Dārzniecība kopā ar mammu

Sveika, Emīlij! Ir jauki būt laukā, vai ne?

Jā! Vai es varu pamēģināt? Es gribu palīdzēt!

Šī lāpsta tev varētu būt par lielu. Varbūt palīdzi man ravēt dārzu?

Labi.

Uzmanīsimies, lai neizrautu kādus ziedus. Es tev parādīšu, kuras ir nezāles.

Vai mums ir jāizrauj visas nezāles? To ir tik daudz!

Mēs to darām, jo vēlamies, lai dārzs izskatītos skaists.

Rūpēties par dārzu ir grūti.

Tev taisnība. Taču darbs tomēr ir jāpaveic.

Kāpēc mēs iestādījām tik daudz ziedu? Tas nozīmē vairāk darba!

Kāpēc, tavuprāt, Debesu Tēvs ir radījis rozes tik skaistas?

Es nezinu.

Jo Viņš vēlas, lai mēs, tās redzot, būtu priecīgi.

Tas ir kā tajā dziesmā! „Par pasauli skaisto, ko radījis Dievs, mani piepilda nebeidzams prieks.”

Mamma: Tāpēc es neiebilstu pret smagu darbu. Puķes dara mani laimīgu.

Emīlija: Tās mums atgādina par Debesu Tēva mīlestību!

Ilustrējusi Alīsa M. Gonzalesa