“Cuaj Hlis Ntuj 9–15: ‘Tej Moo Zoo Siab ntawm txoj Kev Xyiv Fab Heev.’ Hilamas 13–16,” Los, Nrog Kuv Mus—Siv hauv Tsev thiab lub Koom Txoos: Phau Ntawv Maumoos 2024 (2023)
“Cuaj Hlis Ntuj 9–15. Hilamas 13–16,” Los, Nrog Kuv Mus—Siv hauv Tsev thiab lub Koom Txoos: 2024 (2023)
Xamuyees tus Neeg Lamas Qhia Saum Phab Ntsa, los ntawm Arnold Friberg
Cuaj Hlis Ntuj 9–15: “Tej Moo Zoo Siab ntawm txoj Kev Xyiv Fab Heev”
Hilamas 13–16
Zaum thib ib uas Xamuyees tus Neeg Lamas sim qhia “tej moo zoo siab” nyob hauv Xalahelas (Hilamas 13:7), cov Neeg Nifais uas siab tawv tau xyeej nws. Tej zaum koj yuav xav hais tias zoo li lawv tsa ib phab ntsa khov kho ib ncig lawv lub siab uas ua rau lawv txais tsis taus Xamuyees zaj xov. Xamuyees to taub tias nws zaj xov tseem ceeb npaum li cas thiab nws qhia tias nws muaj kev ntseeg npaum li cas thaum nws tau ua raws li Vajtswv cov lus txib kom nws “rov qab mus, thiab qhia tej yuav muaj los yav tom ntej” (Hilamas 13:3). Ib yam li Xamuyees tau ua, peb txhua tus ntsib tej phab ntsa thaum peb “npaj tus Tswv txoj kev” (Hilamas 14:9) thiab rau siab ua raws li Nws cov yaj saub hais. Thiab zoo li Xamuyees, peb kuj ua tim khawv txog Yexus Khetos, “tus uas yuav los … tiag tiag,” thiab caw txhua tus “ntseeg nws lub npe” (Hilamas 13:6; 14:13). Tsis yog txhua tus yuav mloog, thiab tej zaum ib txhia yuav tawm tsam peb. Tiam sis cov uas ntseeg zaj xov ntawm kev ntseeg Khetos kawm tias zaj no yeej yog “tej moo zoo siab ntawm txoj kev xyiv fab heev” (Hilamas 16:14).
Tej Tswv Yim Pab Qhia hauv Tsev thiab lub Koom Txoos
Tus Tswv hais lus ceeb toom dhau los ntawm Nws cov yaj saub.
Nyob hauv vaj lug kub, tej lub sij hawm cov yaj saub piv txog cov neeg zov nyas saum ib lub phab ntsa los sis tus pej thuam uas ceeb toom txog tej yam xwm txheej uas yuav los (saib Yaxayas 62:6; Exekhees 33:1–7). Thaum koj kawm txog Xamuyees txoj lus nyob hauv Hilamas 13, xav txog seb nws zoo li ib tug neeg zov nyas rau koj li cas. Nws hais dab tsi uas muaj nqis li cas rau peb niaj hnub nim no? (qhov tseem ceeb saib nqe 8, 21–22, 26–29, 31, thiab 38). Piv txwv hais tias, Xamuyees tau qhia dab tsi txog kev hloov siab lees txim? txog kev txo hwj chim thiab kev nplua nuj? txog kev nrhiav kev zoo siab “los ntawm kev ua phem”?
Tej zaum koj yuav xav nrhiav tus Tswv tej lus ceeb toom zoo ib yam li ntawd uas tau hais rau cov yaj saub hauv hnub nyoog no nyob hauv tej zaj lus ntawm lub rooj sab laj uas nyuam qhuav tas los. Koj txais kev tshoov siab ua dab tsi thaum hnov tej lus ceeb toom no?
Nrhiav tej txheej txheem. Ib tug txheej txheem yog kev npaj los yog tus yam ntxwv uas koj siv thaum koj ua ib txoj hauj lwm. Nyob hauv vaj lug kub, peb kawm txog tej txheej txheem uas qhia txog tus Tswv txoj kev ua Nws txoj hauj lwm, xws li thaum Nws xa Nws cov tub qhe mus ceeb toom cov neeg.
Thaum peb mloog cov yaj saub lus, lawv yuav pab peb mus cuag Yexus Khetos.
Vajtswv caw kuv hloov siab lees txim.
Xamuyees cov lus ceeb toom txog Vajtswv tej kev txiav txim kuj muaj kev caw kom lawv hloov siab lees txim. Nrhiav tej lus caw no thoob plaws hauv Hilamas 13–15 (qhov tseem ceeb saib Hilamas 13:6–11; 14:15–19; 15:7–8). Koj kawm dab tsi los ntawm tej nqe no txog kev hloov siab lees txim? Cov neeg ib txhia xav tias kev hloov siab lees txim yog kev raug txim—yog ib yam uas yuav tsum khiav dim. Raws li koj xav, Xamuyees xav kom cov neeg Nifais xav li cas txog kev hloov siab lees txim?
Yog xav kawm ntxiv, koj kuj nyeem tau Thawj Tswj Hwm Russell M. Nelson zaj lus “Peb Muaj Peev Xwm Ua Zoo Dua thiab Ua Neeg Zoo Dua” (Liyahaunas, Tsib Hlis Ntuj 2019, 67). Nws muab kev hloov siab lees txim txhais li cas? Koj nrhiav tau tej koob hmoov twg txog kev hloov siab lees txim tiag tiag hauv nws zaj lus? Tej zaum koj kuj yuav xav nrhiav tej yam uas tus yaj saub tau caw peb kom hloov. Tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv qhia koj tias koj yuav tsum hloov dab tsi? Cia li xav seb koj puas sau tej kev tshwm sim uas koj tau txais.
Kev hloov siab lees txim txawv li cas los ntawm kev hloov koj txoj kev coj cwj pwm xwb? Vim li cas qhov uas peb txais Vajtswv cov lus caw los hloov siab lees txim yog ib qho tseem ceeb? Thaum koj xav txog qhov no, xav seb koj puas xav hu ib zaj nkauj los sis mloog ib zaj nkauj qhuas Vajtswv uas qhia txog cov lus caw no, xws li “Vajtswv Lus Txib Mos Muag” (Cov Nkauj Qhuas Vajtswv, zaj 46).
Kuj saib “Jesus Christ Will Help You,” Ntxiv Dag Zog rau cov Tub Hluas Ntxhais Hluas: Phau Ntawv Coj Kev Pab Neeg Xaiv, 6–9; “Repentance: A Joyful Choice,” “Principles of Peace: Repentance” (vidi-aus), Txoj Moo Zoo cov Ntawv; Txoj Moo Zoo tej Ntsiab Lus “Hloov Siab Lees Txim,” Txoj Moo Zoo cov Ntawv.
Vajtswv xa tej cim thiab tej yam xav tsis thoob kom ua tim khawv txog tus Cawm Seej txoj kev yug los thiab txoj kev tuag.
Nyob hauv Hilamas 14, Xamuyees piav tias tus Tswv muab lub cim txog tus Cawm Seej txoj kev yug los thiab txoj kev tuag, xwv kom cov neeg “yuav paub txog … nws txoj kev los” thiab “ntseeg nws lub npe” (Hilamas 14:12). Thaum koj kawm Hilamas 14, cia li saib tej cim txog tus Cawm Seej txoj kev yug los nyob hauv nqe 1–8 thiab tej cim txog Nws txoj kev tuag nyob hauv nqe 20–28. Yog vim li cas koj xav tias tej cim no yog tej cim zoo rau Yexus Khetos txoj kev yug los thiab txoj kev tuag?
Tej lub cim me me yuav los rau peb tus kheej thiab yuav pab peb “ntseeg [tus Cawm Seej] lub npe.” Nws tau ua dab tsi kom pab txhawb nqa koj txoj kev ntseeg Nws?
Muaj lus ceeb toom twg txog tej cim nyob hauv Hilamas 16:13–23? Koj yuav ua li cas kom tsis txhob xav li cov neeg nyob hauv tej nqe no?
Kuj saib Amas 30:43–52; Ronald A. Rasband, “Los ntawm lub Ntuj Ceeb Tsheej tus Txheej Txheem,” Liyahaunas, Kaum Ib Hlis Ntuj 2017, 55–57.
Vajtswv txoj kev qhuab ntuas yog lub cim txog Nws txoj kev hlub.
Xamuyees cov lus qhuab ntuas hnyav heev, tiam sis Hilamas 15:3 qhia peb txog Vajtswv txoj kev qhuab ntuas. Vim li cas Vajtswv txoj kev qhuab ntuas yog lub cim ntawm Nws txoj kev hlub? Muaj dab tsi uas qhia txog tus Tswv txoj kev hlub thiab lub siab hlub tshua nyob hauv Xamuyees tej lus qhia txog tej uas yuav muaj los yav tom ntej thiab tej lus qhuab ntuas?
Xav seb puas kawm Txwj Laug D. Todd Christofferson zaj lus “As Many as I Love, I Rebuke and Chasten” (Liyahaunas, Tsib Hlis Ntuj 2011, 97–100), thiab nrhiav peb lub hom phiaj los ntawm lub ntuj ceeb tsheej txoj kev qhuab ntuas. Thaum twg koj tau pom Vajtswv ua tej yam no nyob hauv koj lub neej?
Tus yaj saub kom peb mus cuag Yexus Khetos.
Nyob hauv Hilamas 16, koj kawm tau dab tsi los ntawm cov neeg uas tau txais Xamuyees tej lus qhia? Koj kawm tau dab tsi los ntawm cov neeg uas xyeej nws? Xav txog seb thaum koj ua raws li cov yaj saub uas muaj txoj sia nyob hais ces qhov ntawd pab li cas kom koj los cuag Yexus Khetos.
Yog xav tau tswv yim ntxiv, saib tej phau xov xwm Liyahaunas thiab Ntxiv Dag Zog rau cov Tub Hluas Ntxhais Hluas rau lub hlis no.
Tej Tswv Yim Pab Qhia cov Me Nyuam
Vajtswv yuav hais lus rau kuv lub siab.
-
Koj yuav ua li cas kom qhia koj cov me nyuam tias Vajtswv hais lus rau peb lub siab, ib yam li thaum Nws ua li ntawd rau Xamuyees? Tej zaum koj yuav xav nug lawv qhia koj tej yam uas koj qhia tau rau lwm tus tiam sis tsis hais lus (xws li txoj kev piav tes los sis siv koj lub ntsej muag). Tej zaum qhov no yuav pab nej sib tham txog tej yam uas Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej hais lus rau peb. Thaum nej sib tham txog qhov no, koj thiab koj cov me nyuam kuj saib tau ib daim duab txog Xamuyees tus Neeg Lamas (tus txheej txheem qhia no muaj ob daim) thiab nyeem Hilamas 13:2–5 thaum koj cov me nyuam mloog seb Vajtswv qhia kom Xamuyees hais dab tsi.
-
Peb feem coob—qhov tseem ceeb yog cov me nyuam—yuav tsum txais txoj kev pab kawm tias Vajtswv hais li cas rau peb thiab Nws hais lus thaum twg. Tej zaum koj yuav xav qhia koj cov me nyuam txog ib lub sij hawm thaum tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv pab koj paub hauv koj lub siab tias Vajtswv xav kom koj ua dab tsi los sis hais dab tsi. Qhia vim li cas koj paub tias Vajtswv tau hais lus rau koj. Tej zaum koj cov me nyuam yuav xav qhia txog tej lub sij hawm uas lawv tau paub tias Vajtswv hais lus rau lawv thiab.
Cov Yaj Saub Qhia txog Yexus Khetos
-
Tej zaum kev hu zaj nkauj “Samuel Tells of the Baby Jesus” (Children’s Songbook, 36) ua ke yuav pab qhia koj cov me nyuam txog tej yam uas Xamuyees qhia txog Yexus Khetos. Kev qhia “Tshooj 40: Xamuyees tus Neeg Lamas Qhia txog Yexus Khetos” (Cov Dab Neeg hauv Phau Ntawv Maumoos, 111–13) kuj yuav pab thiab. Xamuyees qhia dab tsi txog tus Cawm Seej? Tej zaum koj yuav xav hais tej yam uas cov yaj saub hauv lub caij nyoog no qhia txog Nws. Lawv tej lus pab li cas kom peb muaj kev ntseeg Nws ntxiv?
Kuv tau koob hmoov thaum kuv ua raws li tus yaj saub hais.
-
Koj yuav pab txhawb nqa koj cov me nyuam kom lawv tso siab rau cov yaj saub thaum koj qhia lawv txog tib neeg uas rau siab ntseeg. Muaj ib txhia uas koj nrhiav tau nyob hauv Hilamas 16:1, 5. Thaum koj nyeem, tej zaum koj cov me nyuam yuav xav sawv thaum lawv hnov ib yam dab tsi uas tib neeg ua thaum lawv ntseeg Xamuyees cov lus. Ces, thaum koj nyeem nqe 2 thiab 6, koj cov me nyuam kuj zaum tau thaum lawv hnov ib yam dab tsi uas tib neeg ua thaum lawv tsis ntseeg. Peb yuav ua li cas kom qhia tias peb ntseeg tus yaj saub tej lus? Qhia cov me nyuam tias koj tau koob hmoov npaum li cas thaum koj ua raws li tus Tswv tej lus ntuas uas tau txais los ntawm Nws tus yaj saub.
Yog xav tau tswv yim ntxiv, saib phau xov xwm Phooj Ywg rau lub hlis no.
Xamuyees tus Neeg Lamas, los ntawm Lester Yocum