Rokasgrāmata Vecās Derības semināra skolotājam

Saturs
Titullapa
Iepazīšanās ar skolotāja rokasgrāmatu
Vecās Derības nodarbības
- Laipni lūgti Vecās Derības studijās!
- Mozus 1. nodaļa; Ābrahāma 3. nodaļa
- 1. Mozus 1.–2. nodaļa; Mozus 2.–3. nodaļa; Ābrahāma 4.–5. nodaļa
- 1. Mozus 3.–4. nodaļa; Mozus 4.–5. nodaļa
- 1. Mozus 5. nodaļa; Mozus 6. nodaļa
- Mozus 7. nodaļa
- 1. Mozus 6.–11. nodaļa; Mozus 8. nodaļa
- 1. Mozus 12.–17. nodaļa; Ābrahāma 1.–2. nodaļa
- 1. Mozus 18.–23. nodaļa
- 1. Mozus 24.–33. nodaļa
- 1. Mozus 37.–41. nodaļa
- 1. Mozus 42.–50. nodaļa
- 2. Mozus 1.–6. nodaļa
- Lieldienas
- 2. Mozus 7.–13. nodaļa
- 2. Mozus 14.–18. nodaļa
- 2. Mozus 19.–20., 24., 31.–34. nodaļa
- 2. Mozus 35.–40. nodaļa; 3. Mozus 1., 4., 16., 19. nodaļa
- 4. Mozus 11.–14., 20.–24., 27. nodaļa
- 5. Mozus 6.–8., 15., 18., 29.–30., 34. nodaļa
- Jozuas 1.–8., 23.–24. nodaļa
- Soģu 2.–4., 6.–8. un 13.–16. nodaļa
- Rutes grāmata; 1. Samuēla 1.–7. nodaļa
- 1. Samuēla 8.–10., 13., 15.–16. nodaļa
- 1. Samuēla 17.–18., 24.–26. nodaļa; 2. Samuēla 5.–7. nodaļa
- 2. Samuēla 11.–12. nodaļa; 1. Ķēniņu 3., 6.–9., 11. nodaļa
- 1. Ķēniņu 12.–13., 17.–22. nodaļa
- 2. Ķēniņu 2.–7. nodaļa
- 2. Ķēniņu 16.–25. nodaļa
- 2. Laiku 14.–20., 26., 30. nodaļa
- Ezras 1., 3.–7. nodaļa; Nehemijas 2., 4.–6., 8. nodaļa
- Esteres grāmata
- Ījaba 1.–3., 12.–14., 19., 21.–24., 38.–40., 42. nodaļa
- Psalmu 1.–2., 8., 19.–33., 40., 46. nodaļa
- Psalmu 49.–51., 61.–66., 69.–72., 77.–78., 85.–86. nodaļa
- Psalmu 102.–103., 110., 116.–119., 127.–128., 135.–139., 146.–150. nodaļa
- Salamana pamācību 1.–4., 15.–16., 22., 31. nodaļa; Salamana mācītāja 1.–3., 11.–12. nodaļa
- Jesajas 1.–12. nodaļa
- Jesajas 13.–14., 22., 24.–30., 35. nodaļa
- Jesajas 40.–49. nodaļa
- Jesajas 50.–57. nodaļa
- Jesajas 58.–66. nodaļa
- Jeremijas 1.–3., 7., 16.–18., 20. nodaļa
- Jeremijas 31.–33., 36.–38. nodaļa; Raudu Dziesmu 1., 3. nodaļa
- Ecēhiēla 1.–3., 33.–34., 36.–37., 47. nodaļa
- Daniēla 1.–7. nodaļa
- Hozejas; Joēla grāmata
- Amosa, Obadjas un Jonas grāmata
- Mihas; Nahuma; Habakuka; Cefanjas grāmata
- Hagaja 1.–2. nodaļa; Caharijas 1.–4., 7.–14. nodaļa
- Maleahija grāmata
Nodarbības „Gatavošanās dzīvei”
- Prasmīgi pārzināmo mācību apgūšana: atbilžu meklēšana uz saviem jautājumiem
- Svēto Rakstu studēšanas prasmes
- Ceļvedis Jauniešu spēkam
- Pašpaļāvības veicināšana
- Fiziskā un emocionālā veselība
- Sagatavošanās turpmākas izglītības iegūšanai un nodarbinātībai
- Panākumu gūšana skolā
- Misionāru sagatavošana
- Gatavošanās tempļa apmeklējumam
- Baznīcas vadītāju mācības
Pielikums

Koncentrēšanās uz Jēzu Kristu Svētajos Rakstos: Glābēja simbolu un īpašību meklēšana

„Koncentrēšanās uz Jēzu Kristu Svētajos Rakstos: Glābēja simbolu un īpašību meklēšana”, Rokasgrāmata Vecās Derības semināra skolotājam (2026. g.)

„Koncentrēšanās uz Jēzu Kristu Svētajos Rakstos: Glābēja simbolu un īpašību meklēšana”, Rokasgrāmata Vecās Derības semināra skolotājam

Svēto Rakstu studēšanas prasmes: 166. nodarbība

Koncentrēšanās uz Jēzu Kristu Svētajos Rakstos

Glābēja simbolu un īpašību meklēšana

Young adult students sitting on church chairs holding their scriptures.

Viens no galvenajiem Svēto Rakstu mērķiem ir palīdzēt mums mācīties par Debesu Tēvu un Jēzu Kristu. Mācīšanās par Jēzu Kristu ir svarīgs veids, kā mēs mācāmies arī par Debesu Tēvu. Jo vairāk mēs par Viņiem uzzināsim, jo vairāk var pieaugt mūsu ticība Viņiem. Šī nodarbība ir paredzēta, lai palīdzētu audzēkņiem koncentrēties uz Glābēju, studējot Svētos Rakstus.

Audzēkņu sagatavošanās: Aiciniet audzēkņus meklēt atziņas, ko viņi uzzina par Debesu Tēvu un Jēzu Kristu savās personīgajās vai ģimenes Svēto Rakstu studijās. Aiciniet viņus nākt uz nodarbību gataviem dalīties tajā, ko viņi ir atraduši.

Idejas mācību uzdevumiem

Svēto Rakstu mērķis

Jūs varētu uz tāfeles uzzīmēt mērķi.

Aiciniet vienu vai divus audzēkņus sviest mērķī kādu mīkstu priekšmetu. Pēc šiem mēģinājumiem izdzēsiet mērķi. Ja vēlaties, varat palūgt kādam audzēknim pamēģināt trāpīt mērķī pat tad, ja tā vairs nav. (Tas radīs zināmu apjukumu.) Jūs varētu pajautāt, kādas ir viņa sajūtas par šo uzdevumu, ja viņam nav pieejams mērķis.

Kāpēc ir labi, ja uzdevumam ir mērķis vai nolūks?
Kāds ir Svēto Rakstu studēšanas mērķis vai nolūks?

Audzēkņi varētu sniegt dažādas atbildes. Ja vēlaties, varat atkal uzzīmēt mērķi un tajā vai blakus tam pierakstīt dažas atbildes, ar kurām audzēkņi dalās par Svēto Rakstu studēšanas mērķi.

Paskaidrojiet, ka izpratne par Svēto Rakstu mērķi var mums palīdzēt tos studēt.

Izlasi tālāk sniegto eldera D. Toda Kristofersona, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu un sameklē galveno Svēto Rakstu mērķi.

Galu galā visu Svēto Rakstu galvenais mērķis ir piepildīt mūsu dvēseli ar ticību Dievam Tēvam un Viņa Dēlam Jēzum Kristum: ticību tam, ka Viņi pastāv; ticību Tēva iecerei par mūsu nemirstību un mūžīgo dzīvi; ticību Izpirkšanai un tam, ka Jēzus Kristus ir augšāmcēlies, kas ļauj īstenoties laimes iecerei; ticību, kas ļauj padarīt Jēzus Kristus evaņģēliju par mūsu dzīvesveidu; un ticību — atzīt „vienīgo patieso Dievu un to, ko [Viņš ir] sūtījis, Jēzu Kristu” (Jāņa 17:3). („Svēto Rakstu svētības”, Liahona, 2010. g. nov., 34. lpp.)

15:37

Kā tu rezumētu Svēto Rakstu mērķi?

Uz tāfeles uzrakstiet tālāk sniegto patieso mācību: Svēto Rakstu galvenais mērķis ir stiprināt mūsu ticību Debesu Tēvam un Jēzum Kristum. Jūs varat uzzīmēt bultiņu virzienā no šīs patiesās mācības uz mērķa centru.
Kā šī mērķa zināšana varētu ietekmēt to, kā mēs studējam Svētos Rakstus?
Kāpēc varētu būt svarīgi pastāvīgi censties stiprināt ticību Debesu Tēvam un Jēzum Kristum?

Apdomā, kam tu pievērs uzmanību, studējot Svētos Rakstus. Cik lielā mērā, tavuprāt, studējot Svētos Rakstus, tu koncentrējies uz savas ticības stiprināšanu Debesu Tēvam un Jēzum Kristum?

Apgūstot Svēto Rakstu studēšanas prasmes šajā nodarbībā, meklē Svētā Gara palīdzību, lai saprastu, kā izmantot šīs prasmes, lai stiprinātu savu ticību Debesu Tēvam un Jēzum Kristum.

Šajā nodarbībā tiks pārrunātas divas Svēto Rakstu studēšanas prasmes, kas var palīdzēt audzēkņiem koncentrēties uz Glābēju. Var būt noderīgi paskaidrot, ka, tā kā Debesu Tēvs un Jēzus Kristus ir pilnīgi vienoti, tad, mācoties par Glābēju, tās pašas īpašības attiecas arī uz Tēvu (skat. Jāņa 6:38; 10:30; 14:7–9). Šajā nodarbībā izklāstītās prasmes palīdzēs mums koncentrēties uz Jēzu Kristu. Šī koncentrēšanās palīdz mums arī mācīties par Debesu Tēvu.

Jūs definēsiet katru prasmi, izveidosiet tai paraugu un tad dosiet audzēkņiem iespēju vingrināties tās pielietošanā.

Prasme: Meklējiet Glābēja simbolus un apdomāt to nozīmi

Definējiet

Svētajos Rakstos ir papilnam Glābēja simbolu. Glābēja simbols ir priekšmets vai lieta, kas var mums atgādināt par Glābēja lomu savā dzīvē. Attiecībā uz šo prasmi, dariet šādi:

Jūs varētu uz tāfeles uzrakstīt tālāk sniegtās darbības:

Meklē simbolus, kas tev atgādina par Glābēju.
Uzdod sev tālāk sniegtos jautājumus:
- Kādā ziņā Glābējs līdzinās šim simbolam?
- Kā Glābēja salīdzināšana ar šo simbolu man palīdz saprast, kā Glābējs var man palīdzēt manā dzīvē?

Modelējiet

Radiet šīs prasmes paraugu, darbojoties visa klase kopā. Šāda rīcība var palīdzēt audzēkņiem saprast, kas tas ir un kā to izdarīt.

Caur pravieti Jeremiju Tas Kungs izmantoja spēcīgu simbolu, lai mācītu mums par Viņu. Izlasi Jeremijas 2:13 un 17:13 un sameklē Glābēja simbolu.

Kā Glābējs līdzinās šim simbolam? (dzīvā ūdens avots)
Ja audzēkņiem ir grūti atbildēt, jūs varētu uzdot dažus no tālāk sniegtajiem jautājumiem:
- Kā dažādos veidos var izmantot ūdeni? (Lai remdētu slāpes, lai palīdzētu mums dzīvot, lai attīrītu un atspirdzinātu.) Kā šajos veidos Glābējs līdzinās ūdenim?
- Kāpēc Glābējs ir tik pat svarīgs kā ūdens? Kāpēc mums Viņš varētu būt vajadzīgs tikpat bieži, cik ir nepieciešams ūdens?
- Kāpēc Tas Kungs salīdzināja Sevi ar avotu, nevis dīķi vai kādu citu ūdenstilpi?
- Kā Glābēja salīdzināšana ar šo simbolu man palīdz saprast, kā Glābējs var man palīdzēt manā dzīvē?

Vingrinieties

Dodiet audzēkņiem iespēju vingrināties šīs prasmes pielietojumā patstāvīgi vai nelielās grupās, ja uzskatāt, ka tas viņiem būs noderīgi. Jūs varētu likt audzēkņiem izvēlēties kādu no tālāk sniegtajām Svēto Rakstu rakstvietām vai kādu citu, ko jūs varētu viņiem sniegt.

Lasi vienu no tālāk sniegtajiem Svētajiem Rakstiem. Atrodi kādu Glābēja simbolu un uzdod sev šos divus uz tāfeles uzrakstītos jautājumus.

2. Samuēla 22:2–4

Jesajas 25:4 (Piezīme. Vārds Tu ir attiecināms uz To Kungu.)

Maleahija 3:2–3

Aiciniet vairākus audzēkņus dalīties uzietajā. Meklējiet veidus, kā viņiem pateikties un izteikt atzinību par viņu centieniem. Ja audzēkņi saskaras ar grūtībām, aplieciniet viņiem, ka tas ir normāli; šīm prasmēm ir nepieciešama vingrināšanās.

Prasme: Meklējiet, ko mēs varam mācīties par Glābēju no Viņa rīcības un vārdiem

Definējiet

Studējot Svētos Rakstus, mēs varam koncentrēties uz Glābēju, meklējot Viņa rīcību un vārdus Svētajos Rakstos. Pēc tam mēs varam apdomāt, ko mēs varam mācīties par Viņu no Viņa rīcības un vārdiem un kā tas, ko mēs uzzinām par Viņu, var mums palīdzēt savā dzīvē.

Jūs varētu izlikt apskatei uz tāfeles tālāk sniegtās darbības, lai audzēkņi varētu tās veikt.

Pievērs uzmanību Glābēja vārdiem un rīcībai.
Uzdod sev tālāk sniegtos jautājumus:
- Ko šie vārdi vai rīcība māca man par Glābēju?
- Kā šie vārdi un rīcība palīdz man saprast, kā Glābējs var man palīdzēt manā dzīvē?

Modelējiet

Mēs varam mācīties par Glābēju, studējot stāstu par Sadrahu, Mesahu un Abed-Nego. Šie trīs taisnie vīri tika iemesti degošā ceplī, jo viņi atteicās pielūgt zelta tēlu, ko ķēniņš Nebukadnēcars bija izveidojis (skat. Daniēla 3:13–22).

Jūs varētu paskaidrot audzēkņiem, ka reizēm viņiem ir rūpīgi jālasa, jo īpaši meklējot, ko Tas Kungs teica vai darīja. Tālāk sniegtie panti ir doti kā piemērs.

Izlasi Daniēla 3:23–25 un sameklē, ko Glābējs darīja šajos pantos.

Jesus Christ depicted standing with the Old Testament figures Shadrach, Meshach and Abednego in the fiery furnace of King Nebuchadnezzar. The three men standing with Christ are unharmed by the flames. The servants of the king are backing away and falling to the ground due to the intense heat of the furnace.

Ko šī rīcība tev māca par Glābēju?
Kā šī rīcība palīdz man saprast, kā Glābējs var man palīdzēt manā dzīvē?

No šīs pieredzes mēs mācāmies, ka Tas Kungs mūs atbalstīs mūsu pārbaudījumos (skat. arī Almas 36:3, 27; Mācības un Derību 3:8 un 24:8).

Vingrinieties

Lai vingrinātos šīs prasmes pielietošanā, izlasi vienu no tālāk sniegtajām pantu kopām un sameklē, ko Tas Kungs teica vai darīja, un pēc tam uzdodot sev divus jautājumus, kas tiek sniegti kopā ar šo prasmi.

2. Mozus 14:21–22, 30. Israēla bērni bija iesprostoti starp ēģiptiešu armiju un Sarkano jūru.

1. Samuēla 16:6–7. Samuēls centās noteikt nākamo Israēla ķēniņu.

Jesajas 1:16–18. Israēla tauta bija kritusi grēkā.

Jesajas 53:3–5. Pravietojums par Glābēja īstenoto Izpirkšanu.

Aiciniet vairākus audzēkņus dalīties uzietajā. Ja tas varētu noderēt, pajautājiet: „Kā šīs Glābēja īpašības zināšana var palīdzēt tev izrādīt ticību Viņam?”

Noslēgumā

Kā šīs prasmes varētu tev palīdzēt tavās Svēto Rakstu studijās?

Noslēgumā dalieties savās domās par Glābēju un šīm prasmēm. Aiciniet audzēkņus meklēt veidus, kā izmantot šīs prasmes savās Svēto Rakstu studijās. Piemēram, viņi var rakstīt studiju dienasgrāmatu par to, ko viņi apgūst par Debesu Tēvu un Jēzu Kristu.

Papildu avoti

Kā pievēršanās Kristus piemēram var palīdzēt mums savā ikdienas dzīvē?

Čads H Vebs, toreizējais Reliģijas semināru un institūtu administrators, semināra un institūta skolotājiem mācīja:

[Jēzus] ir pilnīgs piemērs, visu evaņģēlija principu iemiesojums un izpausme…. Koncentrēšanās uz Viņa pilnīgo piemēru pieaicina Svēto Garu, kas liecina par Viņu.…

Kādai audzēknei nesen tika vaicāts, [kā Glābējs bija] maiguma paraugs. Viņas domas un sajūtas atgādināja viņai par lēnprātīgo garu, ar kādu Glābējs vienmēr bija izturējies pret viņu. Šī pieredze turpat klasē radīja viņā vēlmi kļūt Kristum līdzīgākai un lēnprātīgākai attiecībās ar tiem, kuri paļāvās uz viņu, kamēr viņa paļaujas uz To Kungu. („We Talk of Christ, We Rejoice in Christ” (Mēs runājam par Kristu, mēs priecājamies par Kristu) [Reliģijas semināru un institūtu ikgadējā apmācības pārraide, 2018. g. 12. jūn.])

Papilduzdevumi

Prasme: Nosakiet Jēzus Kristus vārdus un titulus

Ja tas šķiet lietderīgi, jūs varētu izmantot tālāk sniegto informāciju kā papildu Svēto Rakstu studēšanas prasmi.

Definē prasmi: Vēl viena noderīga Svēto Rakstu studēšanas prasme ir mācīties par Glābēju no Viņa vārdiem un tituliem.

Modelē prasmi: Izlasi Jesajas 40:28 (vai kādu citu pantu pēc savas izvēles) un sameklē vienu vai vairākus Jēzus Kristus vārdus vai titulus.

Ko mēs varam uzzināt par Jēzu no šiem dažādajiem vārdiem vai tituliem?
Kurš tituls tev likās visnozīmīgākais? Kā šī titula izpratne tev varētu palīdzēt tavā dzīvē?

Piemēram, ja mēs saprotam, ka Glābējs ir Radītājs, tas var vairot mūsu ticību, ka Viņš var aprūpēt visus un palīdzēt visiem, ko Viņš radījis, tostarp arī mums. Mēs varam vērsties pie Viņa pēc palīdzības arī tad, kad cenšamies būt radoši.

Vingrinies: Izlasi dažas vai visas tālāk sniegtās Svēto Rakstu rakstvietas un pieraksti savā studiju dienasgrāmatā visus atrastos vārdus un titulus. Apdomā to, ko tu vari uzzināt par Jēzu no vārda vai titula un kā Viņš var tev palīdzēt tavā dzīvē: Ījaba 19:25; Ījaba 32:8; Jesajas 7:14; 9:6. Lai labāk izprastu vārda vai titula nozīmi, tu varētu ielūkoties zemteksta piezīmēs vai meklēt to tādos avotos kā Svēto Rakstu ceļvedis vai Bībeles vārdnīca.

Metaforas

Ja tas ir noderīgi, paskaidrojiet, ka Tas Kungs izmanto arī metaforas, lai mācītu mums par Sevi. Tās ir līdzīgas simboliem. Aiciniet audzēkņus izlasīt Jesajas 54:5 un sameklējiet audzēkņus, kas aizpildītu tukšo vietu: „Jo tavs Radītājs ir tavs .” Dariet audzēkņiem zināmu, ka Vecajā Derībā Tas Kungs salīdzina Savas attiecības ar tiem, kuri slēdz derību ar Viņu, ar laulību.

Kā Tā Kunga attiecības ar mums līdzinās laulībai?

Ja audzēkņiem ir grūti atbildēt, jūs varētu pajautāt:

Kā saistības laulībā atšķiras no citām attiecībām?
Kā tu raksturotu mīlestību un ziedošanos, kādai ir jābūt vienam laulātajam pret otru — pat tad, ja viņa dzīvesbiedrs ir nepilnīgs? Kā tas simbolizē Tā Kunga apņemšanos un mīlestību pret mums? (Skat. Efeziešiem 5:25.)
Kā izpratne par Tā Kunga derībā balstīto mīlestību pret mums var mums palīdzēt izrādīt Viņam ticību?