab yau” (3 Nifais 11:3). Los sis koj yuav xav tso ib zaj nkauj xws li “This Is My Beloved Son” (Children’s Songbook, 76) rau lawv mloog tiam sis tso kom tsis txhob nrov thiaj li nyuaj rau lawv mloog zoo. Cov neeg yuav tsum ua dab tsi kom to taub lub suab uas los saum ntuj los? (saib nqe 5–7). Peb kawm dab tsi los ntawm tej yam no?
Yexus Khetos xav kom kuv ua kev cai raus dej.
-
Thaum koj nyeem 3 Nifais 11:21–26, cia li cas koj cov me nyuam sawv txhua lub sij hawm lawv hnov lo lus kev cai raus dej. Yexus tau qhia dab tsi txog txoj kev cai raus dej? Yog tias koj cov me nyuam tau pom ib tug neeg ua kev cai raus dej lawm, hais kom lawv piav tias lawv tau pom dab tsi. Vim li cas Yexus xav kom peb ua kev cai raus dej?
Yog xav tau tswv yim ntxiv, saib phau xov xwm Phooj Ywg rau lub hlis no.
Ib tug Tswv Yug Yaj, los ntawm Howard Lyon